Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Šodien, 1. decembrī, stājas spēkā izmaiņas Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas krietni samazina iespēju ziedot partijām naudu, izmantojot starpniekus. Grozījumi paredz arī samērīgākus kritērijus valsts budžeta finansējuma izmaksas politiskajām partijām pārtraukšanai un mazināt administratīvo slogu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pauž pārliecību, ka izmaiņas padarīs skaidrāku politisko partiju saņemto ziedojumu izcelsmi. Jauninājumi pagaidām gan nerisina Latvijas partiju finansēšanas un finansējuma uzraudzības pamatproblēmas.
Kopumā grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (turpmāk – Partiju finansēšanas likums) paredz trīs būtiskas izmaiņas.
Pirmkārt, no 1. decembra spēkā stājas samērīgāki noteikumi, kādos gadījumos partijām tiks apturēta piešķirtā valsts budžeta finansējuma izmaksa. Līdz šim piemērojamās sankcijas par pārkāpumiem partiju finansējuma izlietojumā bija nesamērīgas ar pārkāpuma smagumu. Ja tika konstatēta finansējuma izlietojuma neatbilstība Partiju finansēšanas likuma 7.4 pantā noteiktajiem mērķiem, KNAB kā uzraudzības iestādei bija jāpieņem lēmums par valsts budžeta finansējuma turpmāku pārtraukšanu neatkarīgi no pārkāpuma smaguma, arī gadījumos, ja pretlikumīgi izlietotā valsts budžeta finansējuma apmērs sasniedza vienu eiro centu. Izmaiņas likumā paredz, ka turpmāk valsts budžeta finansējuma izmaksa uz vienu gadu tiks pārtraukta gadījumā, ja tiks atklāta piešķirtā valsts budžeta finansējuma neatbilstoša izmantošana vairāk nekā 10% apmērā no pārbaudāmajā gadā kopējā piešķirtā valsts budžeta finansējuma attiecīgajai politiskajai partijai.
Ziedot partijai varēs ne vairāk kā 30% oficiālo ienākumu
Otrkārt, izmaiņas Partiju finansēšanas likumā paredz no 2018. gada 1. janvāra būtiski ierobežot iespēju "iepludināt" partijās nezināmas izcelsmes naudu ar starpnieku palīdzību. Grozīta ir likuma 2. panta trešā daļa, kas paredz, ka, sākot ar nākamo gadu, fizisko personu veikto dāvinājumu (ziedojumu) partijām, kā arī biedru naudu un iestāšanās naudu kopējais apmērs nedrīkst pārsniegt 30 procentus no šo personu iepriekšējā kalendārajā gadā gūtajiem ienākumiem.
"KNAB pauž pārliecību, ka jaunais regulējums politisko partiju saņemto ziedojumu izcelsmi padarīs caurspīdīgāku, kā rezultātā tiks samazinātas iespējas ziedot politiskajām partijām, izmantojot starpniekus. Šo grozījumu mērķis ir nodrošināt politisko organizāciju finansēšanas atklātumu un mazināt naudas lomu politikā," skaidro KNAB galvenā speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos Laura Dūša. "Partiju shēmošana, mēģinot piesaistīt ziedojumus caur starpniekiem – cilvēkiem, kuri patiesībā ziedo nevis savu, bet svešu naudu, nudien būs apgrūtināta," piekrīt domnīcas "Providus" vadošā pētniece Iveta Kažoka. Līdz ar to komiskā situācija, cilvēkam partijai noziedojot visus savus ienākumus, vairs nebūs iespējama.
"Situācija, ka kāds cilvēks partijai noziedo visus savus ienākumus, vairs nebūs iespējama."
KNAB rīcībā esošā informācija liecina, ka tādu gadījumu ir bijis ne mazums. "Iepriekšējos gados veicot politisko partiju saņemto dāvinājumu (ziedojumu) pārbaudes, KNAB konstatēja, ka gandrīz 25% ziedojumu tika veikti, ziedojot attiecīgo privātpersonu visus iepriekšējo trīs gadu laikā gūtos ienākumus, kas radīja pamatotas aizdomas par šo līdzekļu likumīgu izcelsmi," stāsta KNAB pārstāve. Līdzšinējais regulējums pieļāva šādu ziedojumu veikšanu, un kontrolējošajām institūcijām bija ierobežotas iespējas pierādīt, ka faktiski nav iespējams ziedot visus savus legāli gūtos ienākumus partijai, neatstājot nekādus finanšu līdzekļus savai iztikai. Tas savukārt radīja pamatotas bažas par lielu ziedotāju īpatsvaru, kuri faktiski ir starpnieki un ziedo neidentificētu avotu finanšu līdzekļus.
Mazinās administratīvo slogu
Visbeidzot, grozījumi Partiju finansēšanas likumā paredz būtiski mazināt administratīvo slogu gan pašām partijām, gan KNAB, veicot sniegtās informācijas pārbaudes. Atbilstoši šobrīd spēkā esošajai likuma redakcijai politiskās partijas atskaites iesniedz KNAB papīra formā vai elektroniski, ja tām ir drošs elektroniskais paraksts. Likuma grozījumi, kas stāsies spēkā 2019. gada 30. jūnijā, paredz, ka politiskā organizācija (partija) paziņos KNAB par iestāšanās naudām, biedru naudām un saņemtajiem un atpakaļ pārskaitītajiem (atdotajiem) dāvinājumiem (ziedojumiem) un iesniegs vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarāciju un gada pārskatu, izmantojot Elektronisko datu ievades sistēmu. Pieeju sistēmai nodrošinās KNAB.
Kā norādīts likumprojekta anotācijā, inovatīvas politisko partiju finanšu datubāzes izveides mērķis ir elektronizēt un vienkāršot partiju dokumentu un atskaišu iesniegšanu, kas palīdzēs izmantot politisko partiju iesniegto informāciju par savu finansiālo darbību dažādos griezumos, atvieglos šīs informācijas apstrādes un publicēšanas procesu, kā arī mazinās KNAB resursu patēriņu, ļaujot to novirzīt citiem mērķiem. Arī pašām politiskajām partijām līdz ar Elektroniskās datu ievades sistēmas ieviešanu tiks samazināts administratīvais slogs atskaišu iesniegšanā. Efektīvāka informācijas pārbaude ļaus partijām ātrāk saņemt informāciju par neatbilstībām normatīvo aktu prasībām. Piemēram, sistēma automātiski autorizēsies ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datubāzi, tāpēc nebūs iespējams norādīt kļūdainus datus par ziedotāju.
Pamatproblēmas paliek
Lai gan nevar noliegt, ka izmaiņas Partiju finansēšanas likumā ir vērstas uz lielāku politisko partiju finansēšanas atklātumu un naudas lomas mazināšanu politikā, pēc I. Kažokas domām, šīs izmaiņas nerisina Latvijas partiju finansēšanas pamatproblēmas. Tās, viņasprāt, ir trīs. Svarīgākā – niecīgais valsts finansējums. "Latvijas partijām ir sevišķi grūti piesaistīt nekorumpētu finansējumu godprātīgam un profesionālam darbam – Latvija no valsts budžeta partijām atvēl desmitreiz mazākus līdzekļus nekā kaimiņvalstīs," norāda domnīcas "Providus" pētniece.
Gandrīz tikpat nozīmīga problēma ir partiju un kandidātu "melnās kases", finansējums, kas vispār neparādās partiju atskaitēs vai ziedojumu datubāzēs, bet kas tiek izmantots mediju uzpirkšanai vai kompromitējošu ziņu kariem. "Kamēr šāda nodarbe partijām nekļūst bīstama, proti, nebūs vairāku sekmīgu kriminālprocesu, tā turpināsies," viņa secina.
"Grozījumu mērķis ir nodrošināt politisko organizāciju finansēšanas atklātumu un mazināt naudas lomu politikā."
Kā trešo problēmu pētniece min ātras tiesībsargājošo iestāžu reakcijas trūkumu vēlēšanu kampaņas laikā, kad kampaņas dalībnieki izmanto apšaubāmus paņēmienus. Piemēram, pieaug pilsētu pašreklāmas kampaņu intensitāte vai parādās masīva apjoma drukāti kompromitējoši materiāli par kandidātiem. "Kamēr nebūs atrisinātas šīs trīs pamatproblēmas, citiem jauninājumiem partiju finansēšanas kontroles jomā, manuprāt, nav lielas nozīmes," secina I. Kažoka.
Tikmēr KNAB pārstāve L. Dūša vērš uzmanību ēnu ekonomikas problemātikai: "Birojs vēlas atgādināt, ka efektīva politisko partiju finansēšanas kontrole ir cieši saistīta ar fizisko personu legalitātes kontroli kopumā."
