Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Bērniem, jo īpaši pusaudžu vecumā, komunikācija ar vienaudžiem un kopēja atpūta ir svarīga, tādēļ visām iesaistītajām pusēm būtu svarīgi apzināties pieļaujamās rīcības ietvarus.
FOTO: Artis Leinišs/ LETA
Sākoties jaunajam mācību gadam, vecākiem aktuāls kļūst jautājums – cik lielā mērā var atļaut savām atvasēm apmeklēt pasākumus – koncertus, dzimšanas dienu ballītes, draugu atpūtas vakarus vai vienkārši ciemoties klasesbiedra dzīvoklī nakts laikā. LV portāls skaidro, kas vecākiem jāzina un jāņem vērā, pirms nepilngadīgam jaunietim ļaut doties ārpus mājas vienam.
Lai cik savādi tas izklausās mūsdienās, Bērnu tiesību aizsardzības likumā ir teikts, ka bērns ir 18 gadu vecumu nesasniegusi persona. Izņēmums ir tās personas, kas tiesiski par pilngadīgām atzītas pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas vai arī stājušās laulībā pirms pilngadības sasniegšanas.
Tātad sabiedrībā bieži lietotie apzīmējumi - pusaudzis, jaunietis, tīnis – pilngadību nesasniegušām personām salīdzinoši lielas priekšrocības rīcības un izvēles brīvībā nesniedz – visi ir bērni. Protams, bērni, jo īpaši pusaudži, vēlas savu privāto telpu, tajā skaitā atpūsties un izklaidēties bez vecāku vai citu pieaugušo klātbūtnes. Nav šaubu, ka vecākiem šī vēlme ir jāuzklausa un jāvērtē iespējas to atbalstīt, atceroties par pienākumiem un atbildību pret savu atvasi. Vērā ņemami ir gan tiesību akti, kas regulē bērnu atrašanos publiskās vietās un pasākumos, taču arī jāpārliecinās par bērna spējām pašam par sevi parūpēties un novērtēt potenciālos draudus savai un apkārtējo dzīvībai un veselībai.
Publisks pasākums un publiska vieta
Bērniem ir svarīga socializēšanas ar vienaudžiem. Tā notiek gan mācību laikā skolā, gan brīvajā laikā, kopīgi apmeklējot publiskas vietas un pasākumus. Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums noteic, kas uzskatāms par publisku pasākumu un kas ir publiska vieta.
Publisks pasākums ir fiziskās vai juridiskās personas plānots un organizēts sabiedrībai pieejams svētku, piemiņas, izklaides, sporta vai atpūtas pasākums publiskā vietā neatkarīgi no īpašuma piederības. Par publisku vietu uzskatāma Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma izpratnē jebkura vieta, kura neatkarīgi no tās faktiskās izmantošanas vai īpašuma formas kalpo sabiedrības kopējo vajadzību un interešu nodrošināšanai un kura par maksu vai bez maksas ir pieejama ikvienai fiziskajai personai.
Tādējādi par publiskām vietām uzskatāmi parki, koncertzāles, klubi, pludmales, sporta laukumi, viesnīcas, viesu mājas utt. Katrā no tām uzturoties, būs saistoši gan kopīgi, gan atšķirīgi noteikumi.
Par bērnu drošību publiskos pasākumos ir atbildīgi to iestāžu, kurās uzturas bērni, vadītāji un darbinieki un pasākumu organizatori. Protams, ja publiskā pasākumā nepilngadīgo pavada kāds pieaugušais, primāri atbildība būs pavadonim. Šīs personas ir atbildīgas par bērna veselību un dzīvības aizsardzību, par to, lai bērns būtu drošībā, lai viņam tiktu sniegti kvalificēti pakalpojumi un ievērotas citas viņa tiesības. Ja publiskā pasākumā bērns ir apmaldījies, pamests vai atrodas apstākļos, kas rada tam draudus, pasākuma organizatoram ir pienākums informēt bērna vecākus vai viņu aizstājējus. Ja tas nav iespējams, jāinformē policija. Arī pasākuma apmeklētājiem, ja tie pamana bērnu šādā situācijā, ir jāziņo pasākuma apsardzei, organizatoriem vai policijai.
Bērna vecums, ierobežojumi un vecāku atbildība
Tiesiskais regulējums nav vienādi noteikts visa vecuma bērniem. Tas paredz gan tiesību, gan atbildības palielināšanos, bērnam sasniedzot noteiktu vecumu – 7 gadi, 13 gadi, 14 gadi, 16 gadi.
Vecāku pienākums ir rūpēties par bērnu, to paredz Civillikums. Līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā. Tas nozīmē, ka vecāku pienākums ir nodrošināt bērna aprūpi, uzraudzību un noteikt bērna dzīves vietu. Arī bērnam ir tiesības uz savu privāto dzīvi, tajā skaitā izvēlēties vecumam atbilstošas brīvā laika pavadīšanas iespējas. Tāpēc tam nevar liegt tikties ar draugiem, apmeklēt publiskus un rīkot privātus pasākumus. Tomēr vecāki bērna tiesības uz privāto dzīvi var ierobežot situācijās, kad saskata draudus bērna veselībai un dzīvībai. Ierobežojumus piedalīties nereti nosaka arī ģimenes materiālie apstākļi.
Vecākiem der atcerēties, ka bērnu līdz 7 gadu vecumam nedrīkst atstāt bez pieaugušo vai personas, ne jaunākas par 13 gadiem, klātbūtnes. Tas nozīmē, ka septiņu gadu vecumu nesasniegušu bērnu nedrīkst atstāt vienu nedz mājās, nedz tas drīkst viens pats iziet ārpus mājām. Bērnam obligāti jābūt ar kādu kopā, tas var būt, piemēram, jau 13 gadu vecumu sasniegušais brālis vai māsa, vecmāmiņa, kāda cita vecāku uzticības persona. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 172.4 pants paredz: ja vecāki vai personas, kas viņus aizstāj, bērnu līdz septiņu gadu vecumam atstājušas bez uzraudzības, šīm personām likumsargi var izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 50 latiem.
"Vecākiem jāpilnvaro persona, kura ir spējīga veikt pienākumus."
Bērni no 7 līdz 16 gadu vecumam, tātad skolēni, bez vecāku vai citu pilngadīgu personu klātbūtnes var uzturēties publiskās vietās no pulksten 6 līdz 22. Tas nozīmē, ka šajā diennakts laikā vecāki var ļaut bērniem vieniem pašiem doties uz mācību iestādēm, apmeklēt interešu izglītības nodarbības, doties ciemos pie draugiem. Savukārt šajā vecuma grupā esošie bērni nakts laikā, kas ir no pulksten 22 līdz 6, bez vecāku vai viņu pilnvarotas personas klātbūtnes atrasties publiskās vietās un pasākumos nedrīkst.
Pašvaldības kompetencē ir attiecībā uz nakts laiku noteikt arī citus - stingrākus noteikumus, tāpēc vecākiem būtu jāzina, ko nosaka konkrētās pašvaldības saistošie noteikumi. Policija ir tiesīga aizturēt 16 gadu vecumu nesasniegušu personu, kura nakts laikā atrodas publiskā vietā bez pilngadīga pavadoņa. Šādā gadījumā vecākiem vai personai, kuras uzraudzībā bērns atrodas, var uzlikt sodu, balstoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu. Tiks izteikts brīdinājums vai uzlikts naudas sods līdz 100 latiem.
Loģiski, ka ierobežojumi attiecībā uz atrašanos uz ielas būs citādi, piemēram, lielu svētku laikā, piemēram, Dziesmu svētku koncerta laikā, kad pasākums ievelkas krietni pēc pusnakts. Tad policija nepilngadīgas personas aizturēs vien situācijā, ja to rīcība būs devusi pamatu. Piemēram, ja 16 gadu vecumu nesasniegušais būs izdarījis sīko huligānismu vai lietojis narkotiskās vai psihotropās vielas bez ārstniecības personas norādījuma, vai atradies dzērumā, vai nodarbojies ar ubagošanu, vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj, izteiks brīdinājumu vai uzliks naudas sodu no 50 līdz 150 latiem.
Taču prasība, piemēram, 14 gadus vecam jaunietim būt kopā ar pilngadīgu personu būs saistoša ikvienam, kas nolēmis būt kādā no patlaban populāriem vasaras vairākdienu mūzikas festivāliem. Ar likumsargu kategorismu – izraidīšanu no festivāla norises teritorijas – šovasar saskārās ne viens vien pusaudzis.
Tādēļ pirms atļaut 16 gadu vecumu nesasniegušam jaunietim apmeklēt publiskas vietas un pasākumus nakts laikā, piemēram, svinēt klasesbiedra dzimšanas dienu klubā vai brīvdabas diskotēkā, vecākiem vai personai, kuras aprūpē bērns atrodas, ir jāpilnvaro pilngadīgs pavadonis. Vecāku pienākums ir pilnvarot tikai tādu personu, kura varēs pilnvērtīgi veikt uzticētos pienākumus. Šāda persona varētu būt, piemēram, cita bērna vecāks, pilngadīgs draugs.
"Līdz 16 gadiem bērni nakts laikā nevar atrasties bez pieaugušo klātbūtnes."
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā norāda, ka vienošanās ar bērna pavadoni var būt arī mutiska, rakstiska pilnvara nav nepieciešama. Svarīgi, lai policija un citas kompetentās institūcijas varētu pārliecināties, vai konkrētā persona ir pilnvarota pavadīt bērnu. Šādos gadījumos parasti sazinās telefoniski vai kā citādi ar bērna vecākiem, personām, kuru aprūpē atrodas bērns, un pārbauda informāciju. Līdz ar to 16 gadus nesasniegušais jaunietis var apmeklēt nakts pasākumu, ja to pavada, piemēram, 18 gadu vecumu sasniedzis draugs vai draudzene, un vecāki to ir atļāvuši.
Vecākiem jāizvērtē situācija
Neskatoties uz bērna vecumu, vecākiem, pirms ļaut apmeklēt publiskas vietas bez pieaugušo klātbūtnes, jāpārliecinās par savas atvases spējām pastāvīgi pieņemt lēmumus un novērtēt riskus (zina, kā šķērsot ielu, kā rīkoties, ja uzrunā svešinieks, kur ziņot par nelaimes gadījumiem utt). Kā atzīmē Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas galvenais inspektors Sindijs Logins, vecākiem jāizvērtē, vai bērna izvēlētais pasākums atbilst tā interesēm vai netiks apdraudētas un aizskartas viņa tiesības, piemēram, vai netiks apdraudēta bērna drošība un veselība. Nedrīkst aizmirst, ka bērniem nereti, neesot klāt pieaugušajiem, ir vēlme pamēģināt aizliegto. Tāpēc jāpārliecinās, ka bērnam nebūs iespēja lietot alkoholu, cigaretes un citas apreibinošas vielas.
Nereti nepilngadīgie nenovērtē savas rīcības sekas un emociju uzplūdos mēdz izdarīt sodāmas darbības. Jāatceras, ka pie administratīvās atbildības un kriminālatbildības bērns var tikt saukts, ja pārkāpumu vai noziedzīgo nodarījumu veicis pēc 14 gadu vecuma sasniegšanas. Šādos gadījumos gan pašam bērnam, gan vecākiem jārēķinās ar sekām.
Svētki īrētās teritorijās
Šobrīd nepilngadīgu jauniešu vidū ir iecienīti privāti pasākumi draugu lokā viesu mājās, īrētos dzīvokļos un citās vietās, kur var netraucēti atpūsties arī nakts laikā. Šobrīd nedz likums, nedz Ministru kabineta noteikumi neregulē viesnīcu, viesu namu un citu līdzīga rakstura publisko vietu darbību saistībā ar viesu izmitināšanas ierobežojumiem. Līdz ar to tiesību aktos nav noteikts, kādi ierobežojumi attiecas uz bērnu uzturēšanos šādās vietās – var vai nevar bērni, arī 16 gadu vecumu sasniegušie, bez pieaugušo klātbūtnes atrasties un izmantot šo iestāžu piedāvātos pakalpojumus.
Kā norāda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste, šobrīd asociācijas biedru viesnīcās, viesu mājās un citās iestādēs, kuras piedāvā nakšņošanas pakalpojumus, nedz 16 gadu vecumu nesasniegušiem bērniem, nedz bērniem no 16 līdz 18 gadiem nav iespēja pašiem noīrēt numuriņus. Turklāt bērniem bez vecāku vai pilnvarotas personas klātbūtnes nav iespējas izmantot piedāvātos pakalpojumus.
Tomēr ne visi pakalpojumu sniedzēji izrāda interesi par klienta vecumu un to, vai pasākumā piedalīsies arī pieaugušie, ja pakalpojumus vēlas izmantot nepilngadīgas personas. Nereti ir situācijas, kad par viesu mājas sniegto pakalpojumu tiek samaksāts "uz rokas" un no pakalpojuma izmantotāja netiek prasīts personu apliecinošs dokuments, jo līgums netiek slēgts. Šādā veidā nepilngadīgām personām, arī 16 gadu vecumu nesasniegušām, ir iespēja noīrēt telpas privātam pasākumam. Var būt arī situācijas, kad pasākumam paredzētās telpas noīrē nepilngadīgā jaunieša 18 gadu vecumu sasniegušais draugs. Un, ja pasākumā piedalās pilngadīga persona, tad pakalpojuma sniedzējam nav iemesla aizliegt tajā piedalīties arī 16 gadu vecumu nesasniegušiem jauniešiem. Īpaši, ja tie apgalvo, ka pasākumā pilngadīgās personas ir pilnvarotas viņus pieskatīt. Savukārt, kur nav pieaugušo, tur bērni izturas daudz brīvāk un aizmirst, ko drīkst un ko nedrīkst darīt. Nav arī neviena, kas varētu palīdzēt krīzes situācijā.
Pārliecināties, vai vecāki bērniem ir atļāvuši rīkot pasākumu, un pārbaudīt klientu vecumu viesu māju un viesnīcas personālam praksē uzliek iestādes iekšējie normatīvie akti, nevis tiesiskais regulējums. Bieži tā ir darbinieka brīvprātīga izvēle un vienlīdz jautājums par katra cilvēka individuālo atbildību un godaprātu.
