Mācību ekskursijas. Kā tās organizē un kāpēc vajadzīgas?

Kas jāievēro, organizējot ekskursijas

IZM Izglītības iniciatīvu un attīstības departamenta speciāliste Inta Stīpniece norāda, ka, organizējot skolēnu ekskursijas, stingri jāievēro Ministru kabineta noteikumi Nr.1338 "Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos", kurā ir atsevišķa sadaļa "Ekskursiju, pārgājienu un pastaigu organizēšana", kas attiecas arī uz mācību ekskursijām.
MK noteikumu 11.punktā teikts, ka pirms došanās ekskursijā atbildīgais pedagogs vadītājam iesniedz rakstisku informāciju, kurā norādīts pārgājiena vai ekskursijas mērķis, maršruts, ilgums, dalībnieku saraksts, vecums; pārvietošanās veids; saziņas un pirmās palīdzības sniegšanas iespējas.

Pedagoga pienākums ir ne vēlāk kā trīs dienas pirms došanās ekskursijā informēt par šo visu arī bērnu vecākus. Savukārt vecākiem atbildīgais pedagogs jāinformē par sava bērna veselības traucējumiem vai īpatnībām, ja viņam nepieciešama īpaša uzmanība, kā arī par saziņas iespējām ar vecākiem.

Atbildīgā pedagoga pienākumos ietilpst gādāt par drošības noteikumu ievērošanu, arī pirmās palīdzības sniegšanu notikuma vietā un, ja nepieciešams, neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšanu vai cietušā nogādāšanu ārstniecības iestādē. Par nelaimes gadījumu nekavējoties jāziņo izglītības iestādes vadītājam un cietušā vecākiem. Bīstamā situācijā ekskursija ir jāpārtrauc.

Tā kā došanās mācību ekskursijā vairumā gadījumu saistīta ar izdevumiem, arī par to vecāki ir jāinformē. Ekskursijas budžetu veido ieejas maksa mācību ekskursijas norises vietā – muzejā vai citā apskates objektā, transporta izdevumi, ja tāds pārvietošanās veids ir paredzēts, kā arī bērna ēdināšanas izdevumi.

Mācību ekskursijas izvēle – skolas kompetencē

I.Stīpniece skaidro, ka mācību metožu, tajā skaitā mācību ekskursijas kā metodes, izmantošana ir skolas kompetences jautājums un nepastāv nekādi ierobežojumi šādas metodes lietošanā kādā no mācību priekšmetiem. Tātad – mācību ekskursiju var organizēt ikvienā priekšmetā, kurā pedagogs to atzīst par nepieciešamu un skolas vadība akceptē.

Pamatizglītības programmas paraugā ir noteikts, ka ne vairāk kā piecas mācību dienas mācību gada laikā klase drīkst izmantot mācību ekskursijām, mācību olimpiādēm, sporta pasākumiem un citiem ar mācību un audzināšanas procesu saistītiem pasākumiem. Arī vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programmas paraugs nosaka tādu pašu kārtību. Izglītības iestādes, ņemot par pamatu attiecīgās izglītības programmas paraugu, var izstrādāt savas programmas, kurās ir iekļautas arī mācību ekskursijas.

"Ne vairāk kā 5 mācību dienas mācību gada laikā klase drīkst izmantot mācību ekskursijām un citiem ar mācību un audzināšanas procesu saistītiem pasākumiem."

I.Stīpniece uzsver: skolas administrācijai, plānojot mācību procesu, ir jāvadās pēc bērnu vislabākajām interesēm, tajā skaitā nodrošinot pilnvērtīgas iespējas izglītības satura apguvei visos mācību priekšmetos. Ja rodas nepieciešamība mācību ekskursijas dēļ pārcelt nenotikušās mācību stundas uz citu dienu, izglītības iestādei savā darbībā jānodrošina normatīvajos aktos noteiktā regulējuma ievērošana. Nedēļā pieļaujamā mācību stundu slodze vienā pamatizglītības programmā noteikta Vispārējās izglītības likuma 33.pantā.

Mācību ekskursijas priekšrocības

Neskatoties uz jauno informācijas tehnoloģiju ienākšanu skolā, mācību ekskursija joprojām ir metode, kuru skolas iekļauj mācību procesā, visbiežāk dabaszinību stundās.

Tērvetes dabas parka Informācijas centra vadītāja Lilita Kauste stāsta, ka skolu iecienītajā Tērvetes dabas parka vides izziņas programmā skolēni darbojas, lai izpētītu un izzinātu, lai novērotu un veiktu secinājumus, atklātu un saprastu, eksperimentētu un risinātu problēmas. L.Kauste uzskata, ka bērni ar pozitīvu dabas pieredzi aug aktīvāki, veselīgāki un vairāk ieinteresēti apkārtējā vidē. Darbošanās dabā stiprina ne tikai bērnu ķermeni, bet arī prātu, stimulē emocijas un attīsta intelektu.

