SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Vineta Vilcāne
LV portāls
11. jūnijā, 2015
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Satiksme
12
5
12
5

Pasažiera pienākumi un tiesības sabiedriskajā transportlīdzeklī

Ja pasažieris atsakās maksāt sodu un uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, kontrolierim ir tiesības pieaicināt policijas darbinieku pasažiera personības noskaidrošanai vai izsēdināt pasažieri.

LV portāla infografika

Ikviena pasažiera pienākums ir iegādāties braukšanai sabiedriskajā transportlīdzeklī derīgu biļeti, par to šaubu nav. Tomēr pat apzinīgākajiem pasažieriem var gadīties misēklis, piemēram, nejauši saburzīt braukšanas biļeti vai aizmirst reģistrēt e-talonu. LV portāla skaidrojumā lasiet, kādi ir pasažieru pienākumi un tiesības šādās situācijās, un kā rīkoties, ja par bezbiļetnieku kļuvis bērns.
īsumā

Pasažierim ir pienākums kontrolierim biļeti iedot rokās vai nosaukt elektroniskās biļetes kodu.

Bezbiļetnieks sodu maksā:

  • kontrolierim sabiedriskajā transportlīdzeklī laikā, kad tiek konstatēts pārkāpums;
  • kontroliera izsniegtajā rēķinā norādītajā vietā un termiņā.

15 gadu vecumu nesasniegušu bērnu no sabiedriskā transportlīdzekļa izsēdināt nevar.

Pēc apsardzes darbinieka lūguma jāuzrāda personu apliecinošs dokuments vai jāpamet transportlīdzeklis.

Pasažiera pienākums biļeti iedot kontrolierim rokā

Visbiežāk ar sabiedriskā transporta kontroli sastopas rīdzinieki autobusos, tramvajos un trolejbusos. Biļešu pārbaudes veic arī autobusos reģionālās nozīmes maršrutos, piemēram, no Rīgas uz Rēzekni vai no Rojas uz Talsiem. Gan pilsētas nozīmes maršrutos, gan reģionālās nozīmes maršrutos kontrolieriem un pasažieriem ir saistoši MK noteikumi Nr.599 "Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtība". Biļešu kontroles procedūra var būt arī noteikta pārvadātāja izdotajos noteikumos, bet tai jāizriet no MK noteikumiem Nr.599, taču procedūra nevar būt pretrunā ar šiem noteikumiem.

Pasažieriem jāatceras, ka sabiedriskajā transportlīdzeklī jāpilda tā vadītāja, konduktora vai kontroliera prasības, kas izriet no normatīvajiem aktiem. Līdz ar to jāapzinās sava vaina un jāsamaksā sods, ja braukts bez biļetes.

Kontrolieriem ir tiesības pārbaudīt pasažieru biļetes, bagāžas biļetes un arī dokumentus, kas apliecina pasažiera tiesības izmantot braukšanas maksas atvieglojumus, piemēram, kontrolierim ir jāuzrāda invaliditātes apliecība.

MK noteikumu Nr. 599 108.punkts paredz, ka kontroles pasākumu laikā pasažierim ir pienākums kontrolierim iedot rokās biļeti, bagāžas biļeti vai dokumentu, kas apliecina pasažiera tiesības izmantot braukšanas maksas atvieglojumus.

Reģionālās nozīmes maršrutos ir iespēja iegādāties elektroniskās biļetes, t.i., nopirkto biļeti pasažieris saņem savā e-pastā vai īsziņas veidā mobilajā tālrunī. Iegādājoties šādu biļeti, pasažierim kontrolei ir jānosauc biļetes kods vai arī jāiedod rokās datu nesējs, piemēram, mobilais telefons, kurā ir ielādēta elektroniskā biļete. Ja pasažieris nevar uzrādīt derīgu biļeti vai nosaukt tās kodu, tas tiek uzskatīts par pasažieri bez biļetes. Arī situācijās, kad pasažieris ir iegādājies biļeti, bet, piemēram, to saburzījis vai nozaudējis, vai aizmirsis reģistrēt e-talonu, pasažieris tiek uzskatīts par bezbiļetnieku, un šādā gadījumā jāmaksā sods.

Maksimālais sods par braukšanu "pa zaķi" ir 71,14 eiro

Pasažiera tiesības izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumus apliecina iegādātā biļete. Ja pasažieris to nevar uzrādīt kontrolei, jāmaksā sods. Saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumu soda apmēru par braukšanu bez biļetes nosaka pārvadātājs, tomēr tas nedrīkst pārsniegt 71,14 eiro. Tik liels ir maksimālais sods, ko var uzlikt par braukšanu "pa zaķi".

MK noteikumu Nr.599 114.punkts paredz, ka pilsētas nozīmes maršrutos soda apmēru var pielīdzināt lielākajai abonementa biļetes cenai, bet reģionālos starppilsētu un reģionālos vietējās nozīmes maršrutos – attiecīgā pārvadātāja noteiktai lielākajai biļetes cenai.

MK noteikumi Nr.599 paredz divus variantus, kā pasažieris var maksāt sodu:

  • kontrolierim sabiedriskajā transportlīdzeklī laikā, kad tiek konstatēts pārkāpums;
  • kontroliera izsniegtajā rēķinā norādītajā vietā un termiņā.

Ja pasažieris ir izvēlējies sodu samaksāt uz vietas transportlīdzeklī pārkāpuma konstatēšanas brīdī, kontrolieris bezbiļetniekam izsniedz apliecinājumu – kvīti par soda samaksu. Pasažierim, kurš izvēlas sodu maksāt vēlāk, kontrolierim ir jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, lai kontrolieris varētu izrakstīt rēķinu. Izsniegtais rēķins jāapmaksā viena mēneša laikā kopš izrakstīšanas dienas.

"Pilsētas nozīmes maršrutos soda apmēru var pielīdzināt lielākajai abonementa biļetes cenai."

Katrā no soda apmaksas veidiem tā apmērs par izdarīto pārkāpumu var būt atšķirīgs. Piemēram, "Rīgas satiksmes" sabiedriskajā transportā, ja pārkāpējam tiek izrakstīts rēķins par līgumsoda apmaksu, tas ir lielāks, nekā ja sodu pārkāpējs izvēlas apmaksāt kontrolierim.

Abos gadījumos pēc soda piemērošanas pasažieris var turpināt braucienu tikai tad, ja iegādājas braukšanas biļeti. Arī tad, ja sodu izvēlējies samaksāt uz vietas, vien ar soda kvīti turpināt braucienu nebūs iespējams.

Ja pasažieris atsakās maksāt sodu un uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, kontrolierim ir tiesības pieaicināt policijas darbinieku pasažiera personības noskaidrošanai vai izsēdināt pasažieri, kā to paredz MK noteikumi Nr.599.

Pasažieri izsēdina, uzaicinot labprātīgi izkāpt no transportlīdzekļa nākamajā pieturvietā vai kontroles vietā. Tas notiek neatkarīgi no tā, vai izsēdināšanas vieta atrodas pilsētas centrā vai lauku nomalē, kurā nākamais autobuss, iespējams, ir tikai nākamajā dienā. Šajā brīdī nokļūšana galamērķī kļūst par pasažiera problēmu. Ja pasažieris nepakļaujas kontroliera aicinājumam izkāpt, var izsaukt policiju, kas pasažieri izsēdina piespiedu kārtā.

Vai apsardzes darbiniekam jāuzrāda personu apliecinošs dokuments?

Šobrīd Rīgas sabiedriskajā transportā kontrolieri biļešu pārbaudi veic kopā ar apsardzes darbiniekiem. Nesaprašanās gadījumā starp bezbiļetnieku un kontrolieri apsardzes darbinieki iesaistās konflikta risināšanā, tajā skaitā arī lūdz pasažierim bez derīgas braukšanas biļetes uzrādīt personu apliecinošu dokumentu soda kvīts izrakstīšanai. Daudzos rīdziniekos tas ir izraisījis neizpratni, un sociālajos tīklos ik pa laikam parādās aicinājumi ignorēt šo apsargu lūgumu un pasi vai eID neuzrādīt.

"Pieaugušajiem jāpalīdz atrisināt domstarpības starp nepilngadīgo un kontrolieri."

