Saskaņā ar Darba likuma (DL) 100. panta piekto daļu darbiniekam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, ja viņam ir svarīgs iemesls. Par šādu iemeslu atzīstams katrs tāds apstāklis, kas, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības.  

Augstākā tiesa norādījusi, ka “[..] uzteikuma pamats pēc Darba likuma 100. panta piektās daļas ir darbinieka subjektīvais vērtējums par izveidojušos situāciju un apstākļiem, viņam nonākot pie kategoriska atzinuma, ka darba tiesisko attiecību turpināšana nav iespējama, pamatojoties tieši uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, un šādam darbinieka lēmumam pēc būtības ir darba devēju sodoša daba (sk. Darba likuma 112. pantu) sakarā ar tā neattaisnojamu, prettiesisku, iespējams, neētisku, rīcību”. 

Saskaņā ar DL 112. panta otro daļu, ja darbinieks uzsaka darba līgumu, pamatojoties uz DL 100. panta piekto daļu un darba devējs tam piekrīt, tad ir izmaksājams atlaišanas pabalsts DL 112. pantā norādītajā apmērā. Ja darba devējs tam nepiekrīt, izveidojušos situāciju vērtēs tiesa, ņemot vērā visus lietas apstākļus kopumā. Uzteikuma pamatojuma esamība pēc Darba likuma 100. panta piektās daļas, ja vien tas nav saistīts ar Darba likuma 29. pantā noteikto atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu, tiesā jāpierāda darbiniekam. Savukārt darba devējam atbilstoši sacīkstes principam un Civilprocesa likuma 93. panta pirmajai daļai tiesā jāpierāda savu iebildumu pamatotība.  

Darbiniekam nav jāsamierinās ar darba devēja neētisku uzvedību, īstenoto bosingu un psiholoģisko vardarbību. Jautājumā norādītie apstākļi var tikt vērtēti kā neētiska rīcība no darba devēja puses. Tas nozīmē, ka jums savai aizstāvībai jāmēģina savākt visus iespējamos pierādījumus, piemēram, audio, video ierakstus, kas apliecina darba devēja rīcību.