Iecerēts, ka projekts "Latvijas skolas soma" aizsāksies 2018. gada septembrī. Tā mērķis – nodrošināt skolēniem iespēju iepazīt Latvijas kultūras vērtības. Aija Tūna komisijas sēdē uzsvēra, ka projekta plānotās darbības nav kaut kas paralēls izglītības programmai, bet palīdz īstenot nacionālajā izglītības standartā izvirzītos mērķus. "Kvalitatīvas izglītības rezultāts ir cilvēks, kurš zina, mīl, strādā savas valsts labā, un kultūrai tajā ir liela nozīme," norādīja A. Tūna.
Projektam piešķirtie 13,5 miljoni eiro paredzēti gan skolēnu ekskursijām, gan pasākumu organizēšanai skolās, tāpat arī jaunu kultūras piedāvājumu radīšanai un sadarbības sekmēšanai starp skolām un kultūras institūcijām. Pašlaik projektam piešķirtā finansējuma pietiek, lai iniciatīvu īstenotu trīs gadu garumā un tajā ik mācību gadu iesaistītu apmēram 200 000 skolēnu. A. Tūna skaidroja, ka šajā skaitā būtu jāiekļauj ne tikai vispārējās izglītības iestāžu audzēkņi, bet tie, kuri iegūst profesionālo izglītību: "Nav pamata, kāpēc uz viņiem šī programma varētu neattiekties." Iniciatīvas finanšu plūsmas mehānisms, administrēšanas un atskaišu sagatavošanas noteikumi vēl jāizstrādā, bet iecerēts, ka plānoto aktivitāšu īstenošanai piešķirtais finansējums tiks sadalīts pa pašvaldībām un tās organizēs līdzekļu sadali starp skolām. Katram skolēnam ik gadu plānots atvēlēt 14 līdz 17 eiro.
Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centra veiktais pētījums par projekta "Latvijas skolas soma" ieviešanu izglītības iestādēs liecina, ka pašlaik izvēle par to, kādus kultūras notikumus skolēniem vajadzētu apmeklēt, lielākoties ir klases audzinātāju ziņā, kas nozīmē, ka ne vienmēr apmeklētajām norisēm ir pilnvērtīga saistība ar mācību saturu. Tāpat atklājies, ka dažās klašu grupās (no 5. līdz 6. klasei un no 7. līdz 9. klasei) gandrīz 20% skolēnu mācību gada laikā nav apmeklējuši nevienu kultūras pasākumu. Kā lielākie šķēršļi minēti tieši finansiālās grūtības, kuras identificētas dažādos veidos – biļešu cenā, transporta izmaksās, attālumā vai vecāku ierobežotajās spējās līdzmaksāt. Tomēr minēts arī metodiskā atbalsta trūkums un sadarbības starp nozarēm nepieciešamība. Pētījuma rezultāti rāda – ja sākumskolas posmā kultūras notikumu, kurus apmeklēt, ir samērā daudz, tad vidusskolā to skaits krasi sarūk. Par to liecina arī Kultūras ministrijas apkopotais kultūras pasākumu piedāvājums, kur redzams, ka īpaši neliels ir teātru, mūzikas, koncertu organizāciju piedāvājums. Šo situāciju iecerēts uzlabot ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas starpniecību.
