SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
25. septembrī, 2020
Lasīšanai: 7 minūtes
15
15

Latvisko daudzveidību stiprinās Vēsturisko zemju likums

Likumprojektam pievienotajā kartē izdalītas piecas latviešu vēsturiskās zemes – Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Sēlija. Vidzeme un Latgale kā administratīvi teritoriālās vienības jau izsenis katra sevī ietver vienu atsevišķu latviešu vēsturisko zemi. Savukārt Kurzemē un Zemgalē vēsturiski tikušas apvienotas trīs latviešu vēsturiskās zemes - Kurzeme, Zemgale un Sēlija, no kurām katru raksturo pietiekami skaidri nošķirama kultūrvēsturiskā vide un identitātes izjūta, teikts likumprojekta anotācijā.

Karti ir izstrādājusi karšu izdevniecība "Jāņa sēta".

Kalpot latviskuma daudzveidīguma saglabāšanai nākamajām paaudzēm šāds uzdevums izvirzīts Valsts prezidenta sagatavotajam likumprojektam “Latviešu vēsturisko zemju likums”, kurš pavisam drīz nonāks Saeimas darba kārtībā.

īsumā
  • Latviešu kultūrvēsturisko zemju likuma mērķis ir vecināt latviešu vēsturisko zemju kopīgo identitāti un piederību Latvijai.
  • Likumprojektā ir noteikta pagastu un pilsētu piederība piecām latviešu vēsturiskajām zemēm – Kurzemei, Vidzemei, Latgalei, Zemgalei un Sēlijai –, papildus izdalot arī mazākas kultūrtelpas.
  • Likuma īstenošanā paredzēta valsts, pašvaldību un sabiedrības sadarbība.
  • Plānots no valsts ikgadējā budžeta atvēlēt līdzekļus latviešu vēsturisko zemju saglabāšanas un attīstības plānā noteikto pasākumu īstenošanai.
  • Likumprojekts paredz, ka “Latviešu vēsturisko zemju likums” stāsies spēkā 2021. gada 1. jūlijā, taču tiek sagaidīts, ka likums tiks pieņemts jau līdz šī gada beigām.

Likumprojekts “Latviešu vēsturisko zemju likums” pēc būtības piedāvā apzināties to, ka latviskā daudzveidība nav pašsaprotama: par to ir jārūpējas, īstenojot mērķtiecīgu politiku, preses konferencē ceturtdien, 24. septembrī, skaidroja Valsts prezidents Egils Levits.

Prezidents norādīja topošais likums izriet no Satversmes ievadā noteiktā, ka Latvijas valsts izveidošanas mērķis ir garantēt latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu cauri gadsimtiem. “Šeit ir ielikts ilgtspējības princips. Ja pievēršamies vārdam kultūra, tad arī kultūrai ir jābūt ilgtspējīgai. Tai ir divas laika dimensijas vēstures un nākotnes dimensija. Likumprojekts vēršas pie abām dimensijām. Vēsturiskais mantojums ir jāsaglabā, vienlaikus mēs katru dienu, mēnesi, gadu dodam arī  savu pienesumu šim vēsturiskajam mantojumam,” sacīja E. Levits.

Likumu īstenos vietējo kopienu, valsts un pašvaldību sadarbībā

Likumprojekta mērķis ir “veicināt latviešu vēsturisko zemju kopīgo identitāti un piederību Latvijai”, kā arī “garantēt latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību”.

Likumprojektā ir noteikta pagastu un pilsētu piederība piecām latviešu vēsturiskajām zemēm – Kurzemei, Vidzemei, Latgalei, Zemgalei un Sēlijai (iedalījumu var aplūkot likumprojekta 1. pielikumā) –, papildus izdalot arī mazākas kultūrtelpas, no kurām suitu, Rucavas, lībiešu krasta un Upītes kultūrtelpas jau ir iekļautas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

“Mūsu prātos bija vēsturiskās zemes, bet likumprojekts piedāvā šīs zemes konkretizēt. Gribu uzsvērt, ka starp šīm zemēm nepastāv robežas, bet saskarsmes līnijas, jo kultūra, valoda, cilvēki iet tām pāri,” sacīja prezidents.

Pagastu un pilsētu piederība konkrētām vēsturiskajām zemēm, kā arī šo zemju saskares līnijas apspriestas ar karšu izdevniecības “Jāņa sēta” galveno redaktoru Jāni Turlaju, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošo pētnieku, vēstures zinātņu doktoru Gunti Zemīti un vēstures zinātņu doktoru Ilmāru Mežu, konsultējoties ar Kultūras ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību, kā arī ar Latvijas kultūrtelpu un ieinteresētās sabiedrības pārstāvjiem, teikts likumprojekta anotācijā

Turpat norādīts, ka likuma mērķu sasniegšana iespējama pašreizējo institūciju funkciju ietvaros, veidojot un īstenojot valsts horizontālu politiku šajā jomā. Lai sekmētu labāku valsts un pašvaldību iestāžu sadarbību, likumprojektā paredzēts izveidot Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomi, kurā būtu pārstāvēti likuma izpildē iesaistīto nozaru ministri, Valsts prezidenta, Saeimas un pašvaldību un latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu pārstāvji. Padome, kurai darbs jāsāk līdz 2021. gada 31. decembrim, kopā sanāktu reizi gadā un sniegtu ziņojumu par šī likuma izpildi. Padomes nolikumu Ministru kabinetam jāapstiprina līdz nākamā gada 30. jūnijam.

Likuma īstenošanai nepieciešams finansējums

Likumprojekta apspriešanas gaitā, kurā tika uzklausīti eksperti un latviešu vēsturisko zemju un mazo kultūrtelpu organizāciju pārstāvji, plaši pārstāvēts bijis viedoklis, ka Valsts prezidenta iniciētā likumprojekta līmenī būtu ne tikai  jānosaka lielāka valsts un pašvaldību atbildība par vēsturisko zemju, kultūrtelpu un identitātes jautājumiem, bet arī jāiestrādā mehānisms šo zemju un kultūrtelpu attīstības atbalstam.

Likumprojekts paredz līdz nākamā gada 31. decembrim izstrādāt vēsturisko zemju un mazo kultūrtelpu attīstības plānu, ko veiks Kultūras ministrija sadarbībā ar citām valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un kultūrvēsturisko zemju kopienu pārstāvjiem. Iecerēts, ka plāna īstenošanu nodrošinās ar ikgadējā valsts budžeta likumā paredzētu finansējumu, taču iniciatīvai ir jānāk arī no pašvaldībām, kultūrtelpu pārstāvjiem. “Ja cilvēkiem ir apziņa un vēlme, ko likums veicina, valstij tā ir jāatbalsta,” uzsvēra prezidents.

Latviskums šī likumprojekta izpratnē ir atvērts, norādīja E. Levits. Likumprojekts, paredzot materiālo un citu atbalstu, ir orientēts veicināt vietējās kopienas apzināt savu vēsturisko mantojumu un arī veidot jaunas kultūrtelpas. “Likumprojekts pieskaras arī mazajām kultūrtelpām. Četras jau ir reģistrētas, taču esmu pārliecināts, ka vietējo mazo kultūrtelpu ar savu identitāti ir daudz vairāk. Kaut vai Piebalga – lai gan tā nav oficiāli reģistrēta, mēs visi zinām, kur aptuveni ir Piebalga, kas tai ir raksturīgs,” skaidroja Valsts prezidents.

Iecerēts, ka likumprojekts “Latviešu vēsturisko zemju likums” stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā, kad darbu uzsāks jaunievēlētās pašvaldības, taču Saeimas frakciju vadītāji apliecinājuši gatavību aktīvi iesaistīties likumprojekta izstrādē, tādējādi dodot pamatu cerēt, ka topošais likums varētu tikt pieņemts jau līdz šī gada beigām, skaidro Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos Jānis Pleps. Likumprojektu nodot Saeimas komisijām paredzēts nākamceturtdien, 1. oktobrī, kad parlamentārieši arī izraudzīsies par likumprojektu atbildīgo komisiju.

Ar likumprojektu, tā pavadošajiem pielikumiem, anotāciju un detalizētu latviešu vēsturisko zemju karti var iepazīties Valsts prezidenta kancelejas mājaslapas sadaļā “Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīvas”

Labs saturs
15
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU