Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Ieva Lūka, LETA
Sabiedriskajos autobusu pārvadājumos tuvākajos trīs gados notiks šādas izmaiņas:
Protams, te var jautāt, cik ekonomiski pamatoti, caurskatāmi un kontrolējami ir ilgtermiņa līgumi ar autobusu pārvadājumu komersantiem, cik racionāla ir šo uzņēmumu darba organizācija (kaut gan, piemēram, lauku apvidos autobusu maršrutu optimizācijas rezultātā jau ir neskaitāmas vietas, kur sabiedriskais transports vispār nekursē). Tomēr skaidri zināms ir viens – bez dotācijām sabiedriskais transports nevar pastāvēt, objektīvu apstākļu dēļ (piemēram, pasažieru skaita kritums, ritošā sastāva ekspluatācijas izmaksu paaugstināšanās) tās palielinās, un nākamgad kopumā nepieciešamais valsts finansējums tiek lēsts 99,3 milj. eiro apmērā.
Savukārt valsts budžeta programmā "Sabiedriskais transports" šim nolūkam paredzēts ievērojami mazāk, un skaidri redzams, ka sektorā veidosies lielāks vai mazāks finanšu deficīts. Tā šie miljoni krājas, un jādomā, ko darīt, lai ar to kaut kā tiktu galā un veidotu līdzsvarotāku un pārskatāmāku pasažieru pārvadājumu politiku.
No septembra sāks ieviest izmaiņas transporta tarifos
Kā informē VSIA "Autotransporta direkcija" (ATD), šobrīd reģionālo autobusu maršrutu pārvadājumos ir 24 dažādi braukšanas tarifi un dažādi biļešu cenu noteikšanas principi. Tarifi atšķiras ne tikai reģionālās nozīmes pārvadātāju starpā, bet arī vienam pārvadātājam dažādās teritorijās. Šāda kārtība, protams, nav efektīva un ilgtspējīga: tā ir sarežģīta ne tikai pašiem pakalpojumu sniedzējiem, bet arī nevienlīdzīga pret pasažieriem.
Pildot valdības deklarācijā izvirzītās prasības pilnveidot pasažieru pārvadājumu sistēmu, ATD ir sākusi pakāpenisku reģionālo vietējo maršrutu tarifu izlīdzināšanu. Tā ir balstīta uz tarifu vienādošanas koncepciju, kas izstrādāta, piesaistot nozares ekspertus un uzklausot vietējo pašvaldību viedokli. Braukšanas maksu plānots veidot tā, lai visi Latvijas iedzīvotāji neatkarīgi no viņu atrašanās vietas par braucienu sabiedriskajā transportā maksātu vienādi.
Lai neradītu krasu cenu kāpumu, tarifu vienādošana plānota pakāpeniski vismaz trijos soļos trīs gadu laikā, nepieļaujot cenu kāpumu katrā no posmiem vairāk par 20%, izņemot noteiktos minimālās maksas gadījumos.
"Bez dotācijām sabiedriskais transports nevar pastāvēt. "
Vienoto braukšanas tarifu iecerēts veidot divās daļās – braucienam līdz 33 kilometriem vidējā maksa par katru brauciena kilometru būs 0,0569 eiro, bet, izmantojot sabiedrisko transportu garākos ceļa posmos, biļetes cena tiks aprēķināta pēc formulas 0,71 eiro plus 0,0356 eiro par katru nobraukto kilometru. Savukārt minimālo braukšanas maksu plānots diferencēt atkarībā no attīstības centra līmeņa: galvaspilsētā minimālā braukšanas maksa nebūs mazāka par 0,80 eiro; republikas nozīmes pilsētās – 0,60 eiro, reģionālās nozīmes centros – 0,50 eiro, pārējā valsts teritorijā – 0,40 eiro.
Paredzams, ka cenas celsies reģionos, kur esošo pārvadātāju braukšanas maksa ir ievērojami zemāka par vidējo tarifu valstī. Vietās, kur tarifu izlīdzināšanas rezultātā braukšanas maksa paaugstināsies, sadārdzinājums pārsvarā būs no pieciem līdz 15 centiem, izņemot minimālās braukšanas maksas posmus, savukārt garākā distancē maksa par braucienu samazināsies.
Reģionos, kur jau vēsturiski minimālā braukšanas maksa bijusi ļoti zema, ir panākta vienošanās ar pašvaldībām par starpposma ieviešanu minimālās braukšanas maksas vienādošanā.
Kā tarifu izmaiņas skars valsts reģionus?
Latvijas Pašvaldību savienībā 19.augustā norisinājās ikgadējās sarunas ar Satiksmes ministriju (SM), kur ATD saistībā ar tarifu izmaiņu projektu iesniedza arī informāciju par gaidāmajām autobusu pasažieru pārvadājumu cenu izmaiņām valsts reģionos. Tajā ir šādi fakti un skaitļi.
Latgales reģionā gan minimālā braukšanas maksa, gan arī maksa par braucienu ir ļoti atšķirīga; kamēr pārējā Latvijas teritorijā sabiedriskā transporta tarifi ir auguši atbilstoši degvielas cenu kāpumam, transportlīdzekļu uzturēšanas izmaksām utt., vairākos Latgales novados tie nav mainīti gandrīz 10 gadus. Tas nozīmē, ka pat līdzīgos attīstības centra līmeņos Latgales iedzīvotāji ilgstoši maksā krasi atšķirīgas naudas summas par braucienu sabiedriskajā transportā.
Plānots, ka lielākajā Latgales reģiona daļā minimālā braukšanas maksa tiks paaugstināta, piemēram, Krāslavas pilsētā pieaugums būs par aptuveni pieciem centiem, Rēzeknes teritorijā – par 10, Daugavpils teritorijā – par 15 centiem, savukārt Balvos, kur minimālā braukšanas maksa vēsturiski ir saglabājusies ļoti zema, pieaugums, braucot īsākus attālumus, būs no 20 līdz 30 centiem. Vietās, kur veidosies vislielākās braukšanas maksas izmaiņas, tās tiks ieviestas pakāpeniski, piemēram, Līvānu, Preiļu, Balvu, Ludzas un Rēzeknes apkārtnē. Savukārt, mērojot posmus, kas garāki par 33 kilometriem, Latgales plānošanas reģionā biļešu cena daudzviet samazināsies.
"ATD ir sākusi pakāpenisku reģionālo vietējo maršrutu tarifu izlīdzināšanu. "
Savukārt Vidzemes reģionā pēdējos gados braukšanas maksa bijusi augstāka nekā citviet Latvijā, tādēļ paredzēts, ka nelielu cenu kāpumu izjutīs tikai atsevišķu teritoriju iedzīvotāji, piemēram, Madonas un Valkas novadu centros, bijušajā Cēsu rajonā autobusa biļetes cena pieaugs par 5-15 centiem. Cēsu pilsētā, Alūksnē un Gulbenē autobusa biļetes cena nemainīsies. Lielākajā daļā Vidzemes reģiona teritorijas, braucot garākas distances (virs 33 km), braukšanas maksa samazināsies.
Lielākajā daļā Kurzemes reģiona teritorijas braukšanas maksa reģionālo maršrutu autobusos ir līdzīga, tādēļ tarifu izlīdzināšana vairumu Kurzemes iedzīvotāju jūtami neietekmēs. Piemēram, Liepājas, Ventspils, Kuldīgas un Saldus pilsētu teritorijās biļetes cena brauciena sākumā paliks nemainīga, bet ārpus pilsētu teritorijas, mērojot garākas distances, braukšanas maksa vairākos posmos samazināsies. Savukārt Aizputē un Priekulē, kur vēsturiski ir saglabājusies zema minimālā braukšanas maksa, tarifu izlīdzināšanas rezultātā minimālās maksas pieaugums būs nedaudz lielāks – līdz 25 centiem. Neliels biļetes cenas palielinājums daudzviet Kurzemes reģionā būs vidēja attāluma braucienos, kas ir garumā aptuveni no septiņiem līdz 40 kilometriem.
Zemgalē šobrīd nav lielas atšķirības starp minimālo braukšanas maksu līdzīgos attīstības centros un maksu par braucienu, tādēļ paredzams, ka šeit tarifi tiks izlīdzināti vienmērīgi. Plānots, ka vairākos novados pieaugs biļetes cena brauciena sākuma posmā, piemēram, Bauskas un Dobeles teritorijā pieaugums būs par pieciem centiem, Jēkabpils teritorijā – par 10, bet Jelgavā – par 15 centiem. Maksa par braucienu no septiņiem līdz 33 kilometriem celsies tikai atsevišķos posmos, piemēram, Dobeles, Jēkabpils un Viesītes novadā, savukārt, mērojot garākas distances, tā daudzviet samazināsies.
Pārvietojoties ar reģionālo autobusu Rīgas teritorijā, maksa par pirmajiem brauciena kilometriem tiks paaugstināta aptuveni par 10 centiem, savukārt Pierīgā – par 5-35 centiem. Atsevišķos Pierīgas reģionos, piemēram, bijušajā Ogres rajonā, maksa par braucienu, mērojot no septiņiem līdz 33 kilometriem, paliks nemainīga, bet braucienos virs 33 kilometriem samazināsies. Savukārt, piemēram, Ādažu apkaimē, Salaspilī, Sauriešos braukšanas maksa palielināsies par 5-10 centiem. Limbažos, Tukumā un Siguldā biļetes cena paliks nemainīga, toties pārējā novada teritorijā būs vērojams neliels braukšanas maksas pieaugums.
Ne tikai tarifi, bet arī elektroniskie norēķini
Projekts ir projekts, kā redzams, steigas nav, jo reforma tiks īstenota trijos gados. Atliek paļauties uz ATD valdes priekšsēdētāja Kristiāna Godiņa pausto: "Vienota tarifu izveide pasažieriem sniegs gan tūlītējus ieguvumus, gan arī papildu labumus ilgtermiņā, jo regulārajiem pasažieriem būs iespēja maksāt par braucienu lētāk, iegādājoties abonementa biļetes, savukārt tiem, kuriem no vienas pilsētas uz otru ērtāk tikt ar vilcienu, bet pēc tam no dzelzceļa stacijas līdz mājām – ar autobusu, būs iespēja iegādāties vienu biļeti visam braucienam.
Mēs esam paveikuši lielu darbu, dodoties pie Latvijas pašvaldībām skaidrot, kā jaunā tarifu aprēķināšanas politika ietekmēs viņu teritorijas iedzīvotājus, kā arī kopīgi rast piemērotāko variantu vienotu tarifu ieviešanai konkrētā reģionā. Tāpat esam vērsušies pie pašvaldībām ar lūgumu apzināt skolēnu maršrutus, lai izvērtētu, cik lielā mērā tie pārklājas ar regulāro pasažieru pārvadātāju maršrutiem. Iegūstot attiecīgo informāciju, varēsim spriest par iespējām pielāgot atsevišķus reisus vai maršrutus skolēnu vajadzībām un izstrādāt speciālas atlaižu programmas."
Arī minētajā sanāksmē LPS un SM vienojās, ka šogad vienotu tarifu ieviešanas dēļ netiks palielināts pašvaldību budžetā nepieciešamais finansējums braukšanas maksas atvieglojumu kompensēšanai vispārējās izglītības iestādēs izglītojamiem. Ja nu braukšanas maksa tiks paaugstināta, šiem skolēniem jādod iespēja iegādāties abonementa biļetes ar atlaidi.
"Jaunā sistēma ļautu ietaupīt aptuveni piecus miljonus eiro. "
Sarunās arī tika nolemts aicināt SM sadarbībā ar Sabiedriskā transporta padomi izstrādāt vienotu atlaižu sistēmu skolēniem un citām pasažieru kategorijām, kuras sabiedriskā transporta pakalpojumus izmanto regulāri. Šos priekšlikumus gada ceturtajā ceturksnī izskatīs LPS Tehnisko problēmu komitejā.
Sabiedriskā transporta pasažierus gaida vēl kāds jaunums. Šogad 31.martā tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.153 "Noteikumi par pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus maršrutu tīkla maršrutos". Šis normatīvais akts stāsies spēkā 1.janvārī, un tajā paredzētas norēķinu kārtības izmaiņas pasažieriem, kam valsts noteikusi 100% braukšanas maksas atvieglojumus braukšanai sabiedriskajā transportā: personām ar I un II grupas invaliditāti, bērniem bāreņiem un bez apgādības palikušiem bērniem un politiski represētām personām, kā arī nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem.
Pašlaik bezmaksas jeb tā dēvētās nulles biļetes tiek izsniegtas, pasažierim uzrādot attiecīgai kategorijai atbilstošu apliecību, un tas kalpo par minēto pasažieru uzskaiti sabiedriskajā transportā un ir pamats no valsts budžeta izmaksāto dotāciju apmēram par šiem braucieniem. Tādējādi valsts finansē tieši pakalpojumu sniedzēju, nevis tā saņēmēju. Pašreizējā kārtība pieļauj krāpnieciskas iespējas ar "nulles" biļetēm, pārvadātājam (vai nu vājas kontroles dēļ, vai tīši) mākslīgi paaugstinot pārvadāto minēto triju kategoriju pasažieru skaitu un par to saņemot nepamatoti lielu valsts finansējumu.
LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis 19.augusta sanāksmē sacīja – pēc pieprasīto dotāciju apmēra sanāk, ka visi Latvijas invalīdi gada pirmajā dienā iesēžas sabiedrisko pārvadājumu autobusos un visu gadu to vien dara, kā ar tiem pārvietojas.
Tādēļ Pārresoru koordinācijas centrs izstrādājis jaunu sistēmu un atbilstošus normatīvos aktus (tostarp jau minētos MK noteikumus Nr.153), kas minētajām pasažieru kategorijām par starppilsētu autobusu pakalpojumu izmantošanu paredz ieviest bezskaidras naudas norēķinus. Tātad par braucienu pasažieris varēs norēķināties (pareizāk sakot, to reģistrēt) ar elektronisko karti, un valsts šos konkrētos tēriņus apmaksās. Jaunā sistēma ļaus precīzi identificēt pasažieru skaitu, kas izmanto sabiedrisko transportu, tādējādi nodrošinot atklātu un precīzu valsts līdzekļu izlietojumu konkrētajam mērķim. Šis projekts ir tālejošs: vidējā termiņā to varētu piemērot gan skolēniem, gan visiem pārējiem pasažieriem.
Kā liecina Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas aplēses, jaunā sistēma ļautu ietaupīt aptuveni piecus miljonus eiro.
Kaut arī MK noteikumu Nr.153 pārejas noteikumos paredzēts, ka skaidras naudas maksāšana visā pilnībā jāizskauž no 2017.gada, dažviet valstī tā jau darbojas (piemēram, e-taloni Rīgā un Jelgavā), elektroniskās norēķinu sistēmas pakāpeniska ieviešana jāsāk jau no2016.gada janvāra. Patlaban gan nav skaidrs, kurš no trim piedāvātajiem bezskaidras naudas norēķinu principiem iegūs reālu pielietojumu (ap to, kā jau garantēta un pelnoša biznesa nišu, šķiet, virmo karstas cīņas). Katram no tiem ir gan priekšrocības, gan trūkumi, kas tika aplūkoti arī minētajā LPS un SM sanāksmē.
Pirmā no lielākajām bažām ir tā, ka, piemēram, invalīdam nevajadzētu radīt pārmērīgas grūtības, lai tiktu pie bankas konta un elektroniskās kartes, otrkārt (kā citu starpā pieļauj LPS padomnieks Aino Salmiņš), vai bankas nekļūs pārāk negausīgas un cerēto 5% vietā kā starpniecības naudu nepieprasīs visus 15%, tā pārmēru ieceri sadārdzinot. Katrā ziņā satiksmes ministrs Anrijs Matīss sanāksmē solīja darīt visu, lai pasažieriem būtu ērtāk un labāk. Darba grupa MK noteikumu Nr.153 ieviešanas procesa uzraudzībai strādā, un uz tās pleciem ir gana liela atbildība.
