Lai novērstu vecuma pensiju samazināšanos, Latvijā paredzēts ieviest “bāzes pensiju” visiem. Labklājības ministrija ir izstrādājusi četrus iespējamos variantus, kas paredz “bāzes pensijas” sasaisti ar ienākumu mediānu, apdrošināšanas stāža gadiem līdz un no 1996. gada, kā arī citas iespējas. “Bāzes pensiju” rosināts maksāt no 2029. gada, kad visiem vecuma pensijas saņēmējiem jau būs atjaunotas pašreiz likumā noteiktās piemaksas par stāžu līdz 1996. gadam.
Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretārs Ingus Alliks Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, iepazīstinot ar piedāvātajiem “bāzes pensijas” variantiem, informēja, ka ministrijai līdz 2026. gada oktobra beigām jāiesniedz valdībā koncepcija par pensiju sistēmas pilnveidošanu.
Katram no izstrādātajiem četriem “bāzes pensijas” variantiem ir aprēķināts nepieciešamais finansējums. 2029. gads minētās pensijas iedibināšanai izvēlēts, ņemot vērā, ka 2029. gadā būs pabeigta piemaksu atjaunošana par darba stāžu līdz 1996. gadam tiem, kuriem piemaksu piešķiršana tika pārtraukta no 2012. gada.
Attiecīgo piemaksu pakāpeniski atjauno kopš 2024. gada – pa trim gadagājumu grupām ik gadu.
|
|
“Bāzes pensijas” nepieciešamību nosaka pensijas atvietojuma līmeņa samazināšanās prognozes.
Pašreiz vecuma pensijas atvietojums ir 43% (no algas, kāda saņemta pirms došanās pensijā), bet, pakāpeniski sarūkot, atvietojums 2050. gadā būtu vairs tikai 28%.
“Bāzes pensijas” iecere tapusi jau pirms vairākiem gadiem. LM 2022. gadā tās koncepciju iesniedza valdībā, taču tā netika virzīta turpmākai izskatīšanai.
Divi no variantiem paredz pilnveidot piemaksu piešķiršanu par katru apdrošināšanas stāža gadu, piesaistot piemaksas apmēru proporcijai no aktuālās ienākumu mediānas.
Pirmais variants: piemaksa no 2029. gada par katru apdrošināšanas stāža gadu.
Otrais variants:
Trešais variants: no 2029. gada “bāzes pensija” visiem būtu 6% vērtībā no ienākumu mediānas, apmēru pakāpeniski paaugstinot, līdz 2038. gadā tas sasniedz 22% no ienākumu mediānas (tiek palielināts reizi trijos gados ik pa 6% punktiem).
Ceturtais variants: no 2029. gada “bāzes pensija” visiem 22% no ienākumu mediānas.
Vecuma pensijas piemaksas atjaunošanas process būs beidzies 2029. gadā.
Patlaban pensijas piemaksas ir atšķirīgā apmērā. Tiem, kuriem pensija piešķirta līdz 1996. gadam, piemaksa par stāža gadu ir 2,43 eiro. Savukārt, ja pensija piešķirta no 1997. gada, piemaksa par stāža gadu ir 1,62 eiro.
Ierosinājumi pilnveidot piemaksu pie vecuma pensijas piešķiršanu par katru apdrošināšanas stāža gadu tiek vērtēti kopā ar iespēju, ka attiecīgo naudu vajadzēs no valsts budžeta, uzsvēra I. Alliks, “jo mērķis ir nepazemināt pensijas atvietojuma līmeni”.
|
Pirmais variants |
Otrais variants |
|
Par stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim |
|
|
|
|
|
Par stāžu no 1996. gada 1. janvāra |
|
|
2029. gadā piešķirt piemaksu pie vecuma pensijas par apdrošināšanas stāžu (pakāpeniski), kas uzkrāts laikposmā no 1996. gada 1. janvāra līdz 2000. gada 31. decembrim, un turpmāk katru gadu aptveri palielināt par pieciem gadiem, līdz 2036. gadā un turpmāk noteikta piemaksa par visiem pēc 1996. gada 1. janvāra uzkrātajiem apdrošināšanas stāža gadiem. Piemaksas apmērs par vienu apdrošināšanas stāža gadu ir 0,25 procenti no ienākumu mediānas, un turpmāk šo proporciju palielina par 0,025 procentpunktiem katru gadu, līdz 2047. gadā tiek sasniegti 0,7 procenti no ienākumu mediānas. |
2032. gadā (trīs gadus vēlāk) piešķirt piemaksu pie vecuma pensijas par apdrošināšanas stāžu (pakāpeniski), kas uzkrāts laikposmā no 1996. gada 1. janvāra līdz 2000. gada 31. decembrim, un turpmāk katru gadu aptveri palielināt par pieciem gadiem, līdz 2039. gadā un turpmāk noteikta piemaksa par visiem pēc 1996. gada 1. janvāra uzkrātajiem apdrošināšanas stāža gadiem. Piemaksas apmērs par vienu apdrošināšanas stāža gadu ir 0,25 procenti no ienākumu mediānas, un turpmāk šo proporciju palielina par 0,025 procentpunktiem katru gadu, līdz 2050. gadā tiek sasniegti 0,7 procenti no ienākumu mediānas. |
|
Piemaksas turpmāk pārskatītu katra gada janvārī, mainoties proporcijai no aktuālās ienākumu mediānas un tās apmēram. |
|
Pēc LM provizoriskajiem aprēķiniem piemaksas apmērs par 30 gadu stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim (ja pensija piešķirta no 1997. gada) šogad ir 49 eiro, turpretī 2029. gadā piemaksa būtu 108 eiro (+ 20 eiro) un 2035. gadā – 245 eiro (+ 141 eiro).
Savukārt par 30 gadu stāžu no 1996. gada piemaksa 2029. gadā būtu 77 eiro, 2035. gadā – 166 eiro, 2050. gadā – 557 eiro.
Pensiju piemaksas, tāpat kā “bāzes pensija”, nav sociālās apdrošināšanas maksājumi, tādēļ piemaksas tiek finansētas no valsts pamatbudžeta, un arī “bāzes pensijai” nākotnē līdzekļi būtu jāparedz pamatbudžetā.
Visiem “bāzes pensijas” variantiem veikti aprēķini: kā palielinātos piemaksas, cik turpmākajos gados papildu līdzekļu vajadzētu no valsts pamatbudžeta, cik tas būtu procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP), kāds vidējās vecuma pensijas atvietojuma līmenis katrā no četriem izstrādātajiem “bāzes pensijas” variantiem tiktu sasniegts.
Piemēram, pirmajā variantā (“bāzes pensiju” veido piemaksa par katru stāža gadu, piemaksa piesaistīta ienākumu mediānai) 2029. gadā vidējā piemaksa pieaugtu par 28,10 eiro, no pamatbudžeta nepieciešamie izdevumi – 146,1 miljons eiro (0,3% no IKP), tiktu sasniegts vidējās vecuma pensijas atvietojuma līmenis – 44,5%. Turpmāk budžeta izdevumi palielinātos, un 2050. gadā būtu vajadzīgi 3,5 miljardi eiro (3,5% no IKP).
Otrais variants paredz mazākus budžeta izdevumus sākotnējos gados, tomēr 2050. gadā, kā liecina LM aprēķini, budžeta izdevumi arī sasniegtu 3,5% no IKP.
Trešajā un ceturtajā variantā, kurā “bāzes pensiju” noteiktu visiem vienādu neatkarīgi no stāža, izdevumi jau 2029. gadā būtu lielāki, turklāt ceturtajā variantā – vairāk nekā viens miljards eiro. Teorētiski tas ir izskatāms, taču praktiski nav realizējams, vērtē I. Alliks.
Saeimas komisijas sēdē vairākkārt tika akcentēts, ka diskusija par LM izstrādātajiem “bāzes pensijas” variantiem turpināsies, tomēr jau tagad gan deputāti, gan senioru organizāciju pārstāvji vērsa uzmanību situācijām, kādas nevajadzētu pieļaut.
Viena no tām ir tendence, kāda redzama, valstij nodrošinot minimālās pensijas vai pensijas pabalstus, ja nav stāža un iemaksu. Tādējādi veidojas situācija, ka senioriem, kuriem garā darba mūžā nopelnītā sociālās apdrošināšanas pensija ir maza, jo alga ir bijusi neliela, piemēram, medmāsām, tā tuvojas līmenim, kādu saņem cilvēki, kuri ir strādājuši daudz mazāk, uzmanību vērsa Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja Aija Barča.
“Bāzes pensija” ir paredzēta visiem neatkarīgi no tā, ko persona ir nopelnījusi sociālajā apdrošināšanā. Kā skaidroja I. Alliks, ieviešot “mūža pensiju”, nav plānots kādam kaut ko atņemt, lai nebūtu tā, ka samazinās sociālās apdrošināšanas iemaksu nozīme. Līdz ar to “bāzes pensija” būs papildu cilvēka ar iemaksām nopelnītajai sociālās apdrošināšanas pensijai.
Pensionāru federācijas vadītāja rosina ātrāk nekā pašreizējos “bāzes pensijas” variantos pārskatīt piemaksas senioriem, kuriem ir vairāk par 80 gadiem, lai novērtētu konkrēto personu darba mūžu.
2024. gadā vecuma pensiju saņēma 436 893 seniori. Vidējais apmērs – 580,96 eiro –, tai skaitā ar piemaksu par stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim. Minimālā pensija piešķirta 16% senioru. Pensionāra vidējais vecums ir 75 gadi, bet vidējais stāžs – 39 gadi.
2024. gadā no jauna piešķirtas 22 023 pensijas. Jaunpiešķirto pensiju vidējais apmērs ir lielāks nekā visu pensionāru vidējā pensija kopā – 628,22 eiro –, savukārt vidējais stāžs ir 35,80 gadi, kas ir mazāk nekā visiem senioriem kopā. Cilvēku, kuriem pērn piešķirtas pensijas, vidējais vecums bija 64,06 gadi. Likumā “Par valsts pensijām” paredzētās tiesības pensionēties agrāk par vispārējo pensijas vecumu izmantojuši 12,5% pensionāru. Turklāt arī 16% jaunpiešķirto pensiju ir minimālās pensijas.
Deputāte Ramona Petraviča vērsa uzmanību 2024. gadā jaunpiešķirtajām pensijām, jo līdz 33% pieaudzis pensiju skaits, kuru apmērs ir līdz 330 eiro, turpretī 31% pensiju ir līdz 500 eiro. Tādējādi 47% jaunpiešķirto pensiju ir mazākas par 500 eiro un “tie, kuri dzīvo nabadzīgi, kļūs vēl nabadzīgāki”. Tāpēc, deputātes ieskatā, “bāzes pensija” kādā no variantiem jāsāk ieviest jau no 2027. gada.
Nosakot “bāzes pensiju”, pensiju sistēmas principiem jāpaliek nemainīgiem, uzsvēra LM valsts sekretārs. Tie ir: pensiju sistēmas finanšu ilgtspēja, kas nozīmē spēju ilgtermiņā finansēt uzņemtās saistības, un pensiju sistēmas sociālā ilgtspēja, kas ir pensijas apmēra adekvātums, kā arī taisnīgums. “Svarīgs ir arī motivācijas princips, proti, pilnvērtīgi piedalīties sociālās apdrošināšanas sistēmā. To nedrīkstētu pazaudēt, cerot, ka valsts pensiju garantēs vai piešķirs. Tā nevajadzētu būt, arī ieviešot jauno “bāzes pensiju”,” piebilst I. Alliks.
Saeimas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš, atgādinot, ka diskusija pašreiz ir par “bāzes pensijas” koncepciju, ierosināja Pensionāru federācijai līdz maija vidum tikties ar Labklājības ministrijas pārstāvjiem un vienoties, kurš no patlaban izstrādātajiem “bāzes pensijas” variantiem būtu atbalstāms, lai diskusija par konceptuāliem jautājumiem neatsāktos tad, kad priekšlikumi pensiju sistēmas pilnveidošanai nonāks izskatīšanā valdībā. “Uz vēsturi neskatīsimies, lūkosimies nākotnē, kas jāizdara, lai ietu uz priekšu,” mudina deputāts.
Minimālo ienākumu mediānas rādītāju nosaka Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Dati par minimālo ienākumu mediānu pieejami CSP tīmekļvietnē.
Ienākumu mediāna jau tiek izmantota valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra noteikšanai, procentos no mediānas aprēķinot minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju, kā arī pašvaldību sociālajiem pabalstiem – garantētā minimālo ienākumu pabalsta saņēmējiem, trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām.
|
|
