2025. gada 20. martā Saeima izskatīšanai komisijām nodevusi sešus likumprojektus, starp tiem ir divi jauni likumi:
- Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likums;
- Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā;
- Grozījumi Nacionālās drošības likumā;
- Latvijas Dievturu sadraudzes likums;
- Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā;
- Grozījums Valsts ieņēmumu dienesta likumā.
Uzlabos ugunsdrošību valstī
20. martā Saeima izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā nodeva likumprojektu “Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likums”. Plānots, ka tas aizstās šobrīd spēkā esošo Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumu.
Saskaņā ar likumprojekta 2. pantu mērķis ir uzlabot ugunsdrošību valstī, samazināt ugunsgrēku un ugunsgrēkos bojāgājušo un cietušo skaitu, kā arī mazināt materiālos zaudējumus.
Likumprojektā paredzēts noteikt:
- ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un organizāciju, kā arī fizisko un juridisko personu pienākumus un tiesības, lai nodrošinātu efektīvu un sekmīgu ugunsdrošību, ugunsdzēsību un glābšanas darbus;
- Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi pienākumus, tiesības un tiesisko aizsardzību;
- Valsts meža dienesta amatpersonu pienākumus un tiesības.
“Likumprojekts ieviesīs skaidrāku ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu normu izpratni, kā arī padarīs efektīvāku un saprotamāku iekļauto tiesību normu piemērošanu,” teikts anotācijā.
Tāpat anotācijā norādīts, ka likumprojekts izstrādāts, pamatojoties uz konceptuālajā ziņojumā, kas tika sagatavots, lai novērstu 2016. gadā Valsts kontroles lietderības revīzijā “Valstī īstenotās ugunsdrošības uzraudzības efektivitāte” konstatētās nepilnības, noteiktajiem uzdevumiem.
Salīdzinot likumprojektu ar šobrīd spēkā esošo tiesību aktu, būtiskākās izmaiņas ir šādas:
- precizēti valstī esošie ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un organizācijas (proti, tie ir VUGD; Valsts meža dienests; pašvaldības ugunsdzēsības organizācija; cita ugunsdzēsības un glābšanas organizācija; cita ugunsdzēsības organizācija);
- kritērijus, prasības un kārtību, kādā izveidojamas ugunsdzēsības un glābšanas organizācijas, kā arī brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem nepieciešamo izglītību vai apmācību noteiks Ministru kabinets (saskaņā ar anotācijā norādīto brīvprātīgais ugunsdzēsējs ir pašvaldības vai ugunsdzēsības organizācijas persona, kura piedalās ugunsgrēka dzēšanā, glābšanas darbu veikšanā un ugunsdrošības prevencijā un kura ir apguvusi mācību paraugprogrammu ugunsdzēsības un prevencijas jomā);
- izveidota atsevišķa nodaļa par ugunsdrošību un ugunsdzēsību mežos (piemēram, noteikts, ka meža objektā (izņemot Nacionālo bruņoto spēku militāros poligonus) valsts ugunsdrošības uzraudzību veic Valsts meža dienesta amatpersonas);
- precizēta atbildība un pienākumi ugunsdrošībā (skat. likumprojekta II nodaļu);
- paredzēta Vienotās ugunsdrošības un civilās aizsardzības platformas (VUUCAP) ieviešana (atbilstoši likumprojektam VUUCAP ir valsts informācijas sistēma, kas nodrošina informācijas un dokumentu apriti valsts ugunsdrošības uzraudzības darba organizēšanai, vadībai un kontrolei, objekta ugunsdrošības stāvokļa novērtējuma sagatavošanu, kā arī ugunsdrošības un civilās aizsardzības risku novērtēšanas instrumenta darbību).
Rosina noteikt ģimenēm draudzīgāku Latvijas Goda ģimenes apliecības termiņu
20. martā Saeima izskatīšanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, kura mērķis ir veicināt daudzbērnu ģimeņu un ģimeņu, kurās tiek audzināti bērni ar invaliditāti, tiesisko paļāvību, nesamazinot Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas piešķirto atbalstu vai samazinot to tikai ar brīdi, kad jaunākais bērns sasniedz pilngadību vai 24 gadu vecumu, ja viņš iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību vai 11 mēnešus pilda valsts aizsardzības dienestu.
“Šobrīd trīs bērnu ģimenei, vecākajam bērnam sasniedzot 18 gadu vecumu vai 24 gadu vecumu, ja viņš mācās, Goda ģimenes statuss tiek atņemts. Proti, ja vecākajam bērnam daudzbērnu ģimenē ir lielāka gadu starpība ar jaunākajiem brāļiem vai māsām, tad jaunākajiem bērniem tiek liegta iespēja saņemt Goda ģimenes statusa priekšrocības,” teikts anotācijā.
Tāpat anotācijā norādīts, ka ģimenes, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai kurā ir persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu un kurai ir I vai II invaliditātes grupa, zaudē tiesības saņemt Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas atbalstu, tiklīdz persona (bērns) sasniedz 24 gadus.
Likumprojekts paredz no Bērnu tiesību aizsardzības likuma 26. panta sestās daļas izslēgt vārdus “kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu un”, tādējādi nosakot, ka gadījumā, ja bērnam ar invaliditāti ir noteikts Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas atbalsts un saņemta Latvijas Goda ģimenes apliecība, tad šādai personai un ģimenei šis atbalsts ir nodrošināms arī pēc pilngadības sasniegšanas neatkarīgi no sasniedzamā vecuma.
Vienlaikus likumprojektā paredzēts papildināt likuma 26. pantu ar devīto un desmito daļu, nosakot:
- ģimenēm, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai kurā ir persona, kurai noteikta I vai II invaliditātes grupa, ir tiesības saņemt neierobežota termiņa Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas atbalstu un Latvijas Goda ģimenes apliecību. Daudzbērnu ģimenēm ir tiesības saņemt Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas atbalstu un Latvijas Goda ģimenes apliecību līdz brīdim, kad jaunākais bērns sasniedz pilngadību, vai līdz 24 gadu vecumam, ja tā iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību vai 11 mēnešus pilda valsts aizsardzības dienestu;
- ar personu, kurai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa, šī panta ietvaros ir saprotama persona, kura Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas īstenošanas laikā ir sasniegusi 18 gadu vecumu un zaudē bērna statusu.
Kā norādīts anotācijā, “plānotās izmaiņas veicinās demogrāfijas attīstību un daudzbērnu ģimeņu skaita pieaugumu”.
Noteiks stingrākas drošības prasības kritiskās infrastruktūras aizsardzībai
20. martā Saeima izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”. Anotācijā norādīts, ka tā mērķis ir nodrošināt informācijas un tehnoloģiju, kas ir nozīmīgas kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai un valsts drošībai, aizsargāšanu no personām, kuras ir nelojālas Latvijas Republikai, kā arī no Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, ņemot vērā pašreizējos ģeopolitiskos apstākļus un ar tiem saistītos riskus.
Vienlaikus likumprojekts nodrošinās Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra Direktīvas 2022/2557 par kritisko vienību noturību pārņemšanu.
Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, šobrīd Nacionālās drošības likumā nav noteiktas pietiekami stingras drošības prasības kritiskās infrastruktūras aizsardzībai:
“Pašlaik normatīvais akts kritiskās infrastruktūras aizsardzības jomā neparedz vispārīgas prasības vai ierobežojumus kritiskās infrastruktūras īpašniekiem, tiesiskajiem valdītajiem vai kritiskās infrastruktūras nodarbinātājiem. Šādi liegumi un ierobežojumi ir noteikti tikai par kritiskās infrastruktūras drošību atbildīgajai personai un kritiskās infrastruktūras par darbības nepārtrauktības plānošanu atbildīgajai personai.”
Likumprojekts paredz papildināt Nacionālās drošības likuma 22.2 pantu “Kritiskā infrastruktūra” ar 3.1 daļu, nosakot, ka par kritiskās infrastruktūras īpašnieku, patieso labuma guvēju vai tiesisko valdītāju nevar būt tāda persona, kas atbalsta valstis vai personas, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo nedalāmību, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu, tajā skaitā sniedz informatīvu (propagandas) atbalstu tām.
Minēto pantu plānots papildināt arī ar 3.2 daļu, kura paredz aizliegumu būt par kritiskās infrastruktūras īpašnieku, tiesisko valdītāju vai patieso labuma guvēju Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņiem vai juridiskām personām, kas ir reģistrētas Krievijā vai Baltkrievijā, kā arī aizliegumu šīm personām ieņemt amatus kritiskās infrastruktūras pārvaldes struktūrās.
Tāpat likumprojektā paredzēts aizliegums Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem tikt nodarbinātiem vai sniegt pakalpojumu kritiskajā infrastruktūrā vai Eiropas mērogā īpaši nozīmīgā kritiskajā infrastruktūrā, ja pakalpojuma sniegšana ietver piekļuvi kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskām iekārtām.
Likumprojekts papildina minēto pantu arī ar 2.1 daļu, definējot, ka kritiskās infrastruktūras incidents ir kritiskās infrastruktūras iznīcināšana vai darbības traucējumi, kas ietekmē vai var ietekmēt valsts un sabiedrības pamatfunkciju īstenošanu.
Vienlaikus likumprojekts paredz papildināt Nacionālās drošības likumu ar jaunu VII nodaļu “Administratīvie pārkāpumi kritiskās infrastruktūras incidentu jomā un kompetence administratīvā pārkāpumā procesā”.
Plānots, ka par neziņošanu, nepienācīgu vai nepatiesu ziņošanu par kritiskās infrastruktūras incidentu tiks piemērots brīdinājums vai naudas sods kritiskās infrastruktūras īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam – fiziskajai personai – līdz 2000 eiro, bet juridiskajai personai – līdz 20 000 eiro.
Paredzēts, ka administratīvā pārkāpuma procesu par iepriekšminēto pārkāpumu veiks Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Militārā policija, ja kritiskā infrastruktūra atradīsies NBS valdījumā, bet pārējos gadījumos – Valsts policija.
Arī Dievturu sadraudzes svētnieki būs tiesīgi juridiski reģistrēt laulību
20. martā Saeima izskatīšanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā un Juridiskajā komisijā (atbildīgā) nodeva likumprojektu “Latvijas Dievturu sadraudzes likums”.
Likumprojekts izstrādāts, lai regulētu Latvijas Dievturu sadraudzes (turpmāk – Sadraudzes) un valsts attiecības, nodrošinot Sadraudzes garīdzniekiem Civillikumā piešķirtās tiesības noslēgt laulības ar juridiskām sekām, kā arī regulēt citus valsts un Sadraudzes sadarbībā aktuālus jautājumus.
“Lai stiprinātu demokrātiskās vērtības, reliģisko pārliecību un reliģiskās līdztiesības brīvību, izstrādātais likumprojekts piešķirs tiesības Sadraudzes svētniekiem juridiski reģistrēt laulību, kā arī likums sekmēs valsts un Sadraudzes attiecību sakārtošanu, respektējot Sadraudzes reliģiskās darbības pamatus, t. sk. dievturu gadskārtas svētkus (Meteņi, Lieldienas, Ūsiņi, Jāņi, Māras, Apjumības, Mārtiņi, Ziemassvētki, Dievaines),” teikts anotācijā.
Saeima jau 2023. gada 7. septembrī pieņēma grozījumu Civillikuma 51. pantā attiecībā uz tiesībām noslēgt laulību arī pie dievturu konfesijas garīdznieka, kuram ir konfesijas vadības atļauja, ar atrunu, ka attiecīgās izmaiņas stāsies spēkā vienlaikus ar atsevišķu likumu par savstarpējo attiecību noregulēšanu starp valsti un dievturu reliģisko organizāciju.
Likumprojekta 6. pantā tiek paredzēts, ka Civillikumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā salaulāt ir tiesīgi tie Sadraudzes svētnieki, kuriem Sadraudze devusi atļauju un kuri ierakstīti Tieslietu ministrijai iesniegtajā laulāttiesīgo Sadraudzes svētnieku sarakstā.
|
|
Lai mazumtirgotāji varētu nodot izlietoto iepakojumu pārstrādes veicējam, rosina samazināt izlietotā iepakojuma apjoma slieksni
20. martā Saeima izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”, kas paredz, ka mazumtirgotāji, kuri savas komercdarbības veikšanas vietā rada vismaz 5 tonnas izlietotā iepakojuma mēnesī, šajā vietā radīto izlietoto iepakojumu varēs nodot pārstrādes veicējam.
Arī šobrīd Atkritumu apsaimniekošanas likuma 20.1 pants noteic, ka mazumtirgotāji var nodot uz vietas radīto izlietoto iepakojumu pārstrādes veicējiem, taču ar nosacījumu, ka savas komercdarbības veikšanas vietā tie rada vismaz 20 tonnas izlietotā iepakojuma mēnesī.
“Komercdarbības veikšanas vietā izlietotā iepakojuma apjoma sliekšņa samazināšana palielinātu pārstrādei nododamā izlietotā iepakojuma apjomu, jo arī mazāki tirgotāji varētu izmantot šo iespēju, tādējādi izpildot atkritumu apsaimniekošanas politikas mērķus un nodrošinot Atkritumu pamatdirektīvā noteiktās atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas ievērošanu,” skaidrots anotācijā.
Anotācijā norādīts, ka šobrīd likumā noteiktās 20 tonnas izlietoto iepakojumu komercdarbības vietā nodot pārstrādei spēj tikai lielie tirgotāji, piemēram, “Maxima” un “Rimi”.
Arī jaunajā VID likumā tiks pārņemta tiesību norma par darbības atklātumu
20. martā Saeima izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nodeva likumprojektu “Grozījums Valsts ieņēmumu dienesta likumā”, kurš papildinās vēl spēkā nestājušos likumu ar 15. pantu “Valsts ieņēmumu dienesta darbības atklātums”.
Atgādinām, ka Saeima 2024. gada 31. oktobrī pieņēma jauno Valsts ieņēmumu dienesta likumu (turpmāk – VID likums), kas stāsies spēkā 2026. gadā un koncentrētā veidā nosaka tikai būtiskākos ar iestādes darbību saistītos aspektus, ir īsāks un vieglāk uztverams nekā šobrīd spēkā esošais likums “Par Valsts ieņēmumu dienestu”, kā arī nodala izmeklēšanas funkcijas, lai Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpmāk varētu attīstīties par servisa iestādi Latvijas iedzīvotājiem.
Šobrīd vēl spēkā esošā likuma 4.1 panta tiesību norma, kas paredz, ka VID, tai skaitā tā sastāvā esošās izmeklēšanas iestādes, dienesta interesēs, kā arī sabiedrības interešu aizsardzības un prevencijas nolūkos var informēt sabiedrību par savu darbību un konstatētajiem pārkāpumiem, ievērojot nevainīguma prezumpciju un normatīvajos aktos noteiktos informācijas sniegšanas ierobežojumus, netika pārņemta jaunajā VID likumā, bet tika iekļauta vienīgi jaunajā Nodokļu un muitas policijas likumā, kas arī stāsies spēkā 2026. gadā.
“Lai uzlabotu pārvaldes atklātību un sabiedrības uzticēšanos galvenajai, centrālajai nodokļu iestādei valstī, arī jaunajā VID likumā ir būtiski saglabāt pantu par šīs iestādes tiesībām informēt sabiedrību dienesta interesēs,” teikts anotācijā.
Tādējādi likumprojekts paredz papildināt VID likumu ar 15. pantu, nosakot, ka VID sabiedrības interešu aizsardzības un prevencijas nolūkos, kā arī dienesta interesēs var informēt sabiedrību par savu darbību un konstatētajiem pārkāpumiem, ievērojot nevainīguma prezumpciju un normatīvajos aktos noteiktos informācijas sniegšanas ierobežojumus.
|
|
Informāciju sagatavoja Linda Ņikona, LV portāls.
