SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
04. oktobrī, 2019
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Politika
6
6

Valsts maksās politiskajām partijām vairāk. Vai darīs pareizi?

No valsts maka izmaksājamās summas palielināšana politisko partiju darbības nodrošināšanai ir solis pareizā virzienā. Tomēr pašreiz valdības atbalstītais modelis nenodrošina paredzēto finansēšanas mehānismu atbilstību partiju reālajām vajadzībām, norāda eksperti.

FOTO: Freepik

Jaunā politisko partiju finansēšanas kārtība, par kuru Ministru kabinets lems 8. oktobra sēdē, paredz ievērojamas izmaiņas salīdzinājumā gan ar līdzšinējo modeli, gan gada sākumā piedāvāto. Eksperti norāda uz būtiskiem trūkumiem likumprojektā.

īsumā
  • Daļējs valsts budžeta finansējums partijām ir nepieciešams, lai atbrīvotu tās no sponsoru ietekmes lēmumu pieņemšanā.
  • Sākotnējā iecere paredz šim mērķim atvēlēt 5,5 miljonus eiro.
  • Par katru saņemto balsi partijām paredzēts maksāt astoņas reizes vairāk nekā līdz šim – 5,5 eiro –, vienlaikus atsakoties no nodoma maksāt par partiju biedru skaitu.
  • Eksperti atzinīgi vērtē valsts finansējuma palielināšanu partijām, taču norāda, ka atbalsta mehānismi neatbilst partiju reālajām vajadzībām.

Valsts finansējuma palielināšana partijām, lai atbrīvotu tās no lielo ziedotāju ietekmes, ir viena no Krišjāņa Kariņa vadītās valdības prioritātēm. Uz to, atklājot Saeimas rudens sesiju, norādījis arī Valsts prezidents Egils Levits: “No budžeta vāji finansētas un līdz ar to no privātiem sponsoriem atkarīgas partijas valstij un nodokļu maksātājiem kopumā izmaksā pārāk dārgi.” 12. Saeimā pārstāvētajām partijām valsts finansējuma īpatsvars to kopējos ienākumos bija tikai aptuveni 20%. Attīstītajās valstīs vidēji šis rādītājs ir 60–80%. Valsts finansējums politisko partiju darbības nodrošināšanai, paredzot to Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, Latvijā tika ieviests 2012. gadā.

Atceļ samaksu par biedriem, paaugstina par vēlētāju balsīm

2017. gadā Saeima uzdeva valdībai izstrādāt atzinumu par finansiālajiem un tiesiskajiem nosacījumiem iespējamai valsts budžeta finansējuma palielināšanai politiskajām organizācijām. Šī gada sākumā valdība vērtēja vairākus finansēšanas modeļus, no kuriem atbalstu guva Tieslietu ministrijas vadītās darba grupas izstrādātais piedāvājums noteikt 190 000 eiro lielu bāzes finansējumu gadā partijām, kuras Saeimas vēlēšanās ieguvušas vismaz 2% balsu. Tika aprēķināts, ka šāda summa 2018. gadā politiskai partijai, kurai ir vismaz 500 biedri, nepieciešama, lai nodrošinātu savu pamatdarbību minimumu gadā, kad nav vēlēšanu. Tāpat darba grupa rosināja piešķirt divus eiro par katru balsi, ko šīs partijas saņēmušas vēlēšanās, bet vēl desmit eiro – par katru partijas biedru.

Pašlaik Tieslietu ministrijas piedāvātie Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā paredz partijām no valsts budžeta atvēlamo bāzes finansējumu samazināt līdz 100 000 eiro gadā, savukārt ievērojami – līdz 5,5 eiro – paaugstinot izmaksājamo summu par katru iegūto vēlētāja balsi, samaksu par partijas biedru skaitu atceļot pavisam.

Patlaban 2% slieksni pārvarējušās partijas gadā no valsts saņem 0,71 eiro par katru vēlēšanās saņemto balsi. Valsts budžeta finansējumu piešķir uz četriem gadiem un izmaksā, sākot ar nākamo kalendāra gadu pēc Saeimas vēlēšanām. Cits valsts finansējums partijām pašlaik nav paredzēts.

No budžeta vāji finansētas un līdz ar to no privātiem sponsoriem atkarīgas partijas valstij un nodokļu maksātājiem kopumā izmaksā pārāk dārgi.

Partiju finansēšanas kontroles jomā likumprojekts paredz uzskatīt par aizņēmumu parādsaistības, par kurām partijas nav veikušas samaksu 90 dienu laikā no nākamās dienas pēc datuma, kad politiskajai organizācijai bija jānorēķinās ar preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju, bet samaksa netika veikta. Ņemot vērā, ka partijām aizņemties liedz likums, par aizņēmumu atzītā summa tām būs jāiemaksā valsts kasē vai tā tiks ieturēta no nākamās partijai saņemamās valsts finansējuma naudas. Vienlaikus saglabāsies partijas pienākums nokārtot parādsaistības ar uzņēmēju. Tāpat likumprojekts paredz samazināt maksimālo ziedojuma limitu līdz 14 minimālajām mēnešalgām jeb 6020 eiro kalendārā gada laikā līdzšinējo 50 minimālo mēnešalgu jeb 21 500 eiro vietā.

Lai nodrošinātu likumprojektā paredzēto, iecerēts desmitkāršot valsts naudas apjomu partijām, nākamā gada budžetā šim nolūkam atvēlot kopumā 5,5 miljonus eiro līdzšinējo 580 000 vietā. “Šie skaitļi vispār jau tika rēķināti pirms šīs valdības izveidošanas. (..) Tie balstās uz citu valstu paraugiem, daļēji arī tādēļ, lai tuvinātos vismaz aptuveni tam, kas ir līdzīgās valstīs – Lietuvā un Igaunijā,” tieslietu ministru Jāni Bordānu citē ziņu portāls www.lsm.lv.

Aicina veikt vairākus labojumus

Patlaban piedāvātais partiju finansēšanas modelis konceptuāli sasniedz savu galveno uzdevumu – mazināt partiju atkarību no lielo sponsoru naudas un ietekmes –, tomēr tam ir arī vērā ņemamas nepilnības, secina ekspertes.  

“Nav pareizi partijām Latvijā dot tikpat lielu finansējumu, cik Lietuvā un Igaunijā, nesagaidot tikpat lielu biedru skaitu,” spriež politoloģe, domnīcas “Providus” direktore Iveta Kažoka, norādot: abās kaimiņvalstīs lielākajām politiskajām partijām ir 15–20 tūkstoši biedru, savukārt Latvijā tās nespēj pulcēt vairāk par dažiem tūkstošiem. Taču, ja tiktu atcelts valsts finansējums par biedru skaitu, sekas būtu gluži pretējas – mazinātos partiju motivācija to vairot. Uz to norāda arī sabiedrības par atklātību “Delna” direktore Liene Gātere, aicinot apsvērt iespēju valsts finansējumu paredzēt nevis par reģistrēto partiju biedru skaitu, bet gan tikai par tiem politisko organizāciju biedriem, kuri attiecīgajā gadā ir veikuši biedra naudas iemaksu: cilvēkiem, par kuriem ir pamats uzskatīt, ka viņi reāli iesaistās partijas darbībā.

Kā būtisku atkāpi no vēlamā abas ekspertes uzsver partiju bāzes finansējuma samazināšanu no sākotnējiem 190 000 eiro, kas bija pamatoti aplēsēs par šo organizāciju faktiskajiem izdevumiem, līdz 100 000 – summai, kuras iekļaušanai likumprojektā trūkst pamatojuma. “Tā tomēr ir par mazu, lai partijas, kuras saņēmušas 2–5% vēlētāju balsu, varētu pilnvērtīgi darboties, strādāt ar vēlētājiem un biedriem, attīstīties reģionos un nodrošināt pietiekamu politikas plurālismu,” skaidro L. Gātere.

Nav pareizi partijām Latvijā dot tikpat lielu finansējumu, cik Lietuvā un Igaunijā, nesagaidot tikpat lielu biedru skaitu.

Vērtējot likumprojektu, būtu jādomā, kā neiznīcināt politisko konkurenci, sevišķi pašvaldību līmenī, jo partijas, kuras saņems būtiski pieaugušo valsts finansējumu, tiks nostādītas ievērojami pārākās pozīcijās iepretim mazāku vēlētāju atbalstu guvušiem politiskajiem spēkiem un jaunpienācējiem politikā, uzver arī I. Kažoka. Eksperte iesaka apsvērt iespēju jau nākamajās pašvaldību vēlēšanas ļaut startēt vēlētāju apvienībām, kurām nebūtu saistoši tikpat apgrūtinoši un dārgi dalības nosacījumi, kā tas ir noteikts politiskajām partijām.

Atzinīgi novērtējot likumprojektā paredzēto ziedojumu apmēra limita samazinājumu, ekspertes norāda: tas būtu jāsamazina vēl vairāk – līdz diviem trim tūkstošiem eiro gadā, summai, kura, kā skaidro L. Gātere, ir pietiekami liela, lai tādu partijai veltīt varētu atļauties nedaudzi, un vienlaikus būtu pietiekami maza, lai izslēgtu atsevišķu ziedotāju varbūtēju nevēlamu ietekmi uz partijas politiskajiem lēmumiem. Turklāt būtiski, lai ziedojumu apmēra ierobežojumus attiecinātu ne tikai uz partiju apvienībām, bet arī katru šo apvienību partiju, norāda I. Kažoka. Vienlaikus, partijām paredzot daudz lielāku valsts finansējuma apmēru, valstij nāktos atbilstoši stiprināt tā izlietojumu kontrolējošās institūcijas – Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja – kapacitāti, aicina “Delnas” vadītāja. 

Lai gan izskanējis viedoklis, ka atbilstoši labai likumdošanas praksei parlamentam, kurš lemj par tik būtisku valsts naudas piešķīrumu politiskajām partijām, jaunās normas būtu jānosaka, tikai sākot ar nākamo Saeimas sasaukumu, abas ekspertes to noraida, jo tādējādi arī 14. Saeimā tiktu ievēlēti politiķi, kuru kampaņas tiktu pakļautas lielo sponsoru ietekmei.

“Jo ātrāk dodam partijām iespēju lemt neatkarīgi no naudas devēju vēlmēm, jo ātrāk tas sāks rūpēties par savu vēlētāju interesēm,” skaidro L. Gātere. Savukārt I. Kažoka pieļauj: ņemot vērā, ka plānotais valsts finansējums partijām ir tik ievērojams, tā palielinājumu būtu iespējams īstenot pakāpeniski, nonākot līdz pilnai summai – 5,5 miljoniem eiro – vairāku gadu laikā, vienlaikus, kā varētu cerēt, palielinoties arī partiju biedru skaitam. Norādot uz likumprojektā politiskajām organizācijām paredzētās valsts līdzekļu summas un atbalsta pozīciju neatbilstību partiju reālajām vajadzībām pašlaik, “Providus” vadītāja saka: “Patlaban rodas iespaids, ka politiķi grib ātrāk sadalīt piecus miljonus eiro pēc algoritmiem, kādus paši vēlas.”

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU