Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Evija Trifanova, LETA.
Vai un kur būtu liedzama priekšvēlēšanu aģitācija krievu valodā? Šāda izšķiršanās atkal nonākusi Saeimas darba kārtībā, vienlaikus raisot jautājumus par tās sabiedriski politiskajām un tiesiskajām sekām.
14. Saeima turpina darbu pie iepriekšējās Saeimas iesāktajām izmaiņām priekšvēlēšanu aģitācijas regulējumā. Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kurus virza atsevišķi Nacionālās apvienības, “Apvienotā saraksta”, “Jaunās Vienotības” un Zaļo un Zemnieku savienības deputāti, paredz izmaiņas valodu lietojumā un aģitācijas kontrolē.
Saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu priekšvēlēšanu aģitācija ir politiskās partijas, politisko partiju apvienības vai deputāta kandidāta reklamēšana plašsaziņas līdzekļos vai citādā veidā, ja tā satur tiešu vai netiešu aicinājumu balsot par vai pret kādu politisko partiju, politisko partiju apvienību vai deputāta kandidātu. Priekšvēlēšanu aģitācijas periods ir laikposms no 120. dienas pirms vēlēšanām līdz vēlēšanu dienai.
Grozījumi, kas tiek gatavoti otrajam lasījumam, paredz papildināt Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu ar normu, kas noteiktu: “Elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmās un raidījumos, publiskās lietošanas ārtelpās un iekštelpās, preses izdevumos priekšvēlēšanu aģitācijas materiāli izvietojami un priekšvēlēšanu aģitācija –, ieskaitot aģitāciju kā maksas pakalpojumu publisko elektronisko sakaru tīklos, tai skaitā internetā (neattiecinot to uz politisko partiju un to apvienību mājaslapām internetā), – veicama valsts valodā.”
Grozījumu projekts arī paredz, ka priekšvēlēšanu periodā pirms Eiropas Parlamenta (EP) un pašvaldību vēlēšanām aģitācijas materiālos var būt iekļauti vai priekšvēlēšanu aģitācijā var tikt nodrošināti tulkojumi Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu oficiālajās valodās, ievērojot, ka informācija valsts valodā ne audiāli, ne vizuāli nav mazāk atainota par saturu svešvalodā. Iecerēts, ka attiecībā uz pārkāpumiem valodas lietojumā priekšvēlēšanu aģitācijā administratīvā pārkāpuma procesu veic un lietu izskata Valsts valodas centrs (VVC).
Grozījumu mērķis ir nevis aizliegt kādu valodu, bet formālajā politiskajā aģitācijā lietot valsts valodu, nostiprinot tās statusu pilsoņu apziņā, par likumprojekta virzību atbildīgajā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē šonedēļ skaidroja viens no likumprojekta iesniedzējiem Rihards Kols.
Deputāts arī norādīja: “Latvijā dzīvojošajiem ES pilsoņiem ir jānodrošina iespēja pilnvērtīgi izmantot savas tiesības piedalīties EP un pašvaldību vēlēšanās, kas ir nostiprinātas EP līgumos un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Tātad atbilstoši ir veicamas korekcijas, papildinot likumu ar normu, ka aģitāciju pirms pašvaldību un EP vēlēšanām ir iespējams veikt ES oficiālajās valodās, vienlaikus saglabājot mērķi – latviešu valodas lomas stiprināšanu sabiedrībā.”
Priekšlikumu un iesaistīto institūciju atzinumu par valodas normu lietošanu priekšvēlēšanu aģitācijā iesniegšana Saeimas atbildīgajā komisijā noteikta līdz 6. martam.
Jānis Ikstens
Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns, profesors
FOTO: Ieva Čīka, LETA.
Nevar izslēgt, ka priekšvēlēšanu aģitācijas regulējuma grozījumu iesniegšana ir saistāma ar mēģinājumu iegūt politiskās priekšrocības. Taču politiskās reklāmas aizliegums krievu valodā varētu būt juridiski ļoti apšaubāms. Iespējams, šo normu varētu kaut kā argumentēt, sasaistot ar nosacījumiem par valsts finanšu dotāciju politiskajām partijām. Tomēr aizliegt politisko aģitāciju par privātiem līdzekļiem, manuprāt, būs problemātiski, un diezin vai to, kas būtu uzskatāms arī par vārda brīvības ierobežojumu, akceptētu Eiropas Cilvēktiesību tiesa, kur šādā gadījumā droši vien vērstos likuma grozījumu oponenti.
Iveta Kažoka
sabiedriskās politikas centra “Providus” direktore
FOTO: Ieva Leiniša, LETA.
Ļoti labi, ka grozījumos ir atzīta atšķirība starp EP un pašvaldību vēlēšanām un Saeimas vēlēšanām. Proti, EP un pašvaldību vēlēšanās var piedalīties cilvēki, jebkuras citas ES dalībvalsts iedzīvotāji, kuri vēlēšanu brīdī dzīvo Latvijā un latviešu valodu var leģitīmi nezināt. Pozitīvi ir arī tas, ka skaidri pateikts – par valodas jautājuma kontroli atbild VVC, nevis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kas pirms vēlēšanām jau nodarbojas ar partiju tēriņu kontroli.
Tomēr jānorāda uz divām problēmām, kuras varētu radīt šāda likuma piemērošana. Pirmkārt, diezgan novecojušais priekšstats par to, kas vispār ir politiskā reklāma, iztēlojoties lielu plakātu vai reklāmas klipu televīzijā.
Taču tipiska politiskā reklāma mūsdienās gandrīz vairs nav atšķirama no jebkā cita, kas parādās sociālajos medijos.
Tie var būt ieraksti, video, kāda diskusija vai starptautiska konference, kur izskan dažādas valodas. Tā var būt kāda ārzemju partijas līdera uzruna, aicinot Latvijas iedzīvotājus atbalstīt savu sadarbības partiju Latvijā. Tas var būt arī izvilkums no Ukrainas prezidenta uzrunas. Viss iepriekš minētais priekšvēlēšanu laikā var kvalificēties kā politiskā reklāma un radīt jautājums par valodas normu ievērošanu aģitācijā.
Politiskā reklāma var būt arī “Google” nopirkta iespēja savas partijas sniegto informāciju parādīt augstāk nekā kādas citas partijas informāciju.
Te var iedomāties, kādas problēmas šādas normas ievērošana varētu sagādāt partijām, mēģinot filtrēt, vai saturs, kuru tās nodod saviem vēlētājiem vai sabiedrībai, atbilst valsts valodas lietojuma nosacījumiem. Grūti pat iedomāties, kā to izdarīt, ja pirms vēlēšanām informāciju, kas izskatās vai ir politiskā aģitācija, izvieto individuāli cilvēki vai organizācijas. Atgādināšu, ka šis likums, un principā tas ir pareizi, dod iespēju jebkuram Latvijas iedzīvotājam izvietot priekšvēlēšanu aģitāciju.
Otrkārt, norma par valodas lietošanu varētu būt diezgan izaicinoša saistībā ar EP vēlēšanām. Šo vēlēšanu sistēma ir būvēta tā, lai Eiropas līmeņa partijas, tādas kā Eiropas Tautas partija, sociāldemokrāti un citas, varētu nepastarpināti sasniegt iedzīvotājus dalībvalstīs, piemēram, stāstot, kādi būs to kandidāti Eiropas Komisijas vadītāja amatam. Nesaredzu, kā šīs partijas varētu izpildīt prasību, ka līdztekus valodai, kura izskan reklāmā un galvenokārt ir angļu valoda, tikpat uzskatāmi ir jāparādās latviešu vai citai ES oficiālajai valodai.
Jāatgādina, ka drīzumā ES līmenī būs jauns regulējums attiecībā uz politisko reklāmu caurskatāmību EP vēlēšanās, un, šķiet, tas skars visu reklāmas tirgu. Ir jautājums, cik lielā mērā tas saskanēs ar Latvijā spēkā esošo regulējumu. Tas nozīmē, ka drīz var nākties pārskatīt mūsu priekšvēlēšanu aģitācijas regulējumu. Iespējams, likumu vajadzētu fokusēt uz Saeimas vēlēšanām.
Vēl viena lieta pārdomām – viens no regulējuma mērķiem, ja ne pats galvenais, ir mazināt krievu valodas lietojumu Latvijas politiskajā komunikācijā. Iespējams, tas ir leģitīms mērķis, tomēr ir vērts padomāt par šāda regulējuma efektu attiecībā uz sabiedrības saliedētību un politisko polarizāciju.
Modelējot situāciju, kuriem politiskajiem spēkiem būtu izdevīgi, ja regulējumu, kādu patlaban apspriežam, būtu pieņēmusi jau 13. Saeima, redzams, ka vairākas partijas sociālajos tīklos darbojās tik veiksmīgi, ka faktiski varētu iztikt bez jebkādas citas politiskās reklāmas.
Tās bija “Stabilitātei!”, “Katram un katrai” un “Suverēnā vara”.
Politiskajām reklāmām ir viena laba īpašība – tās spēj pārplēst tādus informācijas burbuļus, kuros atrodas cilvēki, kuri nevēlas uztvert nekādu citu informāciju, izņemot to, kas viņiem ir emocionāli vai psiholoģiski svarīga. Turklāt šādu cilvēku Latvijā kļūst arvien vairāk. Vienīgais veids, kā viņus sasniegt, ir alternatīvi informācijas avoti, proti, plakāti uz ielas vai reklāma sociālajā medijā, kurā viņi atrodas, no kāda aktīvista, partijas vai organizācijas, kas uz norisēm skatās nedaudz atšķirīgi. Tādēļ ir vērts rūpīgi padomāt, cik lielā mērā vajadzētu attiecināt valodas ierobežojumus uz reklāmām sociālajos medijos, kuru kontrole būtu milzīga problēma gan partijām, gan uzraugošajām iestādēm.
