Dāvana Latvijas jaunajai paaudzei
Sagaidot valsts simto dzimšanas dienu, daudz tiek diskutēts par dāvanām svētkos sev pašiem un Latvijai. Tiek veidotas filmas, radīti mūzikas skaņdarbi, top pieminekļi un daudz kas cits. Arī kultūras skolas soma būs viena no dāvanām, un tieši Latvijas jaunajai paaudzei, norāda Latvijas valsts simtgades biroja izglītības un jauniešu projektu vadītāja Aija Tūna.
Kultūras skolas soma nodrošinās iespēju Latvijas bērniem iepazīt profesionālo kultūru un mākslu mācību procesa ietvaros. Tas būs ne tikai teātru, izstāžu, koncertu un citu pasākumu apmeklējums, bet vienlaikus Latvijas vēstures, tās vērtību, dažādu kultūrainavu iepazīšana, skaidro A. Tūna. Idejas virzītāji atzīmē, ka skolas uzdevums nav tikai sagatavot darbaspēku, bet vienlaikus palīdzēt bērniem veidoties kā personībām un izaugt par apzinīgiem pilsoņiem. Kultūras skolas soma ir viens no veidiem, kā bērnos veicināt piederības sajūtu savai valstij un patriotismu.
"Uz vienu bērnu gadā tērēs 14 eiro."
Rīgā dzīvojošajiem bērniem ir daudz lielākas iespējas apmeklēt kultūras pasākumus, tomēr vienlaikus ne visi Rīgas mikrorajonos dzīvojošie bērni ir apmeklējuši kultūras iestādes pilsētas centrā. Tāpat daļai rīdzinieku nav bijusi iespēja apmeklēt dažādās Latvijai svarīgās vietas ārpus galvaspilsētas. Tāpēc projekta ietvaros domās ne tikai, kā reģionu bērniem nodrošināt iespēju atbraukt uz Rīgu vai citām lielajām pilsētām, bet arī kā Rīgas skolēniem nodrošināt iespēju apmeklēt pasākumus un zīmīgas vietas ārpus galvaspilsētas.
Šobrīd netiek runāts par konkrētām vietām un pasākumiem, kurus būs obligāti jāapmeklē kultūras skolas somas ietvaros un cik bieži būtu organizējami klašu izbraukumi. Projekta idejas autori vēl nav vienojušies, vai veidos ieteicamo apmeklējamo pasākumu sarakstu. A. Tūna norāda, ka par šo jautājumu vēl ir jādiskutē. Iespējams, ka tiks radīts pieejamo pasākumu saraksts, bet konkrēta skolēniem apmeklējamo pasākumu izvēle paliks pedagogu ziņā.
Kultūru baudīs par valsts naudu
Jau šobrīd notiek klašu un skolu ekskursijas, un bērniem ir iespēja apmeklēt muzejus, koncertus, kino seansus un citus kultūras pasākumus. Šādu izbraukumu izmaksas pamatā sedz bērnu vecāki, un skolēniem, kuru ģimenēs ir slikta finansiālā situācija, ne vienmēr ir iespēja piedalīties šajos braucienos. Kultūras skolas somas projekts paredz, ka ikvienam bērnam būs iespēja piedalīties šādos braucienos neatkarīgi no finansiālās situācijas, jo par to maksās valsts. Šī brīža aprēķini paredz uz vienu bērnu gadā tērēt 14 eiro. Līdzekļi būs nepieciešami arī skolēnu auditorijai atbilstošu pasākumu sagatavošanai. Kopumā gadā kultūras skolas somas programmai būs nepieciešams ap trim miljoniem eiro no valsts budžeta.
Projekta virzītāji norāda, ka ir svarīgi skolām neatmest jau esošās iestrādnes un negaidīt tikai valsts finansējumu. Sagaida, ka projekta īstenošanā ar līdzfinansējumu piedalīsies arī pašvaldības un mecenāti. Tikšanās laikā ar Saeimas deputātiem, kurus Latvijas valsts simtgades birojs iepazīstināja ar kultūras skolas somas projektu, Rīgas Juglas vidusskolas direktore Aija Melle uzsvēra, ka bērniem jāpiedāvā augsta līmeņa māksla un nav pieļaujamas situācijas, ka tiek piedāvāta kultūra pēc pārpalikuma principa.
Trūkst vecumam atbilstošu piedāvājumu
Kultūras skolas somas projekta īstenošanas gaitā būs jāstrādā pie atbilstoša kultūras satura piedāvājuma dažāda vecuma bērniem un jauniešiem. Nav precīzu datu par šī brīža kultūras iestāžu piedāvājumiem skolēniem, bet ir skaidrs, ka tas nav pietiekams. Ja šobrīd rastos iespēja nodrošināt visiem skolēniem apmeklēt profesionālās kultūras pasākumus, tad pietrūktu apmeklējamo pasākumu, atzīst idejas virzītāji. Īpaši būs jādomā par pusaudžu auditoriju. Kā norāda A. Tūna, kultūras iestādes nereti nezina, kā uzrunāt tieši šo apmeklētāju daļu. Līdz ar kultūras skolas somas projekta ieviešanu būs jāīsteno arī valsts pasūtījumi kultūras iestādēm bērniem un jauniešiem atbilstošu pasākumu sagatavošanā.
"Nav pieļaujamas situācijas, ka tiek piedāvāta kultūra pēc pārpalikuma principa."
Lai radītu bērniem un jauniešiem saistošu programmu, kas būtu saistīta arī ar mācību vielu, svarīga ir kultūras iestāžu savstarpējā sadarbība un ciešāka sadarbība ar izglītības iestādēm. Projekta veidotāji ņēmuši vērā arī citu valstu pieredzi, viena no gūtajām atziņām ir, ka skolēni jāiepazīstina ar mākslas darba tapšanas procesu un iespēju robežās paši jāiesaista tajā. Iepazīstot radošo procesu, bērnam ir vieglāk izprast mākslas darbu, piemēram, redzot, kā top teātra izrāde, kas notiek aizkulisēs, ir saistošāk redzēt pašu izrādi. Pie šī virziena ir plānots strādāt arī Latvijā.
Visā Latvijā ar 2018./2019. mācību gadu
Ar šī gada rudens semestri kultūras skolas somas izmēģinājumprojekts norisināsies divās Rīgas skolās, no kurām viena ir neliela pamatskola pilsētas centrā, otra – vidusskola ar lielu audzēkņu skaitu, Daugavpils mazākumtautību skola un Brocēnu novada skolas. Projekta ietvaros raudzīsies, kā ar minimāliem līdzekļiem sasniegt maksimālu efektu.
Plānots, ka ar 2018./2019. mācību gadu kultūras skolas somas projektu īstenos visās valsts skolās. Idejas virzītāji cer, ka projekts nebūs kampaņveidīgs Latvijas simtgades pasākums, bet turpināsies arī pēc svētku programmas beigām.