Biedrības "Vecāki par izglītību" pārstāve Jana Simanovska uzskata: mācību ekskursija kā metode ir ļoti svarīga. Pirmkārt, mainot vidi, tā dažādo skolas ikdienu, paaugstina motivāciju, rada bērniem prieku. Otrkārt, jebkas, ko bērni izmēģina un aptausta, veicina labāku atcerēšanos.

J.Simanovska domā, ka mācību ekskursijas vajadzētu organizēt vairāk, to tēmām jābūt šaurākām, ar konkrētu mērķi un svarīgi, lai ekskursija būtu labi sagatavota. Dabas zinību priekšmetos, vēsturē, literatūrā mācību ekskursijas ir īstenojamas noteikti. Labus risinājumus var rast arī matemātikā, piemēram, doties pētīt matemātiskās likumsakarības dabā, meklēt ģeometriskās figūras, mērīt laukumu. Šāda ekskursija var būt īsa un noritēt turpat skolas teritorijā.

Latvijas Dabas muzeja (LDM) Izglītības nodaļas speciāliste Eleonora Zuimača atzīst, ka tēma un mērķis ekskursijas plānošanā ir svarīgs, tomēr katrs gadījums ir individuāls. Ja uz LDM brauc no reģioniem, tad ir saprotama skolotāju vēlme aptvert un parādīt bērniem iespējami vairāk. Savukārt muzeja darbiniekam jācenšas stāstīt tā, lai informācijas apjoms bērnus nenogurdinātu un iegūtais rezultāts būtu pozitīvs.

E.Zuimača norāda: Dabas muzeja piedāvājums ir sadalīts pa vecuma grupām un mācību priekšmetiem, bet metodiski mācību ekskursijas dalās trīs virzienos: ekskursijas – monologs/dialogs, ekskursijas - nodarbības, kur bērni paši aktīvi iesaistās, un lekcijas, kas papildinātas ar prezentāciju vai uzskates materiāliem un paredzētas vecāko klašu skolēniem.

Ko izvēlas skolas?

Muzeji, nenoliedzami, ir iecienīti skolotāju organizēto mācību ekskursiju objekti gan tādēļ, ka tajos apkopotās informācijas un ekspozīciju apjoms ir pietiekami liels, gan arī tādēļ, ka muzeju darbinieki spēj piedāvāt interesantas izglītības programmas.

Kā vienu no galamērķiem skolas jau gadu desmitiem izvēlas Latvijas Dabas muzeju. E.Zuimača atzīst: Dabas muzeja priekšrocība ir tradīcijas un atpazīstamība, ar ko muzejs mācību programmu var papildināt, bagātināt un dažādot. Mācību ekskursija ir abpusējas sagatavošanās darbs, un muzeja darbinieki ir priecīgi, ja nāk skolotāji un klašu kolektīvi, kas ir mērķtiecīgi izvēlējušies konkrētu tematu, iepriekš konsultējušies telefoniski vai muzeja mājaslapā atlasījuši to, kas šajā brīdī ir visvajadzīgākais mācību procesā, un muzejs ar saviem resursiem to var palīdzēt realizēt.

"Skolas administrācijai, plānojot mācību procesu, ir jāvadās pēc bērnu vislabākajām interesēm."

L.Kauste stāsta, ka jau vairāk nekā piecus gadus Tērvetes dabas parks piedāvā iesaistīties AS "Latvijas Valsts meži" izstrādātajā vides izglītības programmā "Izzini mežu". Pagājušajā gadā uz Tērveti piedalīties nodarbībās un mācīties atbrauca pieci tūkstoši bērnu. Kopumā apvienot veselīgu pastaigu dabā ar iespēju iesaistīties dabas izpētes procesā Tērvetē izmanto ap 20 tūkstošiem bērnu gadā. L.Kauste uzsver, ka bērniem skaidrot mežā notiekošo palīdz arī parka tēli – Meža māte, Sila raganiņa, Sīkstulis un Rūķu saime. Tēlos iejūtas speciālisti, kuri ieguvuši vides gida sertifikātu.

Katra nākamā paaudze – arvien tālāk no dabas

Strādājot LDM jau daudzus gadus, E.Zuimača atzīst, ka bērnu izpratne par dabu pasliktinās. Muzeja speciāliste to tiešā veidā nesaista ne ar skolu programmām, ne skolotāju profesionalitāti, bet gan ar to, ka ir ļoti mainījies dzīvesveids. Agrāk gandrīz katram bērnam laukos dzīvoja vecmamma vai bija kāda cita saikne ar lauku vidi, tātad – iespēja iepazīt un izprasts dabas procesus, šobrīd ir diezgan liels pārrāvums. Piemēram, nopērkot veikalā vistas filejas gabaliņu, bērni nespēj saistīt, no kā tas cēlies un par šo "ķēdīti" dabā viņiem nav nekādas saprašanas.

Skolotāji stāsta, ka agrāk, ja skolēns klasē slikti uzvedās, motivēšanas paņēmiens labai uzvedībai bija gaidāmā ekskursija. Šodien tas vairs "nenostrādā". Jaunā paaudze ir aizrāvusies ar tehnoloģijām, un bērni vairāk priecājas par to, ka visu dienu varēs sēdēt pie datora, nevis par izbraukšanu dabā.

Lai arī internetā ir atrodama informācija un filmas par dzīvniekiem, augiem un pasaules valstīm, saiknes zaudēšana ar dzīvo dabu arī ir viens no svarīgiem iemesliem, kādēļ mācību ekskursijas ir atzīstama un atbalstāma mācību metode.

Vai mācību ekskursija jāapvieno ar izklaidi?

Nereti skolas mācību ekskursiju cenšas apvienot ar izklaidi, piemēram, atrakciju vai akvaparka apmeklējumu. Tas, protams, no vecākiem prasa papildu līdzekļus, tādēļ lietderīgā un patīkamā apvienošana ir atšķirīgi vērtēts un diskutējams jautājums. Vienmēr būs vecāki, kas atbalstīs jebkuru izbraukuma programmu, un būs tādi, kas uzskatīs, ka izklaides saviem bērniem var plānot un nodrošināt paši atbilstoši savām finansiālajām iespējām.

Biedrības "Vecāki par izglītību" pārstāve J.Simanovska uzskata: pieaugušie nenovērtē bērnus un dažkārt tiem pietiek ar izskriešanu "zaļā pļavā", bez īpaši organizētas dārgas izklaides. Piemēram, Tērvetes dabas parka apmeklējums daļēji ir arī izklaide. Turklāt ir pietiekami daudz bezmaksas iespēju arī Rīgas un Jūrmalas parkos.

"Skolai nebūtu jārūpējas par to, lai mācību ekskursijā iekļautu arī izklaides daļu"

J.Simanovska, biedrības „Vecāki par izglītību” pārstāve

J.Simanovska domā, ka skolai nebūtu jārūpējas par to, lai mācību ekskursijā iekļautu izklaides daļu. Ekskursija ir mācību procesa sastāvdaļa, kas apliecina, ka šis process var būt daudzveidīgs. Svarīgāk ir ieguldīt līdzekļus, lai izstrādātu jēgpilnu ekskursiju, nevis domāt, ar kādu "burkānu" bērnu iekārdināt.

Lauku bērniem galvaspilsētas izklaides nav tik vienkārši aizsniedzamas, bet tādā gadījumā ir atklāti jāatzīst un vecāki jāinformē, ka brauciens pilda arī sociālu funkciju. Pašvaldība var bērniem to nodrošināt, bet tas nebūtu jāsauc par mācību procesu. Zināmā mērā izbraukums kopā ar klasesbiedriem sociālo funkciju pildīs jebkurā gadījumā.

Vecāku organizācijas pārstāve uzskata: svarīgi, lai mācību process ir jēgpilns, interesants, motivējošs un bērni saprot, cik pasaule ir saistoša un cik interesanti ir mācīties.

Aktuālais jautājums – kam par to jāmaksā?

Runājot par mācību līdzekļu iegādi, aktualizējies arī mācību ekskursiju finansēšanas jautājums. Tā kā neviens normatīvais akts neparedz, kāda ir mācību ekskursiju finansēšanas kārtība, pašlaik par skolas organizētajām mācību ekskursijām pamatā maksā vecāki. J.Simanovska atzīst: problēma pastāv – vecāki ir ļoti dažādi, un daļa nesaprot, kāpēc viņiem būtu jāmaksā. Ja uzskatām, ka izglītības pieejamībai jābūt vienlīdzīgai, maksas noteikšana var negatīvi ietekmēt bērnus, kuru vecāki var mazāk atļauties vai arī ir mazāk atbalstoši. Tomēr pasludinot, ka mācību ekskursijas ir tikai sabiedriski (dibinātāja – pašvaldības utt.) finansējamas, iespējams, tiktu apdraudētas tās skolas, kurās ir labas un stabilas mācību ekskursiju tradīcijas.

"Vecāki par izglītību" pārstāve uzskata, ka ekskursiju nodrošināšanā vajadzētu iekļaut sabiedriskā finansējuma daļu, bet pagaidām vienoties ar vecākiem, skaidrojot un pamatojot, kāds ir ekskursijas mērķis un ko bērni no tās iegūs.