Labdien! Vai par Darba likuma 100. panta piektajā daļā minēto svarīgo iemeslu varētu tikt uzskatītas šādas darbības: darba devēja draudēšana sist darbiniekam, pastāvīga vainošana lietās, pat ja tās nav tieši darbinieka nodarījums, personīgi aizskaroši komentāri un kliegšana? Ja pēc uzteikuma iesniegšanas, kurā kā iemesls norādīts psiholoģiskais terors pret darbinieku, darba devējs nepiekrīt uzteikuma iemeslam un situācija nonāk līdz tiesai, kā iespējams pierādīt darba devēja rīcību pret darbinieku? Vai kā pierādījums der arī ieraksts telefonā, kurā dzirdamas iepriekš minētās darba devēja darbības? Zināms, ka līdzīga attieksme no darba devēja puses bijusi arī pret citiem darbiniekiem. Jau iepriekš pateicos par atbildi!
Saskaņā ar Darba likuma (DL) 100. panta piekto daļu darbiniekam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, ja viņam ir svarīgs iemesls. Par šādu iemeslu atzīstams katrs tāds apstāklis, kas, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības.
Augstākā tiesa norādījusi, ka “[..] uzteikuma pamats pēc Darba likuma 100. panta piektās daļas ir darbinieka subjektīvais vērtējums par izveidojušos situāciju un apstākļiem, viņam nonākot pie kategoriska atzinuma, ka darba tiesisko attiecību turpināšana nav iespējama, pamatojoties tieši uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, un šādam darbinieka lēmumam pēc būtības ir darba devēju sodoša daba (sk. Darba likuma 112. pantu) sakarā ar tā neattaisnojamu, prettiesisku, iespējams, neētisku, rīcību”.
Saskaņā ar DL 112. panta otro daļu, ja darbinieks uzsaka darba līgumu, pamatojoties uz DL 100. panta piekto daļu un darba devējs tam piekrīt, tad ir izmaksājams atlaišanas pabalsts DL 112. pantā norādītajā apmērā. Ja darba devējs tam nepiekrīt, izveidojušos situāciju vērtēs tiesa, ņemot vērā visus lietas apstākļus kopumā. Uzteikuma pamatojuma esamība pēc Darba likuma 100. panta piektās daļas, ja vien tas nav saistīts ar Darba likuma 29. pantā noteikto atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu, tiesā jāpierāda darbiniekam. Savukārt darba devējam atbilstoši sacīkstes principam un Civilprocesa likuma 93. panta pirmajai daļai tiesā jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Darbiniekam nav jāsamierinās ar darba devēja neētisku uzvedību, īstenoto bosingu un psiholoģisko vardarbību. Jautājumā norādītie apstākļi var tikt vērtēti kā neētiska rīcība no darba devēja puses. Tas nozīmē, ka jums savai aizstāvībai jāmēģina savākt visus iespējamos pierādījumus, piemēram, audio, video ierakstus, kas apliecina darba devēja rīcību.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!