SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
21. februārī, 2019
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Politika
9
9

Valsts finansējums partijām. Kāpēc, kam un kā

Politisko partiju biedru skaits un to īpatsvars sabiedrībā attīstītajās valstīs samazinās, tādējādi, lai nodrošinātu partijām iespēju darboties atbilstoši labai demokrātijas praksei, valstīm no publiskajiem apcirkņiem nākas piemaksāt arvien vairāk.

FOTO: Freepik

Politisko partiju darbības nodrošināšanai nepieciešams atvēlēt būtiski vairāk valsts līdzekļu, nolēmusi valdība. LV portāls skaidro, kāpēc un pēc kādiem principiem šīm organizācijām jāsaņem valsts nauda.

īsumā
  • Politisko partiju biedru skaits un to īpatsvars sabiedrībā industriāli attīstītajās valstīs samazinās. Šobrīd tas vidēji sasniedz 5% no balsstiesīgo iedzīvotāju kopskaita, bet Latvijā ir vēl zemāks.
  • Partijas pašas lielākoties nespēj sevi finansēt, tāpēc tām nepieciešams valsts atbalsts.
  • Valsts nauda partijām palīdz nodrošināt pamatvajadzības un kvalitatīvu politisko darbību, nenonākot sponsoru atkarībā.
  • Valsts finansējuma īpatsvars partiju ienākumos attīstītajās valstīs veido 60–80%.
  • Partiju finansēšanas sistēmai ir jānodrošina publiskā un privātā finansējuma līdzsvarotība.

Valdība finansējuma palielināšanu politiskajām partijām atbalstījusi, izskatot Tieslietu ministrijas (TM) vadītās darba grupas sagatavoto atzinumu par iespējamām izmaiņām līdzšinējā politisko organizāciju finansēšanas modelī.

Finansējuma palielinājums – ievērojams

TM vadītā darba grupa piedāvā turpmāk piešķirt garantētus 190 000 eiro gadā katrai partijai, kas pārvarējusi 2% barjeru Saeimas vēlēšanās. Papildus partijas saņemtu vismaz divus eiro par katru vēlēšanās iegūto balsi un 10 eiro par katru partijas biedru.

Patlaban 2% slieksni pārvarējušās partijas gadā no valsts saņem 0,71 eiro par katru vēlēšanās saņemto balsi. Valsts budžeta finansējumu piešķir uz četriem gadiem un izmaksā, sākot ar nākamo kalendāra gadu pēc Saeimas vēlēšanām. Cits valsts finansējums partijām pašlaik nav paredzēts.

Valsts finansējums politisko partiju darbības nodrošināšanai, paredzot to Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, Latvijā tika ieviests 2012. gadā. Patlaban tā apmērs vairākkārt atpaliek no tā, cik valsts naudas partijām atvēl Igaunijā un Lietuvā. Valsts budžeta līdzekļu palielinājumu politiskajiem spēkiem atbalsta arī partiju tēriņu uzraugs – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kurš norāda, ka nepieciešams kontrolēt, vai saņemtais finansējums ticis izlietots atbilstoši, un iesaka samazināt atļauto fizisko personu ziedojumu apmēru.

Kam var tērēt?

Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 2. panta 1. daļā paredzētie politisko partiju finansēšanas atļautie avoti ir:

  • biedru naudas un iestāšanās naudas;
  • fizisko personu dāvinājumi (ziedojumi);
  • valsts budžeta līdzekļi;
  • ienākumi, ko dod partijas saimnieciskā darbība;
  • citi finansēšanas avoti, izņemot tos, no kuriem ar likumu ir aizliegts finansēt politiskās organizācijas.

Būtiskāko ienākumu daļu politiskajām partijām veido tikai pirmie trīs no uzskaitītajiem finansējuma avotiem. Dāvinājumus (ziedojumus) partijām drīkst veikt:

  • Latvijas pilsoņi un personas, kurām saskaņā ar likumu ir tiesības saņemt Latvijas Republikas nepilsoņa pasi;
  • fiziskās personas – veikt dāvinājumus (ziedojumus), iemaksāt biedru naudas un iestāšanās naudas no saviem ienākumiem, bet šo dāvinājumu (ziedojumu), biedru naudu un iestāšanās naudu kopējais apmērs nedrīkst pārsniegt 30 procentus no šo personu iepriekšējā kalendāra gadā gūtajiem ienākumiem; vienai politiskajai partijai kalendāra gada laikā summa nedrīkst pārsniegt 50 minimālo mēnešalgu apmēru (2018. gadā – 21 500 eiro);
  • politisko partiju biedri, kuru iestāšanās un biedru naudas iemaksu un veikto dāvinājumu (ziedojumu) kopējais apmērs kalendāra gada laikā arī nedrīkst pārsniegt 50 minimālās mēnešalgas.

Kāpēc partijām vajadzīga nauda?

Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 7.4 pants nosaka, ka valsts budžeta finansējumu politiskā organizācija (partija) ir tiesīga izlietot:

  1. telpu īrei un pakalpojumiem, kas saistīti ar telpu īri, tai skaitā sapulču organizēšanu;
  2. sakaru un interneta pakalpojumiem;
  3. darba algām un citiem maksājumiem fiziskajām personām, kas saistīti ar attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) vai tās apvienības darbību;
  4. zvērināta revidenta pakalpojumiem;
  5. pētniecības darbiem, aptaujām un konsultācijām;
  6. iedzīvotājiem paredzēto izglītošanas pasākumu, tai skaitā publisko pasākumu, semināru, labdarības pasākumu, organizēšanai; grāmatu, bukletu izdošanai un izplatīšanai, izņemot ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanu;
  7. politiskajai aģitācijai.

“Pietiekams finansējums politiskajām partijām nepieciešams, lai tās spētu pildīt funkcijas, kādas tām nepieciešamas demokrātiskā sabiedrībā, – veidotu kvalitatīvu politisko piedāvājumu, īstenotu savu programmu, izstrādātu jaunas politiskās iniciatīvas, piesaistītu biedrus, uzturētu saikni ar vēlētājiem un sabiedrību kopumā, nevis aktivizētos tikai priekšvēlēšanu laikā, jo visus pieejamos līdzekļus būtu akumulējušas tieši šim periodam,” skaidro politoloģe, domnīcas “Providus” direktore Iveta Kažoka. Līdzšinējais partiju finansēšanas modelis to nespēja nodrošināt, tāpēc tas bija jāmaina. Par izlietoto finansējumu politiskajām partijām katru gadu ir jāiesniedz atskaites KNAB.

Kāpēc partijām nepieciešams valsts nodrošināts finansējums?

Kopš Otrā pasaules kara, bet jo īpaši, sākot ar 20. gadsimta 80. gadiem, politisko partiju biedru skaits un to īpatsvars sabiedrībā industriāli attīstītajās valstīs samazinās. Šobrīd tas vidēji ir 5% no balsstiesīgo iedzīvotāju kopskaita, bet Latvijā vēl zemāks, skaidro politologs Jānis Ikstens. Tādējādi mūsdienu politiskās partijas lielākoties nav masu organizācijas un nevar iztikt tikai ar salīdzinoši nelieliem biedru maksājumiem. Tādējādi tās kļūst pārmērīgi atkarīgas no ziedojumiem un rodas risks koruptīvām attiecībām starp partiju un ziedotājiem. Proti, partijas var nonākt situācijā, kad tās pieņem lēmumus savu ziedotāju, nevis vēlētāju interesēs. Pastāvīgs valsts finansējums politiskajām partijām samazina šāda riska iespējamību, jo mazina vajadzību piesaistīt ziedojumus.

Jau 2014. gadā Valsts prezidenta Andra Bērziņa izveidotā Ekspertu grupa pārvaldības pilnveidei nāca klajā ar ziņojumu, kurā atzina, ka joprojām, par spīti piešķirtajam valsts finansējumam, pastāv politisko partiju atkarība no privātiem sponsoriem un valsts sagrābšanas risks. Ekspertu grupa arī secināja, ka “pašreizējās dotācijas sedz vien mazu daļu no nepieciešamā. Pirmšķietami šāds finansējuma līmenis nav pietiekams, lai būtiski samazinātu politisko partiju atkarību no privātiem ziedojumiem”.

Cik valstij būtu jāmaksā partijām?

Atkarībā no izvēlētā valsts finansējuma sadales principa valsts finansējuma īpatsvars politisko partiju kopējos ienākumos var būt atšķirīgs. 12. Saeimā pārstāvētajām partijām valsts finansējuma īpatsvars to kopējos ienākumos bija tikai aptuveni 20%. Vidēji attīstītajās valstīs šis rādītājs ir 60–80%, skaidro I. Kažoka. Pieņemot, ka partiju pašu ienākumi (bez valsts finansējuma) paliktu 2014.–2017. gada līmenī, darba grupas piedāvātajā jaunajā modelī valsts finansējums veidotu aptuveni 61% no partijām pieejamā finansējuma.

Darba grupas aprēķini liecina, ka 2018. gadā politiskai partijai, kurai ir vismaz 500 biedri, lai nodrošinātu savu pamatdarbību minimumu gadā, kad nav vēlēšanu, nepieciešami aptuveni 190 000 eiro. Salīdzinājumam – Čehijā katra politiskā partija, kura pārvar noteiktu slieksni, saņem sākotnējo finansējumu 218 019 eiro apmērā, Zviedrijā – 532 800 eiro apmērā. Turklāt šajās valstīs nav prasības politiskajām partijām pulcināt vismaz 500 biedru, lai tās varētu piedalīties vēlēšanās, teikts TM darba grupas atzinumā.

Kādas partijas valstij būtu jāfinansē?

Patlaban valsts finansējumu var piešķirt tikai tām politiskajām partijām, kuras Saeimas vēlēšanās ieguvušas vairāk nekā divu procentu vēlētāju atbalstu. Izvērtējot iepriekšējo vēlēšanu pieredzi, darba grupa nesaskatīja vajadzību šo slieksni samazināt, atzīstot, ka tas ir Latvijas apstākļiem samērīgs un atbilstošs citu ar Latviju salīdzināmu valstu praksei. “Arī jaunām vai mazām partijām ir garantēta bezmaksas priekšvēlēšanu aģitācija, kā arī iespēja piedalīties vismaz dažos priekšvēlēšanu diskusiju raidījumos. Turklāt būtu svarīgi mazināt risku, ka kāda politiskā partija piesakās dalībai vēlēšanās bez motivācijas iekļūt Saeimā, bet vienīgi tādēļ, lai kvalificētos valsts finansējumam,” teikts darba grupas atzinumā. Tajā konstatēts: šāds risks būtu ievērojami lielāks arī tad, ja politiskajai partijai Saeimas vēlēšanās vajadzētu gūt tikai 1% vēlētāju atbalsta.

Kāpēc partijas nevar finansēt tikai no valsts līdzekļiem?

Pirmkārt, jaunizveidotām, parlamentā neievēlētām partijām ir jānodrošina iespēja pašām sevi finansēt, skaidro I. Kažoka. Otrkārt, nelieli ziedojumi motivē partiju neatrauties no sabiedrības un piesaistīt jaunus biedrus. Treškārt, kā norāda politoloģe, šāda prakse būtu antikonstitucionāla, jo apdraudētu partiju neatkarību no valsts, kā to 1992. gadā lēmusi Vācijas konstitucionālā tiesa. Tāpēc šobrīd Vācijas partiju finansēšanas sistēma ir veidota tā, lai publiskais un privātais finansējums partijām būtu pēc iespējas līdzsvarots.

Par TM vadītās darba grupas iniciatīvas turpmāko virzību lems Saeima. 2017. gadā tā uzdeva valdībai izstrādāt atzinumu par finansiālajiem un tiesiskajiem nosacījumiem iespējamai valsts budžeta finansējuma palielināšanai politiskajām organizācijām.

Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU