SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
03. jūnijā, 2022
Lasīšanai: 15 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Politika
6
6

Slēptā politiskā reklāma un administratīvie resursi – aizliegtie aģitācijas ieroči

Priekšvēlēšanu aģitāciju raksturo informācija, kas slavina vai popularizē deputāta amata kandidātu, politisko partiju vai politisko partiju apvienību vai, gluži pretēji, – kritizē vai negatīvi izceļ iepriekš norādītos subjektus. Politiskā aģitācija var izpausties, ne tikai aicinot uz pārmaiņām, bet arī mudinot palikt pie esošās kārtības, vērtībām.

FOTO: Freepik

Sākas priekšvēlēšanu periods pirms Saeimas vēlēšanām. LV portāls skaidro būtiskāko par slēptās aģitācijas un administratīvo resursu izmantošanas riskiem un pazīmēm.

Sestdien, 4. jūnijā, sāksies priekšvēlēšanu aģitācijas periods – 120 dienu laikposms, kas noslēgsies 14. Saeimas vēlēšanu dienā – 1. oktobrī.

Priekšvēlēšanu aģitācijas leģitīmais mērķis ir nodrošināt iespēju personai paust viedokli un iespēju sabiedrībai saņemt vispusīgu informāciju par deputātu kandidātiem, deputātu kandidātu sarakstiem, politiskajām partijām un politisko partiju apvienībām pirms vēlēšanām.

Vienlaikus ir noteikti aģitācijas ierobežojumi, lai mazinātu naudas lomu priekšvēlēšanu kampaņās un kandidātiem nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas vēlētāju uzrunāšanā.

Aģitācija – tiešs vai netiešs aicinājums balsot “par” vai “pret”

Priekšvēlēšanu aģitācija ir vēlētāju pārliecināšana balsot par kādu partiju vai kandidātu, politiskā reklāma vai antireklāma, skaidro priekšvēlēšanu aģitācijas likumību uzraugošās iestādes, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas priekšnieka pienākumu izpildītāja Karīna Poļanska.  

“Politiskās partijas, politisko partiju apvienības vai deputāta kandidāta reklamēšana plašsaziņas līdzekļos vai citādā veidā, ja tā satur tiešu vai netiešu aicinājumu balsot par vai pret kādu politisko partiju, politisko partiju apvienību vai deputāta kandidātu,” šādi priekšvēlēšanu aģitācija tiek detalizētāk definēta Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 1. panta trešajā daļā.

Priekšvēlēšanu aģitācija, kā skaidro KNAB, var būt:

  • raksti;
  • publikācijas;
  • intervijas;
  • minējumi un norādes rakstos;
  • plakāti, skrejlapas, bukleti, izdales materiāli;
  • publikācijas internetā vai sociālajos tīklos;
  • tikšanās ar vēlētājiem, uzstāšanās kādā pasākumā u. tml.

Priekšvēlēšanu aģitācija parasti satur informāciju par deputātu kandidātu, politisko partiju vai politisko partiju apvienību, informāciju par politiskās partijas vai politisko partiju apvienības vadošajām personām, minēto personu attēlus, informāciju par deputātu kandidātu sarakstiem, politisko partiju logo. Tāpat, kā norāda KNAB, priekšvēlēšanu aģitāciju raksturo informācija, kas:

  • slavina vai popularizē vai, gluži pretēji, – kritizē vai negatīvi izceļ iepriekš norādītos subjektus;
  • aicina uz pārmaiņām vai aicina palikt pie esošajām vērtībām;
  • slavina, popularizē vai kritizē valsts vai pašvaldību institūciju, iestādi vai deputātu kandidātu.

Slēptā aģitācija – kad netiek atklāts maksātājs

Likums aizliedz slēpto priekšvēlēšanu aģitāciju – aģitāciju, par kuru saņemta samaksa un kuras apmaksātājs (atlīdzības devējs) nav norādīts.

Tieši samaksas nenorādīšana uzskatāma par galveno slēptās aģitācijas pazīmi.

Ja ir konstatēta slēptā priekšvēlēšanu aģitācija, visus tai iztērētos līdzekļus pieskaita aģitācijas veicēja priekšvēlēšanu izdevumiem, par kuru pieļaujamā limita pārsniegšanu tiek noteikts sods. Slēptās politiskās reklāmas pazīmes ir:

  • publikācija satur netiešu aicinājumu balsot “par” vai “pret” kādu politisko partiju, to apvienību vai deputātu kandidātu;
  • informācijas sniegšana sabiedrībai par deputāta kandidāta politisko vai profesionālo darbību plašsaziņas līdzekļos un vides reklāmā vai citā publiski pieejamā veidā;
  • jebkuras formas vai veida publisks (sabiedrībai pieejams) paziņojums, publikācija vai pasākums, kura nolūks ir veicināt partijas vai deputāta kandidāta popularitāti;
  • partijas logo vai citu tās vizuālo elementu iekļaušana publikācijā vai raidījumā, vai ar partiju saistīta notikuma atspoguļošana, ja tam nav tiešas saistības ar konkrētās publikācijas, programmas, raidījuma saturu vai tas ir tieši un nepārprotami veidots, lai popularizētu kādu partiju;
  • partijas vai deputāta kandidāta parādīšanās bez pamatota iemesla, piemēram, deputāta kandidāts tiek izmantots kā kāda notikuma galvenais komentētājs, vai sabiedrībai nenozīmīgu kandidāta privātās dzīves notikumu atspoguļošana, lai palielinātu konkrētā kandidāta publicitāti, u. c.;
  • publikācija vai raidījums ir vienpusīgs, tajā nav sabalansēti atspoguļoti iesaistīto pušu viedokļi un nav mēģināts noskaidrot ekspertu viedokli;
  • žurnālists, neuzdodot konkrētus jautājumus, ļauj deputāta kandidātam netraucēti izteikties, izvēlēties sarunas tematu un virzību vai uzdod jautājumus, lai izceltu deputāta kandidāta personības pozitīvās iezīmes;
  • kulinārijas, sporta vai tamlīdzīgs raidījums ar deputāta kandidāta parādīšanos saturā.

Izvietojot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, televīzijas un radio programmās, presē, internetā, publiskās vietās un citos priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumos, kuri izgatavoti iespiedtehnikā, aģitācijas materiālā norāda:

  • ka tā ir politiskā reklāma;
  • kurš aģitācijas veicējs ir apmaksājis konkrēto priekšvēlēšanu aģitāciju;
  • priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumos, kuri izgatavoti iespiedtehnikā un nav preses izdevumi, papildus jānorāda izdevumu tirāža.

Administratīvie resursi – valsts vai pašvaldības līdzekļi, manta un amata autoritāte

Likums aizliedz arī administratīvo resursu izmantošanu priekšvēlēšanu kampaņā, kas var saturēt gan slēptākas, gan atklātākas politiskās aģitācijas pazīmes.

Par administratīvajiem resursiem uzskatāmi valsts vai pašvaldību institūciju finanšu līdzekļi, kustamās un nekustamās mantas izmantošana vai pakalpojumu sniegšana, ja attiecīgā reklāma saturiski ir saistīta ar kādu politisko partiju vai deputāta amata kandidātu. KNAB norāda – par administratīvo resursu izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijai var tikt uzskatīti gadījumi, kad:

  • institūciju rīkotajos pasākumos uzstājas deputāta amata kandidāts, viņam tiek veltīta īpaša uzmanība, kā arī ir tiešs vai netiešs aicinājums balsot par kādu deputāta amata kandidātu vai vēlēšanu sarakstu;
  • institūcija, kas sabiedrības uztverē ir cieši saistīta ar kādu deputāta amata kandidātu, veic netipiski apjomīgu reklāmas kampaņu īsi pirms vēlēšanām;
  • priekšvēlēšanu aģitācijai tiek izmantota institūciju tehnika (transports, biroja tehnika), cilvēkresursi, institūciju rīcībā esošā informācija un citi resursi;
  • institūciju mājaslapās izvietota informācija par deputāta amata kandidātu un publikācija nav tieši saistīta ar minētās institūcijas darbības atspoguļojumu;
  • īsi pirms vēlēšanām institūcija rīko pasākumus, kuru izmaksas un datumi nav tipiski un kuri nav rīkoti ārpus priekšvēlēšanu laika;
  • institūcijas tīmekļvietnē tiek izvietota priekšvēlēšanu aģitācija.

Amata autoritāte ir ietekmīgs administratīvais resurss, kuru persona iegūst, ieņemot kādu nozīmīgu amatu. Turklāt par administratīvo resursu izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijā var tikt uzskatīta arī situācija, kad šāda persona vēlēšanās nekandidē, bet sabiedrībā tiek saistīta ar kādu politisko spēku vai kandidātu.

“Šajā periodā jebkurai amatpersonai, kura kandidē vai grasās to darīt vai kura asociējas ar kādu partiju, ir jāizvērtē jebkāda rīcība, kas saistīta ar informācijas sniegšanu,” skaidro K. Poļanska. Viņa arī norāda, ka institūcijām un amatpersonām jāvērtē, vai gadījumos, kad varētu pastāvēt šāds risks, persona, uz kuru tas attiektos, ir vienīgā, kura var sniegt publisku informāciju, piemēram, par institūcijas paveikto vai plānoto.

Amata autoritāte ir ietekmīgs administratīvais resurss, kuru persona iegūst, ieņemot kādu nozīmīgu amatu.

Izplatīts pārkāpums, kuru nereti, iespējams, pat neapzinās, taču, kurš uzskatāms par priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumu pārkāpumu, ir kandidātu vai ar politiskajām partijām saistītu cilvēku parādīšanās medijos ar politiskās partijas logo fonā ar darba pienākumiem saistītās situācijās, skaidro KNAB Politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļas galvenā inspektore Vineta Ostrovska.

Priekšvēlēšanu aģitācija un politisko uzskatu paušana sociālajos medijos ir atļauta, skaidro KNAB. Tomēr arī šādos aģitācijas gadījumos, ja tā veikta par samaksu, ir jānorāda šis fakts. Izvietojot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus internetā, katrā no tiem skaidri un nepārprotami jānorāda, kurš aģitācijas veicējs ir apmaksājis šo priekšvēlēšanu aģitāciju. Nav pieļaujama aģitācija iestādes sociālā tīkla kontā, ja tai tāds ir reģistrēts.

Ievērojot nosacījumus, aģitēt var arī nesaistītas personas

Aģitēt iespējams arī ar politiskajām partijām, to apvienībām nesaistītai fiziskajai personai, juridiskajai personai vai reģistrētai šādu personu apvienībai, kura veic individuālo priekšvēlēšanu aģitāciju un kuras aģitācija nekādā veidā nav saistīta ar politiskās partijas vai to apvienību veikto priekšvēlēšanu aģitācijas kampaņu. Nesaistītā persona, īstenojot savas intereses, aģitāciju veic savā vārdā, patstāvīgi slēdz līgumus, kas saistīti ar reklāmas izgatavošanu un izvietošanu, kā arī no saviem līdzekļiem apmaksā ar reklāmas izgatavošanu un izvietošanu saistītos izdevumus. Nesaistītā persona aģitācijas veikšanai nedrīkst izlietot vairāk par 15 minimālajām mēnešalgām.

Deputāta amata kandidāts, politiskā partija vai nesaistītā persona var veikt tā saucamo “bezmaksas priekšvēlēšanu aģitāciju”:

  • tikties ar vēlētājiem pašvaldības piešķirtajās telpās;
  • tikties ar vēlētājiem publiskās vietās;
  • piedalīties valsts apmaksātajās publiskajās televīzijas diskusijās;
  • bez maksas komunicēt sociālajos tīklos.

Izkārtņu, stendu, afišu, tāfeļu, slietņu, novietotu plakātu, reklāmu skatlogu un citu tamlīdzīgu ar priekšvēlēšanu aģitāciju saistītu reklāmas objektu izvietošanai aizliegts izmantot:

  • valsts un pašvaldību iestāžu ēkas;
  • baznīcu ēkas un lūgšanu namus;
  • autoostu, dzelzceļa staciju, lidostu un pasažieru ostu ēkas;
  • valsts nozīmes arhitektūras un mākslas pieminekļus;
  • ēkas, kas pieder valsts un atvasinātu publisku personu institūcijām un kapitālsabiedrībām, kurās valstij vai atvasinātām publiskām personām pieder vairāk nekā 50% kapitāla daļu (akciju) u. tml.

Vēlētāju balsu uzpirkšana un vēlēšanu rezultātu viltošana ir nozīmīgi pārkāpumi, par kuriem paredzēta kriminālatbildība.

Pārkāpumi grauj demokrātijas principus

Negodīgi vēlēšanu procesi var būtiski iedragāt Satversmē noteiktos valsts demokrātiskās iekārtas principus, tostarp vienlīdzīgu vēlēšanu principu, ņemot vērā, ka brīvu vēlēšanu principa tvērums attiecas ne tikai uz balsošanas brīdi, bet arī uz vēlētāju gribas veidošanos priekšvēlēšanu periodā.

“Esot atvieglotiem ar Covid-19 saistītajiem ierobežojumiem, piemēram, attiecībā uz pulcēšanos, sagaidāms, ka aktualitāti atgūs aģitācijas pasākumi, kas saistīti ar potenciālo vēlētāju satikšanu klātienē. Publiskajā telpā jau izskanējis jautājums par bezmaksas koncertiem, kuros politiķi saka uzrunas,” vērtē biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” pētnieks un projektu vadītājs Olafs Grigus.

2021. gada pašvaldību vēlēšanās KNAB 21 politisko spēku sauca pie administratīvās atbildības, visbiežāk konstatējot neatbilstības aģitācijas materiālu noformējumā. Savukārt, pārbaudot politisko partiju 13. Saeimas vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijas un priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu ievērošanu, KNAB 2019. gada maijā publicētā informācija liecina, ka vairākos gadījumos tika konstatēts, ka politiskie spēki:

  • nav norādījuši visus priekšvēlēšanu ieņēmumus un izdevumus;
  • saņēmuši neatļautus dāvinājumus no juridiskajām personām;
  • nav ievērojuši priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumus.

KNAB saistībā ar aizvadīto Saeimas vēlēšanu kampaņu veica 36 pārbaudes par administratīvo resursu izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijā, kā rezultātā divos gadījumos personām tika piemērota administratīvā atbildība. Tāpat pretkorupcijas birojs konstatēja pārkāpumus saistībā ar nesaistīto personu priekšvēlēšanu aģitācijas kārtības neievērošanu. Tika pieņemti seši lēmumi, uzliekot naudas sodus.

Kā rīkoties, konstatējot pārkāpumu

Lai nodrošinātu brīvas un vienlīdzīgas vēlēšanas, ir būtiska visu iesaistīto pušu aktīva darbība, tostarp sabiedrības modrība, lai tās nākamie priekšstāvji ievērotu likumu.

Priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumu risku mazināšanai “Delna” iesaka:

  • aicināt iedzīvotājus, piemēram, lietotnē “Ziņo KNAB”, informēt par aģitācijas materiāliem, kuros nav norādīts reklāmas apmaksātājs, tostarp pašvaldību izdevumos un sociālajos medijos, it īpaši privātajās “Facebook” grupās, kurām ir ierobežota piekļuve un kuras nav iespējams uzraudzīt;
  • politiskajiem spēkiem un vēlēšanu kandidātiem izmantot KNAB sniegtās iespējas saņemt konsultācijas par neskaidrajiem jautājumiem saistībā ar aģitācijas procesu;
  • veicināt plašākas diskusijas ar atbildīgajām institūcijām, politiskajām partijām, Saeimu, pilsonisko sabiedrību, nevalstiskajām organizācijām, lai palielinātu atklātības līmeni un iegūtu detalizētāku informāciju par politisko partiju izdevumiem, īpaši par tiešsaistes politisko reklāmu.

Ja  priekšvēlēšanu aģitācijas periodā, kas sāksies 4. jūnijā un ilgs līdz 14. Saeimas vēlēšanu dienai – 1. oktobrim –, iedzīvotājiem rodas aizdomas, vai to rīcībā nonāk pamatota informācija vai pierādījumi, kas varētu liecināt par administratīvo resursu izmantošanu aģitācijas aktivitāšu īstenošanai, KNAB aicina nekavējoties ziņot iestādei. To var darīt, zvanot uz KNAB uzticības tālruni 80002070 vai 67356137, sūtot informāciju elektroniski uz knab@knab.gov.lv, vai arī anonīmā veidā, lietojot iestādes mobilo lietotni “Ziņo KNAB”. Plašāk par ziņošanas iespējām: https://www.knab.gov.lv/lv/ka-zinot-knab.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU