SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
09. maijā, 2019
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Izglītība
12
12

Skolēnu ekskursijas – kad obligātas un kas maksā

Mācību ekskursija ir mācību metode – dabas, muzeja, kultūras vai vēstures objekta apmeklēšana izziņas vai mācību nolūkā. Tomēr ekskursijas nav obligāta mācību procesa sastāvdaļa, bet tikai tā papildinājums.

FOTO: Freepik

Noslēdzoties mācību gadam, skolēni daudzviet dodas skolas ekskursijās. LV portāls skaidro, kādi ir iespējamie ekskursiju veidi skolās, kādi ir to mērķi un kam tās jāfinansē.

īsumā
  • Ekskursijas pamatā iedala mācību un izklaides ekskursijās.
  • Mācību ekskursijas kā mācību metodes izmantošana ir skolas kompetences jautājums.
  • Mācību ekskursijas apmaksā mācību iestāde, tās dibinātājs vai valsts. Vecāki tās var finansēt brīvprātīgi.
  • Izklaides ekskursijas apmaksā vecāki vai skolas/dibinātājs brīvprātīgi, jo tās neattiecas uz mācību procesu.

Kādi ir skolas ekskursiju veidi?

Normatīvajos aktos nav konkrēta regulējuma, kas nodala skolēnu ekskursiju veidus, skaidro Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Taču tās var nodalīt divās grupās – mācību ekskursijas, kas saistītas ar viena vai vairāku mācību priekšmetu satura apguvi, un izklaides ekskursijas, kuru nolūks līdztekus atpūtai ir klases kolektīva saliedēšana.

Atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr. 468 Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem mācību ekskursija ir ar mācību un audzināšanas procesu saistīts pasākums. Ekskursijas, kuras rīko izglītības programmas īstenošanas laikā, t.i., mācību laikā, ir uzskatāmas par mācību un audzināšanas procesa sastāvdaļu, un skolēnu dalība šajās ekskursijās, tāpat kā mācību stundās, ir obligāta. Ekskursijas, kuras notiek ārpus izglītības programmas īstenošanas laika, nav mācību un audzināšanas procesa sastāvdaļa, un skolēni tajās piedalās brīvprātīgi. Tomēr jāuzsver, ka ekskursijas nav obligāta mācību procesa sastāvdaļa, bet tikai papildinājums, skaidro IZM.

Ko un kā apgūst mācību ekskursijā?

Mācību ekskursija ir mācību metode – kādas vietas (dabas, muzeja, kultūras vai vēstures objektā) apmeklēšana, parasti grupā, izziņas vai mācību nolūkā, lai iepazītos, izzinātu, teoriju saistītu ar praksi, tā saistīta ar noteiktas programmas tēmas apgūšanu. Mācību ekskursijas rīkošana kādā no mācību priekšmetiem ir skolas kompetencē. Mācību ekskursiju var organizēt ikvienā mācību priekšmetā, kurā pedagogs to atzīst par nepieciešamu un kuru skolas vadība akceptē.

Mācību ekskursijas var būt pētnieciskas, izzinošas vai organizētas datu ieguvei vai projekta ietvaros. Atkarībā no mācību procesa gaitas mācību ekskursija var būt ievadekskursija, kārtējā ekskursija vai mācību izklāsta pavadekskursija un noslēguma ekskursija. Lielāka efektivitāte mācību ekskursijai ir tad, ja to rīko kādas mācību tēmas ietvaros vai noslēdzot tēmu. Tās ievaddaļā skolēniem tiek dota ievirze, kas atklāj tēmas nozīmīgumu, bet noslēgumā – palīdz izdarīt kopsavilkumu klasē apgūtajam un izprast saikni starp teoriju un praksi. Vispilnīgāko ieguvumu mācību ekskursija dot tad, ja tās ietvaros skolēnam jāizdara pieraksti un analīze, ko sagatavo pēc iepriekš dotiem jautājumiem, atzīst IZM.

Vai un kā tiek pārbaudītas mācību ekskursijā apgūtās skolēnu zināšanas?

Tas ir atkarīgs no tā, kā skolotājs ir plānojis šo ekskursiju, skaidro ministrijā. Piemēram, skolēniem var būt sagatavotas darba lapas, kas mācību ekskursijas laikā vai pēc tās ir jāaizpilda; skolēniem pārī vai grupā jāsagatavo īss stāstījums vai prezentācija par redzēto, jāpastāsta, ko jaunu uzzinājuši u. c.

Cik ekskursijās skolēnam ik gadu ir jāpiedalās?

Ārējos normatīvajos aktos nav noteikts ierobežojums mācību ekskursiju skaitam. Tomēr atbilstoši Vispārējās izglītības likuma 8. pantā noteiktajam viens no vispārējās izglītības iestādes darbības tiesiskiem pamatiem ir arī tās nolikums, kurā var tikt noteikts mācību gada laikā maksimāli pieļaujamais ar izglītošanās un audzināšanas procesu saistīto pasākumu dienu skaits. Organizējot mācību procesu, izglītības iestāde patstāvīgi pieņem lēmumu arī par mācību gadā izmantojamo laika apjomu mācību ekskursijām, norāda IZM.

Kas un kādos gadījumos apmaksā ar skolas ekskursijām saistītos izdevumus?

Mācību ekskursija, kas tiek organizēta, apgūstot izglītības programmu, ir uzskatāma par izglītības procesa sastāvdaļu, tādēļ ar to saistītie izdevumi jāsedz no izglītības iestādes vai tās dibinātāja finanšu līdzekļiem, skaidro IZM. Turklāt izglītības iestāde vai pedagogs nav tiesīgs izglītojamo vecākiem lūgt segt minētos izdevumus, ja vien viņi nav paši brīvprātīgi vienojušies tos līdzfinansēt, ko pieļauj Izglītības likuma 59. panta 4. daļa, paredzot, ka izglītības iestāde var saņemt papildu līdzekļus ziedojumu un dāvinājumu veidā. Taču arī šādā gadījumā, ja kāda skolēna vecāki nepiedalās pasākuma līdzfinansēšanā, skolai piedalīšanās ekskursijā ir jānodrošina visiem skolēniem. Nereti mācību ekskursijas apmaksā pašvaldība. Skolēnu ekskursijās, kuras tiek organizētas iniciatīvas Latvijas skolas soma ietvaros, transporta pakalpojums un ieejas biļetes uz pasākumu (piem., teātra izrādi, kino apmeklējumu, izstādi, muzeju u. tml.) tiek apmaksātas no valsts budžeta mērķdotācijas līdzekļiem.

Izdevumi par ekskursiju, kas tiek organizēta ārpus izglītības programmas obligātā satura un nav saistīta ar tā apguvi, jāsedz tās iniciatoriem, piemēram, izglītojamo vecākiem. Arī šādā gadījumā labā prakse būtu nodrošināt visu skolēnu dalību ekskursijā, mēģinot rast iespēju no klases kopējiem vai skolas līdzekļiem segt brauciena izmaksas skolēniem, kuru vecāki to nevar atļauties, skaidro Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere. Tiesībsarga biroja pārstāve tāpat norāda: saskaņā ar Izglītības likuma 52. panta 5. punktu arī skolotājiem ir tiesības saņemt un izmantot izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo informatīvo un materiālo nodrošinājumu.

Kādi ir skolotāja pienākumi, atbildība, pavadot skolēnus skolas ekskursijā?

Izglītības iestāde, organizējot bērniem ekskursijas vai cita veida braucienus, ir tiesīga izvēlēties atbilstošāko veidu, kā bērni nokļūs plānotajā vietā, vienlaikus uzņemoties pilnu atbildību par bērnu drošību brauciena un ekskursijas laikā, skaidro IZM. 

Izglītības likuma 55. pantā noteiktas izglītojamo tiesības uz dzīvībai un veselībai drošiem apstākļiem izglītības iestādē un tās organizētajos pasākumos. Ekskursiju organizēšanā, kā norāda ministrijā, jāievēro MK noteikumu Nr. 1338 “Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos” V nodaļā noteiktā ekskursiju organizēšanas kārtība, kas paredz skolotāja pienākumu pirms došanās ekskursijā saskaņot ekskursijas norisi ar skolas direktoru, tostarp informējot par visām problēmsituācijām un iespējamiem riskiem skolēnu veselībai un drošībai, norāda ministrijā. Tāpat noteikts, ka atbildīgā pedagoga pienākumi ir:

  • nodrošināt nelaimes gadījumā cietušajam pirmās palīdzības sniegšanu notikuma vietā un, ja nepieciešams, izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību vai organizēt cietušā nogādāšanu ārstniecības iestādē;
  • par nelaimes gadījumu nekavējoties informēt vadītāju un cietušā vecākus;
  • bīstamā situācijā pārtraukt ekskursiju un informēt vadītāju;
  • ne vēlāk kā trīs dienas pirms došanās ekskursijā vai pārgājienā informēt vecākus par pārgājiena vai ekskursijas mērķi, maršrutu, ilgumu, pārvietošanās veidu, nakšņošanas vietu, saziņas iespējām un pirmās palīdzības sniegšanas iespējām.

Savukārt vecāku pienākums ir informēt atbildīgo pedagogu par sava bērna veselības traucējumiem vai īpatnībām, ja viņam nepieciešama īpaša uzmanība, kā arī par saziņas iespējām ar vecākiem, norādot kontakttālruni.

Kā tiek apmaksāts skolotāja darbs, pavadot bērnus ekskursijās, ieskaitot gadījumus, kad tas pārsniedz skolotāja darba laiku? Kādos gadījumos skolotājam pienākas komandējuma nauda?

“Primāri pedagoga došanās ekskursijā ir saistāma ar pedagoga darba slodzē tarificētajām stundām citu pienākumu veikšanai. Vienlaikus jāsaka, ka izglītības iestādes vadītājs ir tiesīgs norīkot jebkuru pedagogu (ne tikai klases audzinātāju), piemēram, kā atbildīgo pedagogu par drošību ekskursijā,” skaidro IZM.

Pedagoga darbs jāapmaksā MK noteikumos Nr. 445 Pedagogu darba samaksas noteikumi noteiktajā kārtībā. Vienlaikus jāņem arī vērā Darba likumā un MK noteikumos Nr. 969 Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi nostiprinātās normas, kas attiecināmas arī uz pedagogiem, piemēram, piecu dienu darba nedēļa, piemaksas par virsstundu darbu aizstāšana ar apmaksātu atpūtu citā laikā vai komandējuma dienas naudas apmērs, norāda ministrijā.

Uz virsstundu darbu attiecas tas darba laiks, kas pārsniedz skolotājam tarificēto darba laiku. Vienlaikus jāņem vērā, ka Darba likuma 136. pants ļauj vienoties par virsstundu darba piemaksas aizstāšanu ar apmaksātu atpūtu citā laikā atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam. Minētais pants arī nosaka: “Ja darbiniekam nepiešķir piemaksu par virsstundu darbu, bet to aizstāj ar apmaksātu atpūtu, tad šādu apmaksātu atpūtu piešķir mēneša laikā no virsstundu darba veikšanas dienas, bet, ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, apmaksātu atpūtu piešķir nākamajā pārskata periodā, bet ne vēlāk kā triju mēnešu laikā. Darbiniekam un darba devējam vienojoties, apmaksāto atpūtu var pievienot ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam, atkāpjoties no šajā daļā noteiktās vispārīgās kārtības.” Praksē izglītības iestādes visbiežāk izmanto iespēju skolotājiem, kas pavadījuši bērnus ekskursijās vai pasākumos, noteikt apmaksātu atpūtu tuvākajā skolēnu brīvlaikā.

Labs saturs
12
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU