Priekšvēlēšanu aģitācija. Kas atļauts, bet kas ne?

Šīgada 6. februārī sākās 120 dienu garais priekšvēlēšanu aģitācijas periods pirms pašvaldību vēlēšanām, kas ilgs līdz vēlēšanu dienai – 5. jūnijam. Šajā periodā noteikti priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumi, tostarp attiecībā uz aģitācijas materiālu izvietošanu preses izdevumos, publiskajās vietās, internetā, kā arī elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, atgādina Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kurš kopā ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi uzrauga priekšvēlēšanu aģitāciju.

Samazina naudas ietekmi un nosaka vienlīdzīgas iespējas

Priekšvēlēšanu aģitācija ir vēlētāju pārliecināšana balsot par kādu partiju vai kandidātu. Detalizētāk to definē Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 1. panta trešā daļa, nosakot, ka priekšvēlēšanu aģitācija ir “politiskās partijas, politisko partiju apvienības, vēlētāju apvienības vai deputāta kandidāta reklamēšana plašsaziņas līdzekļos vai citādā veidā, ja tā satur tiešu vai netiešu aicinājumu balsot par vai pret kādu politisko partiju, politisko partiju apvienību, vēlētāju apvienību vai deputāta kandidātu”. Priekšvēlēšanu aģitācija var būt raksts, publikācija, intervija, minējumi un norādes rakstos, plakāti, skrejlapas, bukleti, izdales materiāli, publikācijas internetā vai sociālajos tīklos, tikšanās ar vēlētājiem, uzstāšanās kādā pasākumā utt., skaidro KNAB.

Likumā ir noteikti vairāki ierobežojumi, kas jāievēro tiem, kuri vēlas uzrunāt vēlētājus, kā arī starpniekiem, kas šo vēstījumu nodod vēlētājiem. Priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu mērķis ir mazināt naudas lomu priekšvēlēšanu kampaņās, nodrošinot aģitācijas veicējiem vienlīdzīgus noteikumus, kā arī ļaujot jebkurai personai paust viedokli un dodot iespēju sabiedrībai pirms vēlēšanām saņemt vispusīgu informāciju par deputātu kandidātiem, kandidātu sarakstiem un politiskajām partijām.

Visiem kandidātiem saskaņā ar Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumu ir noteikts aģitācijas izdevumu maksimālais apmērs. Katrā pašvaldības teritorijā ir noteikts finanšu līdzekļu limits, cik politiskie spēki drīkst izlietot politiskās reklāmas izvietošanai, labdarībai, sponsorēšanai, pabalstiem vai dāvinājumiem. Tas nozīmē: ja partija vai partiju apvienība plāno kandidēt visā Latvijas teritorijā, maksimālais priekšvēlēšanu aģitācijas apmērs limitēto izdevumu mērķiem ir 439 322,62 eiro.

KNAB norāda: priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumos iekļaujami gan partijas kopējie, gan deputāta kandidāta individuālie izdevumi. Detalizēts limitēto izdevumu apmērs, ko katra politiskā partija konkrētajā pašvaldībā drīkst izlietot, norādīts KNAB tīmekļvietnē.

Slēptā reklāma

Likums, paredzot partiju vēlmi pārsniegt aģitācijas tēriņu maksimālo apmēru, aizliedz slēptu priekšvēlēšanu aģitāciju – aģitāciju, par kuru saņemta samaksa un kuras apmaksātājs (atlīdzības devējs) nav norādīts. Tieši samaksas nenorādīšana uzskatāma par galveno slēptās aģitācijas pazīmi. Ja tāda ir notikusi, visus aģitācijai iztērētos līdzekļus pieskaita aģitācijas veicēja priekšvēlēšanu izdevumiem, par kuru pieļaujamā limita pārsniegšanu noteikts sods.

Slēptā politiskā reklāma var izpausties dažādos veidos:

• informācija satur netiešu aicinājumu balsot “par” vai “pret” kādu politisko partiju vai deputātu kandidātu;
• informācijas sniegšana sabiedrībai par deputāta kandidāta politisko vai profesionālo darbību plašsaziņas līdzekļos, vides reklāmā vai citā publiski pieejamā veidā, it īpaši, ja pirms priekšvēlēšanu aģitācijas perioda šāda informācija netika sniegta vai tika sniegta retāk un mazākā apjomā, nekā tas tiek darīts priekšvēlēšanu aģitācijas periodā;
• jebkuras formas vai jebkura veida publisks paziņojums, publikācija vai pasākums, kura nolūks ir veicināt partijas vai deputāta kandidāta popularitāti;
• partijas logo vai nosaukuma, kandidātu saraksta numura, nosaukuma vai citu līdzīgu vizuālu elementu iekļaušana publikācijā vai raidījumā;
• ar partiju saistīta notikuma atspoguļošana, ja tam nav tiešas saistības ar konkrētās publikācijas, programmas vai raidījuma saturu vai arī tas ir tieši un nepārprotami veidots kādas partijas popularizēšanai;
• partijas vai deputāta kandidāta parādīšanās bez pamatota iemesla. Piemēram, deputāta kandidāts tiek izmantots kā kāda notikuma galvenais komentētājs, tiek atspoguļoti sabiedrībai nenozīmīgi kandidāta privātās dzīves notikumi, lai palielinātu konkrētā kandidāta publicitāti u. c.;
• publikācija vai raidījums ir vienpusīgs, tajā nav sabalansēti atspoguļoti iesaistīto pušu viedokļi un nav mēģināts noskaidrot ekspertu viedokli;
• žurnālists, neuzdodot konkrētus jautājumus, ļauj deputāta kandidātam netraucēti izteikties, izvēlēties sarunas tēmu un virzību vai uzdod jautājumus, lai izceltu deputāta kandidāta personības pozitīvās iezīmes;
• ēst gatavošanas, sporta vai tamlīdzīgs raidījums ar deputātu kandidāta parādīšanos saturā;
• sociāla kampaņa vai komerciāla reklāma (tostarp medija reklāma), kas satur netiešu aicinājumu balsot par vai pret kādu politisko partiju vai deputātu kandidātu;
• plašsaziņas līdzeklis izplata informāciju ar viena vai tikai dažu politisko partiju vai to apvienību pārstāvju viedokļiem, intervijām komentāriem, arī tādiem, kas nav saistīti ar politisko darbu, bet saistīti ar kādu profesionālo sfēru;
• laikraksts vai cits preses izdevums tiek izdots tikai priekšvēlēšanu aģitācijas periodā;
• laikraksts vai kāds cits preses izdevums publicē priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus par cenu, kas nesedz tā izdošanas izmaksas.

Ar partiju tieši nesaistītas personas un sociālie mediji

Aģitēt var arī ar politiskajām partijām, to apvienībām nesaistīta fiziskā persona, juridiskā persona vai reģistrēta šādu personu apvienība, kura veic savu individuālo priekšvēlēšanu aģitāciju un kuras aģitācija nekādā veidā nav saistīta ar politiskās partijas vai to apvienību veikto priekšvēlēšanu aģitācijas kampaņu. Nesaistītā persona, īstenojot savas intereses, aģitāciju veic savā vārdā, pati slēdz līgumus, kas saistīti ar reklāmas izgatavošanu un izvietošanu, kā arī pati no saviem līdzekļiem apmaksā ar reklāmas izgatavošanu un izvietošanu saistītos izdevumus. Nesaistītā persona aģitācijas veikšanai nedrīkst izlietot vairāk par 15 minimālajām mēnešalgām.

Pazīmes, pēc kurām priekšvēlēšanu aģitācija tiks atzīta par saistītu ar politiskās partijas veidoto priekšvēlēšanu kampaņu:

• persona apmaksā deputāta kandidāta intervijas sagatavošanu un/vai izvietošanu laikrakstā; deputāta kandidāts veido reklāmas materiālu;
• deputāta kandidāts līdzdarbojas reklāmas materiāla veidošanā;
• reklāmas materiāla veidošanā un izplatīšanā līdzdarbojas partija vai tās pārstāvji;
• persona apmaksā deputāta kandidāta vai partijas kampaņu vai tās daļu.

Priekšvēlēšanu aģitācija un politisko uzskatu paušana sociālajos medijos ir atļauta, skaidro KNAB. Tomēr arī šādos aģitācijas gadījumos, ja aģitācija veikta par samaksu, šis fakts ir jānorāda. Izvietojot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus internetā, katra šāda materiāla ietvaros skaidri un nepārprotami norādāms, kurš aģitācijas veicējs šo priekšvēlēšanu aģitāciju apmaksājis.

Administratīvo resursu izmantošana

Lai novērstu negodprātīgu konkurenci starp deputātu kandidātiem, kas ieņem amatus pašvaldībās vai valsts iestādēs, un citiem deputātu kandidātiem, kā arī lai nepieļautu kāda politiskā spēka reklamēšanu par nodokļu maksātāju naudu, ir aizliegts priekšvēlēšanu aģitācijai izmantot administratīvos resursus. Tie ir valsts vai pašvaldību institūciju finanšu līdzekļi, kustamās un nekustamās mantas izmantošana vai pakalpojumu sniegšana, ja attiecīgā reklāma ir saturiski saistīta ar kādu politisko partiju vai deputāta kandidātu. KNAB norāda – par administratīvo resursu izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijai var tikt uzskatīti gadījumi, kad:

• institūciju rīkotajos pasākumos uzstājas deputāta kandidāts, tam tiek veltīta īpaša uzmanība, kā arī notiek tieša vai netieša aicināšana balsot par kādu deputāta kandidātu vai vēlēšanu sarakstu;
• pašvaldība vai institūcija, kas sabiedrības uztverē ir cieši saistīta ar kādu deputāta kandidātu, veic netipiski plašu sevi reklamējošu kampaņu īsi pirms vēlēšanām;
• priekšvēlēšanu aģitācijai tiek izmantota institūciju tehnika (transports, biroja tehnika), cilvēkresursi, institūciju rīcībā esošā informācija un citi resursi;
• institūciju mājaslapās izvietota informācija par deputāta kandidātu, un publikācija nav tieši saistīta ar minētās institūcijas darbības atspoguļojumu;
• īsi pirms vēlēšanām institūcija rīko pasākumus, kuru izmaksas un datumi nav tipiski un kuri nav rīkoti ārpus priekšvēlēšanu laika;
• pašvaldību izdotajā laikrakstā un tīmekļvietnē tiek izvietota priekšvēlēšanu aģitācija.

Retāk minēts, taču ietekmīgs administratīvais resurss ir amata autoritāte, ko persona iegūst, ieņemot amatu. Proti, šī autoritāte ir piederīga nevis personai, bet gan amatam, kas piešķir personas darbībām leģitimitāti un uzticamību. Lai arī šo resursu veidu dažkārt ir grūti kvantitatīvos rādītājos izteikt, tā ietekme var būt daudz lielāka nekā citu resursu savtīga izmantošana. Amata autoritāte ir arī pamatā tam, kādēļ valdošo partiju pārstāvjiem ir priekšrocība pār opozīcijas partijām vai ārpus varas esošajām partijām. Ja amatpersonas to izmanto savtīgos nolūkos, tad tiek iedragāts vienlīdzīgu vēlēšanu princips un sabiedrības leģitimitāte valsts varai. Novērotie gadījumi parāda, ka tieši amata autoritāte ir resurss, ko politiķi izmantojuši, lai īsā periodā pirms vēlēšanām spodrinātu tēlu. Pie šādiem gadījumiem var minēt valdības pārstāvju “priekšvēlēšanu tūrismu”, kad ievērojami pieaug reģionālo vizīšu skaits, kuru pamatojumam tiek rasts formāls skaidrojums.

Deputāta kandidāts, politiskā partija vai nesaistītā persona var veikt tā dēvēto bezmaksas priekšvēlēšanu aģitāciju:

• tikties ar vēlētājiem pašvaldības piešķirtajās telpās;
• tikties ar vēlētājiem publiskās vietās;
• piedalīties valsts apmaksātajās publiskajās televīzijas diskusijās;
• bez maksas komunicēt sociālajos tīklos.

Izkārtņu, stendu, afišu, tāfeļu, slietņu, novietotu plakātu, reklāmu skatlogu un citu tamlīdzīgu ar priekšvēlēšanu aģitāciju saistītu reklāmas objektu izvietošanai aizliegts izmantot:

• valsts un pašvaldību iestāžu ēkas;
• baznīcu ēkas un lūgšanu namus;
• autoostu, dzelzceļa staciju, lidostu un pasažieru ostu ēkas;
• valsts nozīmes arhitektūras un mākslas pieminekļus;
• ēkas, kas pieder valsts un atvasinātu publisku personu institūcijām un kapitālsabiedrībām, kurās valstij vai atvasinātām publiskām personām pieder vairāk nekā 50% kapitāla daļu (akciju) u. tml.

Vēlētāju balsu uzpirkšana un vēlēšanu rezultātu viltošana arī ir nozīmīgi pārkāpumi, par kuriem paredzēta kriminālatbildība.

Galvenie riski – izdevumu neuzrādīšana un neatļauti ziedojumi

Šogad pašvaldību vēlēšanas nenotiek Rīgā, kur parasti koncentrējas lielo politisko spēku priekšvēlēšanu cīņa. Tas noteikti ieviesīs korekcijas – priekšvēlēšanu kampaņas būs lokālākas, koncentrētas uz jauno pašvaldību (pēc administratīvi teritoriālās reformas) iedzīvotājiem, norāda biedrības “Sabiedrība par atklātību “Delna””direktore Inese Tauriņa.

Vērtējot 2017. gada pašvaldību priekšvēlēšanu aģitācijas analīzi, ko veicis KNAB, norādīti šādi galvenie pārkāpumi, kurus, kā lēš “Delna”, varam sagaidīt arī šajā priekšvēlēšanu aģitācijas periodā:

• partijas neuzrāda visus savus priekšvēlēšanu kampaņas izdevumus;
• partijas ir saņēmušas neatļautus ziedojumus no juridiskajām personām (piemēram, ziedojumi no uzņēmumiem kā priekšvēlēšanu kampaņas pakalpojums);
• partijas neievēro priekšvēlēšanu kampaņas materiālu vizuālās sagatavošanas prasības.

Priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumu risku mazināšanai “Delna” iesaka:

• aicināt iedzīvotājus, piemēram, lietotnē “Ziņo KNAB”, informēt par aģitācijas materiāliem, kuros nav norādīts reklāmas apmaksātājs, tostarp pašvaldību izdevumos un sociālajos medijos, īpaši privātās “Facebook” grupās, kurām ir ierobežota piekļuve un kuras nav iespējams monitorēt;
• veicināt plašākas diskusijas ar KNAB, politiskajām partijām, Saeimu, pilsonisko sabiedrību, vietējām nevalstiskajām organizācijām, lai palielinātu atklātības līmeni un iegūtu detalizētāku informāciju par politisko partiju izdevumiem, īpaši par tiešsaistes politisko reklāmu.

Ja rodas aizdomas par iespējamu apmaksātu slēpto aģitāciju, par to jāziņo KNAB vai Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, kura uzrauga priekšvēlēšanu aģitāciju televīzijā un radio. To var izdarīt vairākos veidos, tostarp bezmaksas mobilajā lietotnē “Ziņo KNAB”, zvanot uz KNAB diennakts bezmaksas uzticības tālruni 80002070 vai rakstot uz e-pasta adresi knab@knab.gov.lv.

Demokrātijas un valsts pamatu vārdā

Negodīgi vēlēšanu procesi var nopietni iedragāt Satversmē noteiktos valsts demokrātiskās iekārtas principus, tostarp vienlīdzīgu vēlēšanu principu, ņemot vērā, ka brīvu vēlēšanu principa tvērums attiecas ne tikai uz balsošanas brīdi, bet arī uz vēlētāju gribas veidošanos priekšvēlēšanu periodā. Tādēļ ir nepieciešami priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumi.

Vērtējot priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežošanu vārda brīvības kontekstā, Satversmes tiesa atzinusi, ka priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumi ierobežo vārda brīvību, taču tas nepieciešams, lai sasniegtu Satversmes 116. pantā minēto leģitīmo mērķi – aizsargātu demokrātisko valsts iekārtu, nodrošinot brīvas vēlēšanas*. Tādējādi labums, ko šis ierobežojums sniedz sabiedrībai, ir lielāks nekā politiskajām partijām, politisko partiju apvienībām un ar tām nesaistītajām personām noteiktais ierobežojums aģitēt.

* Sk. Satversmes tiesas 2010. gada 22. februāra spriedumu lietā Nr. 2009-45-01 “Par likuma “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām” 33. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 100. pantam”.