SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Laura Studente
LV portāls
09. oktobrī, 2013
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Skola
8
8

Skolēnu ekskursijas. Kam tās jāfinansē?

Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Lita Krone/ LETA

Skolās mācības jau rit pilnā sparā. Lai skolēniem nodrošinātu mācību procesa un izglītības iestādē pavadītā laika dažādību, kā katru gadu, tiek īstenotas ekskursiju programmas.
LV portāls skaidro, kādi ir iespējamie ekskursiju veidi skolās un kam atbilstoši normatīvajiem aktiem būtu jāfinansē ekskursijas mācību iestādēs.
īsumā
  • Ekskursijas pamatā iedala mācību un izklaides ekskursijās.
  • Mācību ekskursijas apmaksā tās īstenotāji – mācību iestādes. Tās finansē dibinātājs – valsts, pašvaldība vai privātais.
  • Izklaides ekskursijas apmaksā vecāki vai skolas/dibinātājs brīvprātīgi, jo tās neattiecas uz mācību procesu.
  • Samaksas prasīšana par mācību ekskursijām no vecākiem ir prettiesiska.
  • Ekskursiju plāns un paredzētie līdzekļi ir tikai mācību iestāžu pārraudzībā. 

Ekskursiju veidi

Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere skaidro, ka izšķir vairākus skolēnu ekskursiju veidus: mācību ekskursijas, kas ir saistītas ar viena vai vairāku mācību priekšmetu satura apguvi, izklaides ekskursijas un ekskursijas, kuru iemesls ir karjeras izglītība.

Normatīvajos aktos nav konkrēta regulējuma, kas nodala ekskursiju veidus. Kā norāda Izglītības kvalitātes dienesta Uzraudzības dienesta direktors Normunds Venžega, ir svarīgi šķirt mācību ekskursijas, kas ir uzskatāmas par mācību veidu, no izklaides ekskursijām, kuru pamatmērķis ir kolektīva saliedēšana.

L.Grāvare paskaidro, ka saskaņā ar MK noteikumiem Nr.281 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem" skolēnam jāapgūst vairākas prasmes, ko iespējams īstenot ar ekskursiju palīdzību. Piemēram, jāprot raksturot dabas ainavu ģeogrāfiskais izvietojums Latvijā, jāspēj tās atpazīt dabā (ģeogrāfija); jāzina tuvākās apkārtnes aizsargājamie dabas objekti (dabaszinības); dažādos informācijas avotos jāiegūst informācija par profesijām, kas saistītas ar ķīmiju, tai skaitā apmeklējot ķīmiskās rūpnīcas, zinātniskās pētniecības laboratorijas (ķīmija); jāiegūst izpratne par profesijām, kurās nepieciešamas bioloģijas zināšanas, piedaloties mācību ekskursijās (piemēram, uz selekcijas staciju, botānisko dārzu, mikrobioloģijas institūtu, ārstniecības iestādi, zemnieku saimniecību vai fermu) vai tiekoties ar dažādu profesiju pārstāvjiem; standarts nosaka, ka izglītojamais ir iepazinis mākslas muzejus un izstāžu zāles, kultūrvēsturiskas vietas tuvākajā apkārtnē pilsētā un valstī (literatūra, vizuālā māksla) u.tml.

MK noteikumu Nr.281 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem" 27.pielikums paredz, ka tādiem pasākumiem kā mācību ekskursija, olimpiādes, sporta pasākumi klase drīkst izmantot ne vairāk kā 5 dienas no mācību gada. L.Grāvere secina, ka valsts standarta pamatizglītībā un vispārējā vidējā izglītībā mācību ekskursija ir uzskatāma par mācību procesa neatņemamu sastāvdaļu.

N.Venžega stāsta, ka tieši skolotājs ir tas, kurš izplāno mācību ekskursiju. Konkrētais pedagogs izvēlas piemērotāko variantu un informē par to skolas vadību. Tas plašāk aprakstīts MK noteikumu Nr.1338 "Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos" piektajā sadaļā.

Šādu rūpīgi izplānotu ekskursiju plānu ir izveidojusi Rīgas Teikas vidusskola. Direktora vietniece izglītības jomā Anna Vētra atklāj, ka pagājušogad skolas vadība rīkoja šim jautājumam veltītu pedagoģisko sēdi. Skola izveidoja speciālu plānu, pēc kura katrai klasei ir paredzētas divas ekskursijas. Viena Rīgas robežās, bet otra – ārpus tās. Visas ekskursijas ir mācību un saistītas ar apgūstamo vielu. Piemēram, piektās klases skolēni dodas uz Tērvetes dabas parku, jo tieši tad tiek apgūts Annas Brigaderes "Sprīdītis". Savukārt dabaszinātņu klases skolēni apmeklē Rīgas Zooloģisko dārzu. Visu ekskursiju izmaksas gan sedz skolēnu vecāki un, kā atzīst Anna Vētra, dara to bez iebildumiem. Skolas administrācijas pārstāve atklāj: ja visas ekskursijas būs jāfinansē  tikai no izglītības iestādes budžeta, tad šādu ekskursiju plānu viņi nevarēs atļauties.

Mācību ekskursiju finansējums

Izglītības likuma 59.pants noteic, ka no valsts budžeta tiek finansētas valsts un speciālās mācību iestādes. Pašvaldības dibinātās skolas finansē pašvaldības, bet privātās mācību iestādes – to dibinātāji.

Tā kā mācību ekskursijas pieder pie mācību metodēm un ir pilntiesīgi, ka tās notiek arī mācību stundu vietā, tad to izdevumi atbilstoši Izglītības likuma 60.panta trešajai daļai ir jāsedz to īstenotājiem, tātad skolām.

Savukārt, kā skaidro L.Grāvere, tad vecāku pienākumi bērna izglītošanas nodrošināšanā ir noteikti Izglītības likuma 58.pantā. Attiecībā uz finansiālu līdzdalību bērna izglītošanā vecāku (personu, kas realizē aizgādību) pienākums ir savu materiālo iespēju robežās nodrošināt bērna izglītošanai nepieciešamos šā likuma 1.panta 12.4 punkta "k" apakšpunktā minētos individuālos mācību piederumus (Izglītības likuma 58.panta trešā daļa). Tātad mācību ekskursiju finansēšana nav vecāku pienākums, un izglītības iestādei nav tiesiska pamata likt mācību ekskursiju finansēt vecākiem. Papildu izmaksas, piemēram, par pārtiku sedz tas, kas to dara ikdienā, piemēram, ja par pusdienām maksā vecāki, tad maksā viņi; ja bērns mācās pirmajā vai otrajā klasē, kurām ir valsts finansējums ēdināšanai, tad ekskursiju dienā vajadzētu organizēt pārtiku līdzņemšanai.

"Lauku skolām doties dabaszinātņu ekskursijā būs lētāk, turpretī rīdziniekam – sarežģītāk, jo būs nepieciešams speciāls transports."

Kā norāda Izglītības kvalitātes dienesta pārstāvis, samaksas pieprasījums no vecākiem ir sodāms saskaņā ar Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksu. Šis liegums gan attiecas tikai uz mācību ekskursijām. Savukārt izklaides ekskursijas nevar organizēt mācību stundu laikā, un to finansēšanai gan skola var lūgt līdzekļus no vecākiem.

Tiesībsarga biroja pārstāve akcentē, ka saskaņā ar Izglītības likuma 52.panta 5.punktu arī skolotājiem ir tiesības saņemt un izmantot izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo informatīvo un materiālo nodrošinājumu. Tā kā Izglītības likuma 59.panta 4.daļa paredz, ka izglītības iestāde var saņemt papildu līdzekļus ziedojumu un dāvinājumu veidā, tad vecāki naudu mācību ekskursijām var ziedot brīvprātīgi.

L.Grāvere norāda, ka būtiski ir nodrošināt, lai ekskursijā varētu doties visi skolēni. Nav pieļaujams, ka daži bērni paliek mājās tādēļ, ka vecāki nevēlas vai nespēj samaksāt. Visiem bērniem ir jābūt vienlīdzīgām tiesībām un iespējām iegūt izglītību. Bērnu tiesību nodaļas vadītāja stāsta, ka ekskursiju jautājumā būtu jānošķir divas pieejas – izglītības iestāde pati organizē ekskursiju (pedagogs izstrādā maršrutu, pašvaldība organizē transportu, pedagogi stāsta, izstrādā uzdevumus u.tml.) vai izglītības iestāde pērk šo pakalpojumu no profesionāļiem. Ja vecāki vēlas pirkt šo pakalpojumu izglītības iestādes vietā, problēmu nav, taču vecākiem ir tiesības prasīt no izglītības iestādes mācību ekskursijas bez maksas (pašvaldības finansētas).

N.Venžega uzsver, ka skolās nevajadzētu rasties situācijai, ka trūkst līdzekļu ekskursijām. Daudzas mācību iestādēs pastāv jau ilgi un to materiālā bāze ir labi saglabājusies, tāpēc nav jātērē liela nauda, piemēram, jaunam sporta inventāram. Katrā skolā situācija ir atšķirīga. Kā atzīst N.Venžega, līdzekļi varētu nepietikt vienīgi tādai skolai, kura tikko atvērusies un tai jāuzsāk darbs nu nulles. Tomēr pat tad, kad tiek dibināta jauna privāta mācību iestāde, tās vadītājs to visticamāk nelicencētu, ja nebūtu pieejami pietiekami līdzekļi skolas darbam.

Izglītības kvalitātes dienesta pārstāvis akcentē, ka pastāv, protams, iespēja, ka skola nevar atļauties īstenot visas ieplānotās mācību ekskursijas. Līdz ar to pēc tam, kad pedagogs ir informējis skolas vadību par ekskursiju plāniem, skolas direktors ar grāmatvedi un citām atbildīgajām personām vērtē, ko skola var atļauties un finansēt.

"Nav pieļaujams, ka daži skolēni paliek mājās tādēļ, ka vecāki nevēlas vai nespēj samaksāt."

N.Venžega skaidro, ka starp skolām atšķiras arī ekskursiju pieejamība un izmaksas. Piemēram, lauku skolām doties dabaszinātņu ekskursijā būs lētāk, turpretī rīdziniekam –  sarežģītāk, jo būs nepieciešams speciāls transports. Savukārt citu pilsētu audzēkņiem dārgāks būs jebkura Rīgas teātra apmeklējums nekā rīdziniekiem. Jautājums ir tikai par to, kas apmaksās teātra biļeti. Teorētiski tas būtu jādara skolai, tomēr, kā atzīst N.Venžega, šobrīd praksē tas tā nenotiek. Visi lēmumi par ekskursiju izmaksām ir vienīgi skolas pārziņā, tāpēc to norisi valsts iestādes nevar kontrolēt.

Jautājumā par skolotāju atlīdzību L.Grāvere situāciju skaidro šādi: ja skolotājs vada ekskursiju savā darba laikā, darba samaksu tas neietekmē, jo ekskursija ir viena no mācību metodēm. Tad, ja skolotājs pēc iepriekšējas rakstveida vienošanās ar darba devēju veic virsstundu darbu, skolotājam kā ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt par to atlīdzību Darba likumā noteiktajā kārtībā.

L.Grāvere informē, tad Tiesībsarga birojs nav padziļināti pētījis, kuras ir tās pašvaldības, kas finansē skolēnu ekskursijas. Tomēr ir zināms, ka Sējas novada pašvaldība, Bauskas novada pašvaldība un Jelgavas novada pašvaldība ir ieplānojušas līdzekļus ekskursijām. Arī Valkas novada pašvaldība ir paredzējusi nelielu finansējumu, savukārt Rēzeknes novada pašvaldība strādā pie līdzekļu plānošanas skolēnu ekskursijām.
Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU