FOTO: Evija Trifanova, LETA.
Šogad Latvijā ir noslēgusies pensionēšanās vecuma celšana. Kopš 2014. gada pensijas vecums ik gadu pieauga par trim mēnešiem, līdz sasniedza likumā noteiktos 65 gadus. Vienlaikus vecuma pensijas piešķiršanai vajadzīgais darba stāžs ir paaugstināts no 15 uz 20 gadiem. Ne visiem senioriem šāds stāžs ir. Ko valsts maksā pensijas vecumu sasniegušajiem iedzīvotājiem, kuriem nav pietiekama darba stāža, un kādas ir iespējas stāžu palielināt? Uz šiem LV portāla jautājumiem atbild Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) ekspertes.
No 2025. gada 1. janvāra vecuma pensiju var pieprasīt 65 gadus sasniegušie, ja viņu apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 20 gadiem.
Likumā “Par valsts pensijām” noteiktais pensionēšanās vecums kopš 2014. gada pieauga pakāpeniski – par trim mēnešiem gadā. Savukārt vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais apdrošināšanas (darba) stāžs visā šajā periodā bija 15 gadi. Līdz ar to prasība par lielāku stāžu ir daudz jūtamāka un kādam arī negaidīta.
Gan pensijas vecums, gan vajadzīgais apdrošināšanas stāžs noteikts likuma 11. pantā.
Par dažām situācijām saistībā ar apdrošināšanas stāžu pensijas vecumā atbildes LV portālam sniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras ekspertes.
Ja persona, sasniedzot vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, nav uzkrājusi vajadzīgo minimālo apdrošināšanas stāžu, kas no 2025. gada 1. janvāra ir 20 gadi, tad viņai nav tiesību uz vecuma pensiju.
Šādā gadījumā personai var tikt piešķirts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts. Šo pabalstu var saņemt persona, kura pastāvīgi dzīvo Latvijā un kura Latvijā ir nodzīvojusi kopumā ne mazāk kā 60 mēnešus, no tiem pēdējos 12 mēnešus nepārtraukti.
Valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir, pamatojoties uz personas iesniegumu, un par tā piešķiršanu tiek pieņemts lēmums, kurā ir norādīts minētā pakalpojuma veids un apmērs.
No 2025. gada 1. janvāra valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs personai, kura ir sasniegusi pensijas vecumu, ir 166 eiro.
Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts netiek indeksēts, bet katra gada 1. janvārī tiek pārskatīts pabalsta apmērs.
Atgādinām, ka valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu izmaksā par iepriekšējo mēnesi. Tas nozīmē, ka 2025. gada janvārī cilvēki saņems pabalstu par decembri, bet janvāra pabalstu saņems februārī.
Ja persona, sasniedzot pensijas vecumu, kas no 2025. gada 1. janvāra ir 65 gadi, nav uzkrājusi minimālo apdrošināšanas stāžu (20 gadus), tad viņai nav tiesību uz valsts vecuma pensiju. Taču šāda situācija neizslēdz iespēju nākotnē iegūt tiesības uz vecuma pensiju.
Persona, turpinot strādāt, var uzkrāt trūkstošos apdrošināšanas stāža gadus. Kad vajadzīgais apdrošināšanas stāžs ir sasniegts, persona var pieprasīt vecuma pensiju.
Tādējādi vecuma pensija nav obligāti jāpieprasa tieši pensijas vecuma sasniegšanas gadā – to var darīt arī vēlāk. Piemēram, ja persona sākumā saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, bet vēlāk uzkrāj nepieciešamo apdrošināšanas stāžu, tad viņai būs tiesības pieprasīt un saņemt vecuma pensiju.
Vecuma pensija tiks aprēķināta, ņemot vērā attiecīgajā gadā spēkā esošos rādītājus saskaņā ar vispārējiem pensijas aprēķināšanas noteikumiem.
Jāņem vērā, ka pensiju piešķir ar dienu, kad radušās tiesības uz to, taču ne agrāk kā sešus mēnešus pirms pensijas pieprasījuma un pensijas piešķiršanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanas dienas.
Valsts pensiju apdrošināšanai brīvprātīgi var pievienoties persona, kura sasniegusi 15 gadu vecumu, pastāvīgi dzīvo Latvijā, nav obligāti sociāli apdrošināta un kurai nav piešķirta valsts vecuma pensija saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”.
Tas nozīmē, ka valsts pensiju apdrošināšanai brīvprātīgi var pievienoties tikai tāda persona, kura nestrādā un kurai nav piešķirta vecuma pensija, t. sk. priekšlaicīgā.
Lai persona varētu veikt brīvprātīgās iemaksas, viņai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai ir jāiesniedz iesniegums, t. i., reģistrācijas lapa par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai. Iesniegumu VSAA var iesniegt personīgi vai nosūtot pa pastu. Visērtāk to izdarīt elektroniski – portālā latvija.gov.lv.
Pēc iesnieguma iesniegšanas VSAA 10 darba dienu laikā personai izsniedz paziņojumu par personas pievienošanu brīvprātīgajai valsts sociālajai apdrošināšanai, kurā arī ir norādīts valsts budžeta konts iemaksu veikšanai.
VSAA brīvprātīgās iemaksas sociāli apdrošinātās personas kontā reģistrē par to mēnesi, kāds norādīts maksājuma rīkojumā (neatkarīgi no brīvprātīgo iemaksu veikšanas laika), bet ne ātrāk kā ar dienu, kad persona iesniegusi reģistrācijas lapu par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai VSAA.
VSAA informatīvajā materiālā paskaidrots: 2025. gadā personām, kuras izvēlējušās brīvprātīgi pievienoties valsts pensiju apdrošināšanai, (izņemot profesionālos sportistus un personas, kuras nodarbināta lauksaimniecības sezonas darbos) un pašnodarbinātā laulātajam iemaksu objekta maksimālais gada apmērs ir 105 300 eiro gadā, minimālais gada apmērs ir 8880 eiro, t. i., 12 minimālās mēneša darba algas (740 eiro x 12 mēneši). Profesionāliem sportistiem un personām, kuras ir nodarbinātas lauksaimniecības sezonas darbos un maksā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli, iemaksu objekta maksimālais gada apmērs ir 8880 eiro, t. i., 12 minimālās mēneša darba algas (740 eiro x 12 mēneši), minimālais gada apmērs nav noteikts.
Jā, cilvēki joprojām var vērsties arhīvos, lai iegūtu izziņas par darbu kolhozā vai sovhozā. Šo iespēju izmanto daudzi, ja dokumenti par apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim nav saglabājušies pie viņiem.
Ar arhīva izziņas pieprasīšanas un saņemšanas kārtību var iepazīties Latvijas Nacionālā arhīva tīmekļvietnē.
Ja personas Latvijas apdrošināšanas stāžs nav pietiekams un, sasniedzot pensionēšanās vecumu, persona dzīvo Latvijā vai citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgts līgums par sadarbību sociālās drošības jomā, kā arī Šveicē vai Apvienotajā Karalistē, tad tiesību noteikšanai uz Latvijas vecuma pensiju var ņemt vērā uzkrātos apdrošināšanas periodus šajā valstī. Attiecīgās valsts kompetentajai iestādei jāapstiprina šie periodi.
Tas nozīmē, ka, piemēram, ja Latvijā uzkrātais apdrošināšanas stāžs ir 18 gadi, bet pārējie divi gadi uzkrāti citā ES dalībvalstī, tad šie periodi tiek summēti, lai sasniegtu vajadzīgo 20 gadu apdrošināšanas stāžu. Tomēr Latvijas pensija tiek aprēķināta tikai par Latvijas apdrošināšanas stāžu.
Savukārt, ja persona dzīvo ārpus Latvijas trešajā valstī, kura nav kāda no iepriekš minētajām valstīm, tad tiesības uz Latvijas vecuma pensiju tiek noteiktas, tikai pamatojoties uz Latvijā uzkrāto apdrošināšanas stāžu un citiem pensijas piešķiršanai nepieciešamajiem nosacījumiem. Trešajā valstī uzkrātais apdrošināšanas stāžs tiesību noteikšanai uz Latvijas pensiju netiek ņemts vērā.
Plašāka informācija ir pieejama VSAA materiālos par vecuma pensijas piešķiršanu un izmaksāšanu.
* LV portāls skaidrojumu sagatavojis sadarbībā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru. Paldies par sniegtajām atbildēm aģentūras Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākajām ekspertēm Vitai Cinītei un Dacei Prenclavai un Pensiju metodiskās vadības daļas vecākajai ekspertei Sanitai Letapurai!
