SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
16. jūnijā, 2021
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Kultūra
3
3

Par kādu Latviešu vēsturisko zemju likumu lems Saeima

Vai likums būs pagrieziens mūsu attieksmē pret kultūrvēsturisko vidi un identitāti, kā to iecerējis tā idejas autors Egils Levits? Latviešu vēsturisko zemju likums atzīst latvietības daudzveidības nozīmīgumu un rada institucionālo ietvaru tā nostiprināšanai. Taču kultūrvēsturiskās vides un identitātes saglabāšana un attīstība būs atkarīga no sabiedrības un institūciju aktivitātes un ieinteresētības.

FOTO: Kaspars Nordens, LETA

Kas ir Latvijas vēsturiskās zemes, kā saglabājama un attīstāma to kultūrvēsturiskā savdabība, kas un kā par to atbildēs? Par to trešajā – galīgajā – lasījumā šodien jālemj Saeimai.  

īsumā
  • Likumā iecerēts izdalīt piecas latviešu vēsturiskās zemesVidzemi, Latgali, Kurzemi, Zemgali un Sēliju –, kā arī lokālās kultūrtelpas.
  • Likumā būs noteikta vietējo kopienu primārā atbildība par savas identitātes saglabāšanu, kā arī valsts un pašvaldību pienākumi šo identitāšu uzturēšanā.
  • Latviskās kultūrvēsturiskās vides un identitātes saglabāšanai un attīstībai likums paredz divus instrumentus – attīstības plānu un padomi, kas pārraudzīs plāna īstenošanu un koordinēs likuma izpildē iesaistīto pušu sadarbību.
  • Valsts prezidents: principiāli svarīga būs sabiedrības, valsts un pašvaldību sadarbība un kopīga rīcība likuma īstenošanā.

Latviešu vēsturisko zemju likumprojekts, kuru pērn sagatavojis un iesniedzis Saeimā Valsts prezidents Egils Levits, paredz noteikt katra pagasta un pilsētas piederību kādai no vēsturiskajām latviešu zemēm. Likuma mērķis – veicināt latviešu vēsturisko zemju iedzīvotāju kopējo apziņu, identitāti un piederību Latvijai, kā arī garantēt latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību.

Likumprojekts tapis kā daļa no Valsts prezidenta reakcijas uz pretrunīgi vērtētās administratīvi teritoriālās reformas sākotnējiem trūkumiem. “Reforma nevar būt tikai inženiertehnisks risinājums. Tajā jābūt iekļautiem jautājumiem par kultūru, piederību, valodu, valodas izloksnēm un dialektiem, par to, ko mēs uztveram kā savu apkārtni,” norādīja E. Levits.

Iecerēts, ka jaunais Latviešu vēsturisko zemju likums stāsies spēkā 2021. gada 1. jūlijā, kad darbu uzsāks jaunievēlētās pašvaldības.

Piecas vēsturiskās zemes plus mazās kultūrtelpas

“Latviešu nācijas saliedēšanās un nacionālās pašapziņas veidošanās rezultātā uz negrozāmās latviešu nācijas valstsgribas pamata 1918. gada 18. novembrī proklamēta Latvijas Republika, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes,” noteikts likumprojekta preambulā.

Likumā iecerēts izdalīt piecas latviešu vēsturiskās zemesVidzemi, Latgali, Kurzemi, Zemgali un Sēliju –, kā arī mazās, lokālās kultūrtelpas, kuru uzskaitījums sniegts Nemateriālā kultūras mantojuma likumā. Likumprojektam pievienoti divi pielikumi – saraksts, kurā uzskaitīta pilsētu pagastu piederība kādai no piecām latviešu vēsturiskajām zemēm, kā arī Latvijas kultūrvēsturiskā iedalījuma karte, kurā līdztekus piecām latviešu vēsturiskajām zemēm atsevišķi izdalītas piecas lokālās kultūrtelpas – Lībiešu krasts, Suitu novads, Lejaskurzeme, Piebalga un Malēnija. Rīgas valstspilsēta kā Baltijas mēroga metropole noteikta par vēsturisko Vidzemes daļu. Rīgas īpašā identitāte un kultūrvēsturiskās vides savdabība ir atbalstāma un veicināma, paredz likumprojekts.

Latviešu vēsturisko zemju iedalījums nav pilnībā atbilstošs valsts administratīvajam dalījumam, kurš pārsvarā izriet no ekonomiskiem apsvērumiem. Vienlaikus likumprojekts paredz: latviešu vēsturiskajām zemēm ir vietējo kopienu piederības iezīmētas saskares līnijas, kuras ņemamas vērā valstslietās.

Pienākumi – kopienām, valstij un pašvaldībām

“Katrā latviešu vēsturiskajā zemē ir savas unikālas un atšķirīgas latvietības iezīmes, tradīcijas, valodas paveidi, kā arī savdabīga kultūrvēsturiskā vide. Latvietības iezīmju daudzveidība, divas latviešu rakstu valodas tradīcijas, latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskā vide un to ilgtspēju veicinošās vietējo kopienu uzturētās kultūrtelpas ir latviešu nācijas kopēja bagātība, kas ir valstiski atbalstāma un attīstāma. Līdztekus tam valstiski atbalstāma ir lībiešu identitātes, kultūras un valodas saglabāšana un attīstība,” vēstīts likumprojekta preambulā.

Likumā būs noteikta vietējo kopienu primārā atbildība par savas identitātes saglabāšanu, kā arī valsts un pašvaldību pienākumi šo identitāšu uzturēšanā. “Katrai latviešu vēsturiskajai zemei piederīgajai kopienai un katrai kultūrtelpai ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums kopt un attīstīt savu kultūrvēsturisko vidi un kopējo identitāti, lai to saglabātu un nodotu nākamajām paaudzēm. Valstij un pašvaldībām jāsekmē labvēlīgi sociālekonomiskie apstākļi vietējo kopienu pastāvēšanai un izaugsmei, jo vietējās kopienas ikdienā uztur latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu identitāti un kultūrvēsturisko vidi,” paredz likumprojekts.

Valsts un pašvaldību likuma mērķa sasniegšanai noteikti šādi pienākumi:

  • Valsts un pašvaldības sekmē latviešu vēsturisko zemju identitātes, kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību, nodrošina tai nepieciešamo atbalstu un veicina visu latviešu vēsturisko zemju līdzsvarotu sociālekonomisko attīstību.
  • Valsts izstrādā un īsteno saskaņotu un pastāvīgu politiku un atbalsta pasākumus latviešu vēsturisko zemju identitātes, kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai.
  • Latviešu vēsturiskajās zemēs ietilpstošās pašvaldības sadarbojas un veicina attiecīgās latviešu vēsturiskās zemes kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu, attīstību un iedzīvotāju kopējās identitātes izjūtu.
  • Ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ietilpst dažādām latviešu vēsturiskajām zemēm piederīgas teritorijas, pašvaldībai ir pienākums atbalstīt attiecīgo latviešu zemju kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu un iedzīvotāju kopējās identitātes izjūtu.
  • Valsts un pašvaldības nodrošina izglītības iestādēs novadu mācības apguvi, kas veicina latviešu vēsturisko zemju identitātes un kultūrvēsturiskās vides apzināšanu un līdzdalību tās kopšanā un attīstīšanā.
  • Valsts un pašvaldības veicina latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskās vides savstarpēju iepazīšanu un popularizēšanu.
  • Valsts un attiecīgās pašvaldības nodrošina Latvijas pirmiedzīvotāju – lībiešu  – identitātes un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību, kā arī lībiešu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, tostarp veicinot lībiešu valodas apguvi un lietojumu, kā arī ieviešot un vidē izmantojot vietvārdus lībiešu valodā.
  • Valsts un attiecīgās pašvaldības nodrošina latgaliskās identitātes un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību, tostarp veicinot latgaliešu valodas kā latviešu valodas paveida apguvi un lietojumu, kā arī atjaunojot un vidē izmantojot vietvārdus latgaliešu valodā.
  • Valsts un attiecīgās pašvaldības nodrošina latgaliskās identitātes un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību, tostarp veicinot latgaliešu valodas kā latviešu valodas paveida apguvi un lietojumu, kā arī atjaunojot un vidē izmantojot vietvārdus latgaliešu valodā.
  • Valsts veicina latgaliešu valodas kā latviešu valodas paveida un lībiešu valodas lietošanu informatīvajā telpā, it sevišķi sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.
  • Valsts veicina bijušā Abrenes apriņķa kultūrvēsturiskā mantojuma un vēsturiskās atmiņas apzināšanu un saglabāšanu.

Attīstības plāns un padome

Ministru kabinets (MK) apstiprina Kultūras ministrijas vadībā izstrādātu Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plānu, kurā būs saskaņoti valsts un pašvaldību īstenotie pasākumi likuma īstenošanā, paredz likumprojekts. Finansējums plāna īstenošanai paredzēts ikgadējā valsts budžeta likumā. MK reizi divos gados būs jāiesniedz Valsts prezidentam un Saeimai ziņojums par paveikto likuma mērķa sasniegšanā un plāna īstenošanā.

Viens no būtiskākajiem instrumentiem iecerētā Latviešu vēsturisko zemju likuma īstenošanā būs Latviešu vēsturisko zemju attīstības padome. Tā paredzēta kā konsultatīva institūcija, kura koordinēs valsts un pašvaldību institūciju un vēsturisko zemju pārstāvju sadarbību likuma izpildē, pārraudzīs attīstības plāna īstenošanu, sniegs priekšlikumus par likuma darbības jomu skarošajiem normatīvajiem aktiem un plānošanas dokumentiem.

Padomes sastāvā būs kultūras ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, finanšu ministrs, ekonomikas ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, satiksmes ministrs, tieslietu ministrs un zemkopības ministrs. Ministrus padomes sastāvā varēs aizvietot ministra pilnvarota persona. Tāpat padomes sastāvā būs Valsts prezidenta pārstāvis, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs vai viņa deleģēts pārstāvis no attiecīgās komisijas locekļu vidus, viens pašvaldību pārstāvis no katras latviešu vēsturiskās zemes, Rīgas domes priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona, viens sabiedrības pārstāvis no katras latviešu vēsturiskās zemes, kā arī viens lībiešu kopienas pārstāvis. Padomes priekšsēdētājs būs kultūras ministrs. Ar padomdevēja tiesībām padomes darbā varēs piedalīties arī citi latviešu vēsturisko zemju, kultūrtelpu un vietējo kopienu pārstāvji. Padome neizdos saistošus lēmumus.

Lai turpinātu pastāvēt kā kultūras nācija

Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšana automātiski nenodrošinās tā mērķu sasniegšanu. Principiāli svarīga būs sabiedrības, valsts un pašvaldību sadarbība un kopīga rīcība likuma īstenošanā, norāda E. Levits. “Gatavojot šo likumprojektu, esmu saklausījis valsts institūciju, pašvaldību un sabiedrības gatavību patiešām izstrādāt un īstenot jēdzīgu politiku likuma mērķu sasniegšanai,” spriež Valsts prezidents.

“Es būtu gandarīts, ja Latviešu vēsturisko zemju likums kalpotu par pagrieziena punktu mūsu attieksmē pret kultūrvēsturisko vidi un identitāti. Ja arvien vairāk vietējo kopienu daudzviet Latvijā apzinātos sevi kā piederīgas unikālajām kultūrtelpām un mērķtiecīgi turpinātu uzturēt savu latviskumu, tad mēs kā kultūras nācija turpinātu pastāvēt cauri gadsimtiem visā savā daudzveidībā. Ja nākamajām paaudzēm būs pieejama kultūrvēsturiskā vide latviešu vēsturiskajās zemēs un lokālajās kultūrtelpās vismaz tādā pašā apjomā, kādā tā pieejama ir mums, tad likuma mērķis būs sasniegts,” vērtē E. Levits.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU