Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Partijas mērķis ir politiska vara
Jēdziena "politiskā partija" definīcija ir ietverta Politisko partiju likumā, kuru Saeima pieņēma salīdzinoši nesen, 2006. gada 22. jūnijā, nosakot, ka "politiskā partija ir organizācija, kas tiek izveidota, lai veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus, piedalītos Saeimas vai pašvaldību domju (padomju), Eiropas Parlamenta darbā, ar deputātu starpniecību īstenotu partijas programmu, kā arī iesaistītos publiskās pārvaldes institūciju izveidē".
Tātad "politiskā partija ir apvienība, kuras mērķis ir paust pilsoņu politisko gribu," secinājusi Satversmes tiesa. "Tā ir personu apvienība, kuras biedriem ir līdzīgi politiskie uzskati, kurai ir noteikta ideoloģija un kuras galvenais mērķis ir iegūt politisko varu, lai valstī to īstenotu atbilstoši partijas programmā ietvertajiem mērķiem un principiem."1 Līdz ar to politiskās partijas uzdevums ir piedalīties politiskajos procesos un, pats galvenais, izvirzīt savus kandidātus vēlēšanām, lai partija būtu pārstāvēta politiskajās institūcijās un varētu īstenot politisko varu.
"Vai plānotais partijas nosaukums nesakrīt ar kādas citas partijas, biedrības, nodibinājuma vai firmas nosaukumu, var viegli pārbaudīt Uzņēmumu reģistra mājaslapā."
Lai gan tiesības apvienoties politiskā partijā ir viena no cilvēka pamattiesībām, kas nostiprināta Satversmes 102. pantā, tā tiek stingri regulēta, lai nodrošinātu politisko partiju aktivitāšu atbilstību demokrātijas, atklātības un biedru vienlīdzības principiem. Partijas un to apvienību tiesiskie pamati, tai skaitā dibināšana, uzraudzība, apturēšana, likvidācijas un reorganizācijas nosacījumi ietverti Politisko partiju likumā (PPL).
Partijas dibinātāji un biedri
Viena no pazīmēm, kas apliecina partijas spēju pildīt tās funkcijas (pārstāvēt sabiedrību vai atsevišķas sociālās grupas), ir partijas biedru skaits. Latvijā politiskās partijas dibinātāju skaits nedrīkst būt mazāks par 200 Latvijas pilsoņiem, kuri ir sasnieguši 18 gadu vecumu.
Savukārt par partijas biedru var būt gan pilngadību sasniegušie Latvijas pilsoņi, gan Latvijas nepilsoņi, kā arī Eiropas Savienības pilsoņi, kas nav Latvijas pilsoņi, bet kas uzturas Latvijā. (Personas, kuras vēl nav pilngadīgas, bet ir sasniegušas 16 gadu vecumu, var būt politiskas partijas biedru kandidāti.) Vienlaikus ir būtisks nosacījums, kas obligāti jāņem vērā, – Latvijā var darboties tikai tādas partijas, kurās ir ne mazāk kā 200 Latvijas pilsoņu. Ja partijas biedru skaits pārsniedz 400 biedru, ne mazāk kā pusei no visiem biedriem ir jābūt Latvijas pilsoņiem. Piemēram, ja partijā ir 450 biedru, vismaz 225 no tiem ir jābūt Latvijas pilsoņiem. Turklāt persona vienlaikus var būt tikai vienas partijas biedrs.
Jāuzsver, lai partija varētu īstenot savu mērķi – iegūt politisko varu, biedru skaitam ir jābūt ievērojami lielākam. Ja dalībai pašvaldības vēlēšanās partijai pietiks ar likumā noteikto minimālo biedru skaitu – diviem simtiem, tad kandidātu sarakstu Saeimas vēlēšanām var iesniegt tikai tāda partija, kura dibināta ne vēlāk kā vienu gadu pirms vēlēšanām un kurā ir ne mazāk kā 500 biedru.2
Partijas nosaukums un simbolika
Domājot par jaunas partijas nosaukumu un tēlu, jāpatur prātā, ka Politisko partiju likuma 6. pantā ir uzskaitīti vairāki ierobežojumi partijas nosaukuma un simbolikas izvēlē. Pirmkārt, tas jāveido, ievērojot valsts valodas prasības. Otrs, bet ne mazāk svarīgs priekšnoteikums – partijas nosaukumam, nosaukuma saīsinājumam vai simbolikai ir nepārprotami jāatšķiras no Latvijā agrāk reģistrētas (neatkarīgi no darbības turpināšanas) partijas vai partiju apvienības nosaukuma saīsinājuma vai simbolikas, kā arī pastāvošas biedrības vai nodibinājuma nosaukuma. Tāpat partijas nosaukums nedrīkst sakrist ar citos Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros ierakstītu vai ierakstīšanai pieteiktu nosaukumu (firmu). Turklāt starp politiskās partijas vai partiju apvienības pieteikto nosaukumu un citos Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros jau ierakstītu vai ierakstīšanai pieteiktu nosaukumu (firmu) vienīgā atšķirība nedrīkst būt atstarpes un pieturzīmes starp nosaukumā (firmā) lietotajiem burtiem, cipariem vai lielo un mazo burtu lietošana.3 To, vai plānotais partijas nosaukums nesakrīt ar kādas citas partijas, biedrības, nodibinājuma vai firmas nosaukumu, var viegli pārbaudīt, to ierakstot Uzņēmumu reģistra mājaslapas meklēšanas ailē, blakus ailē izvēloties meklēšanas kritēriju – "Uzņēmumu/organizāciju".
Ir aizliegti partiju nosaukumi, nosaukumu saīsinājumi un simbolika, kas:
Partijas nosaukumā nedrīkst:
Dibināšanas sapulcē obligāta notāra klātbūtne
Lai izveidotu jaunu partiju, personas, kas apvienojas partijā, sanāk uz dibinātāju sapulci, kurā pieņem lēmumu par partijas dibināšanu, apstiprina partijas programmu un statūtus, ievēlē valdi, kā arī saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūciju.
Būtiski nodrošināt, ka dibināšanas sapulce norit Politisko partiju likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā. "Tas nozīmē, ka partijas dibināšanas sapulcē ir obligāta zvērināta notāra klātbūtne, kura uzdevums ir apliecināt dibinātāju sapulces norisi Notariāta likuma noteiktajā kārtībā," skaidro Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. Apliecinot sapulces norisi, zvērināts notārs papildus Notariāta likumā noteiktajai informācijai dibinātāju sapulces norises protokolā norāda:
Partijas reģistrācija partiju reģistrā
Partija iegūst juridiskās personas statusu ar tās ierakstīšanu politisko partiju reģistrā, kuru uztur Uzņēmumu reģistrs. Pieteikums par partijas ierakstīšanu partiju reģistrā partijas pilnvarotajiem pārstāvjiem ir jāiesniedz trīs mēnešu laikā pēc lēmuma par partijas dibināšanu pieņemšanas.
Pieteikumu paraksta vismaz divi no dibinātāju vidus pilnvaroti pārstāvji. Attiecīgam pilnvarojumam jābūt ietvertam partijas dibināšanas sapulces protokolā.4 Papildus pieteikumam par partijas ierakstīšanu partiju reģistrā obligāti pievieno:
Pirms pieteikuma iesniegšanas jāsamaksā valsts nodeva par partijas reģistrāciju 27,03 eiro apmērā.6
Biežāk pieļautās kļūdas
Pirms politiskās partijas dibināšanas sapulces sasaukšanas un statūtu apstiprināšanas ir jāpārliecinās, vai dokumenti ir izstrādāti un noformēti atbilstoši dokumentu noformēšanas prasībām, lai pēc pieteikuma iesniegšanas Uzņēmumu reģistrā tie nebūtu jāpārstrādā un jāiesniedz vēlreiz.
"Biežāk sastopamās kļūdas partiju dokumentos ir atsevišķu statūtu normu neatbilstība PPL noteikumiem, statūtos netiek norādītas visas likumā noteiktās ziņas un darbības noteikumi, nereti dokumenti pēc formas neatbilst normatīvo aktu prasībām, dokumentos mēdz būt ietverta pretrunīga informācija par partijas dibinātāju skaitu," LV portālam norāda Uzņēmumu reģistrā. Tāpat par partijas ierakstīšanas partiju reģistrā atlikšanas pamatu ir bijusi tās pieteiktā nosaukuma neatbilstība normatīvo aktu prasībām, piemēram, partijas pieteiktais nosaukums jau ir ierakstīts citā Uzņēmumu reģistra vestajā reģistrā.
"Latvijā var darboties tikai tādas partijas, kurās ir ne mazāk kā 200 Latvijas pilsoņu."
Sarežģītāka situācija ir tad, ja trūkumi konstatēti partijas statūtos. Tādā gadījumā politiskajai partijai ir jāsasauc jauna dibinātāju sapulce, lai lemtu par statūtos konstatēto trūkumu novēršanu. Tāpēc, lai izvairītos no lieka darba un tēriņiem, pirms dibināšanas sapulces sasaukšanas ieteicams vērsties Uzņēmumu reģistrā ar konkrētiem jautājumiem, rakstot uz e-pasta adresi info@ur.gov.lv.
"Parasti partiju dibināšanas dokumentos ir novēršami trūkumi un reģistrācija tiek atlikta, nevis atteikta," LV portālam skaidro Uzņēmumu reģistrā. Partijas reģistrāciju atsaka, ja partijas statūtos noteiktais mērķis ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, likumiem vai Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem un/vai ir pārkāpta likumā noteiktā partijas dibināšanas kārtība.
Partijas darbību var apturēt
Partijas izveide un dibināšana nav vienas dienas darbs. Izstrādājot partijas programmu un statūtus (tajā obligāti iekļaujamās ziņas uzskaitītas PPL14. pantā), ir rūpīgi jāizsver gan partijas ideoloģiskās nostādnes un mērķi, gan organizatoriskā struktūra, jo pēc partijas reģistrācijas statūtus grozīt būs iespējams tikai ar biedru sapulces lēmumu. Partijas darbības neatbilstība partijas statūtiem un normatīvajiem aktiem var būt pamats uzraugošās iestādes (Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Valsts ieņēmumu dienests, Uzņēmumu reģistrs u.c. likumā noteiktās iestādes) rakstveida brīdinājumam noteiktā termiņā pārkāpumus novērst un tā neizpildes gadījumā uz tiesas nolēmuma pamata uzsākt partijas darbības apturēšanas procedūru.
"Persona vienlaikus var būt tikai vienas partijas biedrs."
Sasteigta partijas izveide un nepārdomāta darbība var novest pie partijas biedru aizplūšanas. Ja partijas biedru skaits ir samazinājies līdz 150 personām un partija sešu mēnešu laikā pēc biedru skaita samazināšanās atjaunot biedru skaitu līdz likumā noteiktajam minimālajam skaitam nespēj, Reģistrs var lūgt tiesu apturēt partijas darbību. Šeit jāatzīmē, ka politiskām partijām likums paredz ikgadēju pienākumu līdz 1. martam iesniegt Reģistram aktuālo partijas biedru sarakstu (reģistru).
1Satversmes tiesas 2013. gada 10. maija sprieduma lietā Nr.2012-16-01 "Par likuma "Par tiesu varu" 86.panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 102.pantam" Secinājumu daļas 19. punkts.
2Saeimas vēlēšanu likuma 9. panta pirmās daļa 1. punkts.
3Likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 18.6 pants.
4Politisko partiju likuma 13. panta otrās daļas 4.punkts.
5Politisko partiju likuma 16. pants.
6Skat. Ministru kabineta noteikumi Nr. 77 "Noteikumi par valsts nodevu par ierakstu izdarīšanu politisko partiju reģistrā".
1922. gada 15. februārī Satversmes sapulce pieņēma Latvijas Republikas pamatlikumu – Satversmi.
Tā stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, uz pirmo sēdi sanākot 1. Saeimai.
Uzzini vairāk >>
Vienkārši par konstitucionālā ranga aktiem >>
Filma "Atver Satversmi"
Žurnāls "Jurista Vārds" – 51 eseja par Latvijas konstitūciju