Apsardzes darbinieku kompetenci nosaka Apsardzes darbības likums. Apsardzes darbiniekam, veicot savus pienākums, ir tiesības prasīt, lai persona izbeidz prettiesisko darbību un ievēro apsargājamā objektā noteikto kārtību, vai atkarībā no tās veiktajām darbībām lūgt attiecīgo personu atstāt apsargājamo objektu, kā arī izraidīt šo personu no apsargājamā objekta, ja tā nepakļaujas lūgumam un turpina pārkāpt apsargājamā objektā noteikto kārtību, un šādu izraidījumu paredz apsargājamā objekta apsardzes noteikumi. Kā arī apsardzes darbiniekam ir tiesības apsargājamā objektā pārbaudīt caurlaidi vai dokumentu, kas apliecina tā turētāja identitāti, ja tas ir nepieciešams, lai tiktu ievēroti apsardzes noteikumi, kuru izpildi uzdots kontrolēt apsardzes darbiniekiem. Šīs apsardzes darbinieka tiesības paredz Apsardzes darbības likuma 18.panta otrā daļa, norāda Iekšlietu ministrijas sabiedrisko attiecību speciālists Māris Zariņš. Līdz ar to pasažierim ir jāuzrāda personu apliecinošs dokuments soda kvīts noformēšanai, ja to pieprasa apsardzes darbinieks. Un pēc apsardzes darbinieka uzaicinājuma jāpamet transportlīdzeklis, ja pasažieris nevar uzrādīt derīgu braukšanas biļeti.

Bērnu līdz 15 gadiem no transportlīdzekļa izsēdināt nevar

Kā iepriekš minēts, pasažieri, kurš nevar uzrādīt derīgu braukšanas biļeti, var izsēdināt no transportlīdzekļa. No sabiedriskā transportlīdzekļa drīkst izsēdināt arī 18 gadu vecumu nesasniegušu jaunieti, ja tam nav biļetes un jaunietis atsakās maksāt līgumsodu. Tomēr 15 gadu vecumu nesasniegušu bērnu no sabiedriskā transportlīdzekļa izsēdināt nevar, ja tam nav derīgas braukšanas biļetes.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 599 128.punktu bērnu vecumā līdz 15 gadiem kontrolieris no sabiedriskā transportlīdzekļa drīkst izsēdināt tikai tad, ja bērnu nogādā tuvējā policijas iecirknī. Attiecīgi policija tālāk sazinās ar bērna vecākiem un risina situāciju. Jaunietis policijas iecirknī būtu jānogādā arī gadījumos, kad kontrolierim nav iespējas pārliecināties par bērna vecumu, piemēram, bērns neuzrāda personu apliecinošu dokumentu, vai arī kontrolierim ir šaubas par bērna vecumu.

"Soda samaksu apliecina kvīts."

MK noteikumi, kas nosaka sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtību, neparedz īpašus apstākļus, kādos drīkst izsēdināt jaunieti vecumā no 15 līdz 18 gadiem. Teorētiski šāda vecuma bezbiļetnieku var izsēdināt arī pilsētas nomalē no pēdējā transportlīdzekļa, kas kursē attiecīgajā maršrutā.

Ik pa laikam medijos izskan ziņas par konfliktsituācijām starp kontrolieri un bērnu, kā rezultātā bērns izsēdināts no transportlīdzekļa. Būtiski ir, kurā diennakts laikā tas notiek, un kādā vietā – pilsētas centrā vai nomalē. Situācija, kurās bērnu no transportlīdzekļa izsēdina vakarpusē, kad ir krēsla, un pilsētas nomalē, var radīt bērnam ne tikai veselības, bet arī dzīvības apdraudējumus, atzīmē Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Inga Millere.

I.Millere norāda, ka ir svarīgi, lai pieaugušie konfliktsituācijās starp bērnu un kontrolieri nav vienaldzīgi. Līdzbraucējiem, saglabājot mieru un nekļūstot agresīviem, vajadzētu palīdzēt atrisināt domstarpības, kas radušās starp nepilngadīgo un kontrolieri. Kā arī piefiksēt kontroliera vārdu un uzvārdu, un gadījumā, kad tas rīkojas pretlikumīgi, par situāciju informēt pārvadātāju. I.Millere piekrīt, ka arī bērnu uzvedība ir atšķirīga šādās situācijās, īpaši pusaudži uzvedas bravūrīgi un ar savu uzvedību izaicina kontrolierus, kas dusmu uzplūdā jaunieti no transportlīdzekļa izsēdina.

Ja bērns prettiesiski izsēdināts no sabiedriskā transportlīdzekļa, vecāki ar sūdzību var vērsties pie pārvadātāja.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU