Aģitācija tikai latviski. Regulējumu gatavos nākamajām Saeimas vēlēšanām

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien lēma par likumprojekta “Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” tālāko virzību. Likumprojektā rosināts papildināt likumu ar normu, ka “priekšvēlēšanu aģitācija, kuras izvietošanas izdevumi tiek iekļauti izdevumos, uz kuriem attiecas ar normatīvajiem aktiem noteiktie priekšvēlēšanu izdevuma apmēra ierobežojumi, veicama tikai valsts valodā”.

Pamato ar Satversmes normu un latviešu valodas vidi

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iniciatīvu par to, ka priekšvēlēšanu aģitācija var notikt tikai valsts valodā, skatīja un neatbalstīja jau 2020. gada novembrī. Taču pēc piecu deputātu – Riharda Kola, Raivja Dzintara, Krišjāņa Feldmana, Gata Eglīša un Edmunda Teirumnieka – priekšlikuma pērn decembrī Saeima likumprojektu tomēr iekļāva darba kārtībā: tas tika atbalstīts, uzdodot komisijai darbu pie tā turpināt. 

Likuma grozījumi rosināti, lai panāktu, ka visa reklāma, kuras izvietošanas izdevumi tiek iekļauti partijām noteiktajos priekšvēlēšanu izdevumu “griestos”, būtu tikai latviešu valodā, pauž likumprojekta autori. Valsts valodas lietojums attiektos uz priekšvēlēšanu aģitāciju gan sabiedriskajā un komerciālajā televīzijā un radio, periodiskajos izdevumos, tostarp reģionālajos, gan arī internetā, telpās un publiskās vietās.

Izmaiņu autori anotācijā norādījuši, ka likumā plānots iedzīvināt to, kas jau noteikts Satversmē: valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda. Satversmes preambula uzsver uzticību latviešu valodai kā vienīgajai valsts valodai, un ar grozījumiem latviešu valodas lietojumu plānots paplašināt arī attiecībā uz priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas, pašvaldību, Eiropas Parlamenta vēlēšanām un tautas nobalsošanas par likumu ierosināšanu. Tāpat likumprojekta iesniedzēji pauduši, ka normas pieņemšana veicinātu mazākumtautību iekļaušanos latviešu valodas vidē un sabiedrības saliedētību.

Bažas par tiesību ierobežojumiem

Likumdošanas iniciatīva, kas paredz par vienīgo pieļaujamo priekšvēlēšanu aģitācijas valodu noteikt valsts valodu, jau guvusi starptautisku ievērību. Jau pērn septembrī Eiropas Drošības sadarbības organizācijas (EDSO) augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos Kristofs Kamps, aicinot Saeimu nepieņemt minētos grozījumus, vēstulē tās priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei norādīja: “Lai gan valsts valodas lietojuma veicināšana, tostarp tās lietojums vēlēšanu kontekstā, ir veiksmīgas sabiedrības integrācijas pamatā, tikpat svarīgi ir nodrošināt, ka integrācija neaizskar mazākumtautību valodu tiesības, kuru aizsardzību paredz Latvijas parakstīto starptautisko tiesību dokumentu, kā arī saskaņotas un visaptverošas integrācijas politikas prasības.” Starptautiskie standarti nodrošina nacionālo minoritāšu tiesības veikt priekšvēlēšanu aģitāciju dzimtajā valodā, tā nodrošinot arī mazākumtautību politiskās līdzdalības iespējas, vēstulē pauž EDSO augstais komisārs.

Likumprojekts piesaistījis arī mobilo eiropiešu ietvarorganizācijas “Europeans Throughout the World“ (ETTW), kas iestājas par ārpus savas mītnes zemes dzīvojošo Eiropas pilsoņu vēlēšanu tiesībām, kas nostiprinātas starptautiskajos līgumos un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, uzmanību. Kā Saeimas Valsts pārvaldes un komisijas sēdē trešdien paskaidroja Eiropas Latviešu apvienības (ELA), kura ir ETTW dalīborganizācija, priekšsēdētāja Elīna Pinto, jumta organizācijas valde aicinājusi ELA ziņot par to, cik lielā mērā likumprojekts varētu ierobežot Eiropas pilsoņu vēlēšanu tiesību lietošanu Latvijā. ETTW “darba kārtībā pastāv arī iespēja demaršēt Eiropas Komisijas atbildīgo ģenerāldirektorātu par Eiropas pilsoņu tiesību jautājumiem,” norādīja E. Pinto.

Saeimas Juridiskais birojs savā atzinumā par likumprojektu secina: “Likumdevēja izraudzītais līdzeklis nav piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai, ja ar konkrēto regulējumu šis mērķis netiek sasniegts.” Juridiskais birojs apšauba, ka prasība veikt priekšvēlēšanu aģitāciju tikai un vienīgi valsts valodā varētu veicināt vēlētāju valsts valodas prasmes uzlabošanos, kas sekmējama citiem līdzekļiem, piemēram, īstenojot atbilstošu izglītības politiku. Priekšvēlēšanu aģitācijas mērķis ir aicināt vēlētājus līdzdarboties valstij būtiskos politiskajos procesos, vēsta birojs. Tas arī norāda uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, kurā par neatbilstošu atzīts līdzīgs regulējums Turcijā, kas pieļāva aģitāciju tikai turku valodā.

Pārskatīs aģitācijas regulējumu kopumā   

Ņemot vērā iepriekšminētos argumentus, Saeimas komisija pēc deputāta Viktora Valaiņa ierosinājuma trešdien nolēma izveidot darba grupu, kura sadarbībā ar Saeimas Juridisko biroju turpmāk meklēs risinājumus valodas lietojuma regulējumam priekšvēlēšanu aģitācijā. “Būtu vērts veltīt kādu laiku turpmāko soļu analīzei. Saeimas vairākums savu gribu pirmajā lasījumā ir paudis, bet tas vēl nenozīmē, ka komisijai Saeimai ir jāpiedāvā regulējums, par kuru ir paustas tik nopietnas šaubas. Tāpēc mums ir jāpiedāvā alternatīvi risinājuma varianti,” secināja deputāts Juris Pūce.

Deputāti nolēma, ka darba grupa arī pilnveidotu priekšvēlēšanu aģitācijas regulējumu kopumā, tostarp izvērtējot V. Valaiņa iesniegto priekšlikumu noteikt, ka priekšvēlēšanu aģitācija un tās finansēšana no politiskajai organizācijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem vēlēšanu dienā un septiņas dienas pirms vēlēšanu dienas ir aizliegta. Darba grupai priekšlikumi ir jāizstrādā termiņā, kas ļautu Saeimai nepieciešamos grozījumus veikt līdz nākamā gada sākumam – tā, lai pirms 2022. gada Saeimas vēlēšanām aģitācijas noteikumi būtu skaidri, norādīja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga, atzīstot, ka minētās izmaiņas aģitācijas regulējumā vairs nav iespējams pagūt sagatavot piemērošanai šogad 5. jūnijā paredzētajās pašvaldību vēlēšanās.

Komisija trešdien atbalstīja ar administratīvi teritoriālās reformas ieviešanu saistītos grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, aizstājot terminu “republikas pilsētas dome” un “novada dome” ar terminu “pašvaldības dome”. No likuma vēl izslēdzams regulējums, kas attiecas uz vēlētāju apvienībām, kuras šogad svītrotas no Pašvaldības domes vēlēšanu likuma.