NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Laura Studente
speciāli LV portālam
31. martā, 2014
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Vide
1
1

Sabiedriskais monitorings jeb kā varam palīdzēt dabas pētniekiem

Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Putnu monitorings ir pasaulē populārākais sabiedriskā monitoringa veids. Tas norisinās gandrīz visās Eiropas valstīs, arī Amerikā un citur.

FOTO: Daiga Kļanska/ LETA

Latvijas daba ir daudzveidīga un arī mainīga, tāpēc dabas pētniekiem nereti ir nepieciešama palīdzīga roka. Iedzīvotāju līdzdalību vides pētniecībā sauc par sabiedrisko monitoringu, un tā ir iespēja pašam atklāt retas sugas un apkopot informāciju par zināmajām.

Atbilstoši Vides aizsardzības likumam vides monitorings ir sistemātiski, regulāri un mērķtiecīgi vides stāvokļa, sugu un biotopu, kā arī piesārņojuma emisiju novērojumi, mērījumi un analīze. Līdz ar to ar sabiedrisko monitoringu mēs saprotam to, ka šo novērojumu veikšanā iesaistās ne tikai profesionāli pētnieki, bet arī iedzīvotāji.

Dabas izpēte pat pirmsskolas vecumā

Tiem, kuriem ir interese būt par vides novērotājiem un arī vēlme atrast jaunu bioloģisko daudzveidību, ir iespēja piedalīties bioloģiskās daudzveidības monitoringā Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmas un Pasaules Vides fonda projekta "Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā" sabiedriskā monitoringa programmas vadītāja Inta Soma norāda: sabiedriskais monitorings ir  regulāri, vismaz vienu reizi gadā veikts  novērojums dabā. Piemēram, bioloģiskās daudzveidības monitoringā Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā var iesaistīties jebkurš Latvijas iedzīvotājs –  piedalīties var ne tikai skolēni, strādājošie un seniori, bet pat pirmsskolas vecuma bērni, ja rezultāta pierakstam seko, piemēram, bērnudārza audzinātāja.

Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā īsteno sabiedriskā monitoringa programmu, kuras galvenais mērķis ir iegūt objektīvus datus par dažādu dabas objektu stāvokli, novērojumu procesā iesaistot vietējo sabiedrību. Ar vietējo iedzīvotāju palīdzību tiek iegūti dati par norisēm dabā. Iedzīvotāji tādējādi iegūst zināšanas par bioloģisko daudzveidību savā apdzīvotajā teritorijā. Notiek zinātnieku un vietējās sabiedrības tikšanās un domu apmaiņa.

"Tā kā putnu ligzdošanas sezona ir saspringtākais darba laiks vairumam ar putniem saistīto projektu, dalībai monitoringā var būt problemātiski izbrīvēt laiku."

I.Soma informē, ka sabiedriskais monitorings Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā pastāv jau kopš 2005.gada vasaras, bet pirms tam veikt putnu novērošanu aicinājusi Latvijas Ornitoloģijas biedrība. "Atšķirība ir tajā, ka mēs, ieviešot sabiedriskā monitoringa programmu, piedāvājām gan metodiku, gan protokolus, gan apkopoto datu pieejamību," stāsta I.Soma. Pasaulē pastāv sabiedriskais monitorings, bet nav tik daudz programmu un pārsvarā novēro putnus. "Mūsu ideja radās, pateicoties Kanādas kolēģu pieredzei, bet viņi piedāvāja tikai putnu vērojumus," norāda I.Soma.

Sabiedriskā monitoringa programmas vadītāja atklāj, ka programma ir sniegusi informāciju par daudziem dabas objektiem, piemēram, Daina Čakste sabiedriskā monitoringa ietvaros ir apkopojusi datus par 428 dižkokiem  Limbažu apkārtnē (izstaigājusi un uzņēmusi arī ĢPS koordinātas), Juris Alps no Jeru pamatskolas ar skolēnu komandu katru gadu nolaivo pa Salacu maršrutā Mazsalaca–Salacgrīva un uzskaita krasta čurkstes u.c. Savukārt pagājušajā  gadā Valda Ērmane atklāja divas jaunas lapkoka praulgrauža vaboļu atradnes Rundāles pagastā.

Skolēni un studenti raksta zinātniskos darbus, piedalās valsts un pasaules vides olimpiādēs, piemēram, Jānis Mjasņikovs Turcijā ieguva bronzas godalgu par Sosnovska latvāņa pētījumu, Toms Lācis par ziemojošo sikspārņu izpēti Engures pagastā saņēma sudraba godalgu, bet šogad uz Turciju brauks  orhideju pētniece no Viļķenes pagasta.

I.Soma arī akcentē to, ka iegūtie dati pēc tam tiek lietderīgi izmantoti. Piemēram, Sosnovska latvāņa atradnes apkopo Lauku atbalsta dienests, dižkoku datus izmanto gan Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) speciālisti, gan Dabas retumu krātuves speciālisti.

Vairāk par sabiedriskā monitoringa programmu un to, kā tai var pieteikties, var uzzināt Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā.

Lai pētītu putnus, ir jābūt zināšanām par to sugām

Latvijas Ornitoloģijas biedrības organizētais Ligzdojošo putnu monitorings varētu būt saistošāks pasākums tiem, kas jau salīdzinoši labi orientējas Latvijas putnu sugās - labi pazīst lielāko daļu Latvijas ligzdojošo putnu sugu gan pēc izskata, gan pēc balss. Monitorings tika uzsākts 2005.gadā un parasti norisinās pavasarī un vasaras sākumā.

Ligzdojošo putnu monitoringa programmas zinātniskais vadītājs Ainārs Auniņš informē: lai iesaistītos, putni ir jāpazīst. Katram novērotājam ir jāaizpilda pašnovērtējuma anketa, kurā jānorāda, cik labi pazīst katru sugu. Ja cilvēks norādījis, ka kādu sugu nepazīst, veicot analīzi par šo sugu, attiecīgais maršruts netiek ņemts vērā.

"Pat ziņošana par ļoti vienkāršu sugu novērojumiem kļūst vērtīga, ja to veic vienlaikus daudzās vietās un regulāri."

A.Auniņš norāda: sabiedriskais monitorings ļauj piesaistīt lielāku skaitu cilvēku novērojumu veikšanai. Profesionālo ornitologu ir maz, un tie lielākoties aizņemti savos pamatdarbos, strādājot dažādos projektos. Tā kā putnu ligzdošanas sezona ir saspringtākais darba laiks vairumā ar putniem saistīto projektu, var būt problemātiski izbrīvēt laiku dalībai monitoringā. Tomēr ligzdojošo putnu monitoringā piedalās diezgan daudz profesionāļu. Putnu monitorings ir pasaulē populārākais sabiedriskā monitoringa veids. Tas norisinās gandrīz visās Eiropas valstīs, arī Amerikā un citur.

A.Auniņš atklāj, ka monitoringa dalībnieki darbojas saskaņā ar attiecīgā monitoringa metodiku. Katram monitoringam ir koordinators (vai koordinācijas komanda), kas komunicē ar monitoringa veicējiem, sagatavo tiem nepieciešamos materiālus, savāc ievāktos datus, savada tos datubāzēs, tos apstrādā un analizē, nodrošina atgriezenisko saikni monitoringa veicējiem utt. Parasti koordinatori ir profesionāļi, kas šo darbu neveic sabiedriskā kārtā. Šādi tas ir arī ligzdojošo putnu monitoringā. Tomēr var pastāvēt arī dažādi citi modeļi.

Atpazīt sugu pēc fotogrāfijas

Sabiedriskā līdzdalība dabas pētīšanā ir nozīmīga, un uz tās pamata izveidots arī Latvijas Dabas fonda un Latvijas Ornitoloģijas biedrības portāls "Dabasdati.lv", kurā iespējams ievietot fotogrāfiju ar sev nezināmu augu vai dzīvnieku un vēlāk uzzināt speciālistu slēdzienu par tā sugu.

Portāla "Dabasdati.lv" koordinatore Nora Rustanoviča norāda: portāla darbības mērķis ir iegūt pēc iespējas plašāku informāciju ne tikai par retām un aizsargājamām, bet arī par plaši izplatītām un bieži sastopamām sugām. Ziņošana pat par ļoti vienkāršu sugu novērojumiem kļūst vērtīga, ja to veic vienlaikus daudzās vietās un regulāri. Iegūtos datus  izmanto dabas pētnieki (ornitologi, entomologi, botāniķi u.c.) sugu izpētes un aizsardzības nolūkos, kas palīdz pilnvērtīgāk īstenot dabas aizsardzību mūsu valstī. Piecu gadu laikā, kopš portāls darbojas, ir uzkrāta vērtīga informācija par sugu izplatību Latvijā  - ziņoto novērojumu skaits sasniedz gandrīz  80 000. Šo gadu laikā, pateicoties ziņotājiem, ir atklātas vairākas jaunas sugas Latvijā, retu sugu atradnes, aizsargājamo putnu sugu ligzdas, iepriekš nezināmas sikspārņu ziemošanas mītnes u.c. svarīga informācija.

N.Rustanoviča uzsver, ka portālā iesaistās iedzīvotāji, kuriem ir interese par dabu un kuri pavada brīvo laiku dabā. "Dabasdati.lv" ir platforma, kurā dalīties ar saviem novērojumiem dabā, diskutēt un mācīties.

Iemesli, kāpēc iedzīvotāji ziņo "Dabasdati.lv", ir dažādi. Pirmkārt, tā ir iespēja uzzināt, kā sauc augu vai dzīvnieku, kuru ir izdevies nofotografēt. Otrkārt, tiek veidota katra lietotāja dabas novērojumu dienasgrāmata, un katrs novērojums ir precīzi piesaistīts kartei. Novērojumi nepaliek tikai pierakstīti blociņā. Treškārt, tā ir iespēja iepazīt citus cilvēkus ar līdzīgu aizraušanos un iespēja sazināties ar dabas pētniekiem. Visbeidzot tā ir iespēja sniegt ieguldījumu Latvijas dabas vērtību apzināšanā un saglabāšanā.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU