SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
04. novembrī, 2019
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Valsts pārvalde
4
4

Atalgojuma liegums politiķiem par darbu biedrībās. Kam un kāpēc

Likuma grozījumi ļaus izbeigt situāciju, kurā nevar identificēt, kad deputāts kā lobijs pārstāv kādas biedrības intereses, bet kad viņš darbojas savu vēlētāju labā.

FOTO: Freepik

Saeimas deputāti un vairāku nacionālā līmeņa izpildvaras institūciju vadošās amatpersonas no nākamā gada jūlija savienot darbu ar amatiem biedrībās varēs tikai tad, ja nesaņems par to atalgojumu, lēmusi Saeima. LV portāls skaidro, kam un kāpēc šādi ierobežojumi nepieciešami, kā arī kādos gadījumos minētās amatpersonas drīkst atalgojumu saņemt citviet.

īsumā
  • Likuma grozījumi vēršas pret praksi, kad, saņemot atalgojumu biedrībā vai nodibinājumā, valsts amatpersona pieņem lēmumus savā, savu radinieku vai darījumu partneru interesēs.
  • Jaunpieņemtie ierobežojumi attieksies uz Saeimas deputātiem, Ministru prezidentu, Ministru prezidenta biedriem, ministriem, īpašu uzdevumu ministriem un parlamentārajiem sekretāriem.
  • Visbūtiskāk jaunie ierobežojumi attieksies uz Saeimas deputātiem, kuri, salīdzinot ar citām minētajām amatpersonām, visbiežāk valsts atalgotu darbu apvieno ar apmaksātām aktivitātēm biedrībās.

Saeima ceturtdien, 31. oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, ar kuru noteikts ierobežojums, kādā Saeimas deputāts, Ministru prezidents un viņa biedrs, ministrs, īpašu uzdevumu ministrs un parlamentārais sekretārs var savienot darbu ar citiem amatiem biedrībās, nodibinājumos un sociālajos uzņēmumos.

Novērsīs savtīgas intereses un riskus valsts drošībai, vairos uzticēšanos Saeimai

Interešu konflikts, kā to nosaka likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 1. pants, ir “situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses”.

Nesaņemot algu, amatu savienošana neradīs interešu konfliktu, jo biedrībai vai nodibinājumam var būt arī saimnieciski un citi mērķi. Savukārt aizliegums pilnībā ieņemt šādus amatus nebūtu samērīgs, jo biedrības un nodibinājumi īsteno arī sabiedriskā labuma organizāciju mērķus, teikts likumprojekta anotācijā. Līdz šim arī pastāvējis risks, ka valsts amatpersona saņem atalgojumu no Latvijas interesēm naidīgām organizācijām, izmaiņu nepieciešamību pamato par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Juta Strīķe. Vienlaikus jaunās normas vairošot sabiedrības zemo uzticību deputāta amatam, norāda likumprojekta autori.

Ir jādomā, ar ko viņiem ir darīšana – ar kolēģi vai algotu profesionāli lobistu.

Patlaban speciālie valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumi, kuri noteikti likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7. pantā, paredz, ka Saeimas deputāts, Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs, īpašu uzdevumu ministrs un parlamentārais sekretārs papildus šā likuma 6. panta ceturtajā daļā noteiktajam var savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

  • amatu arodbiedrībā, biedrībā vai nodibinājumā, politiskajā partijā, politisko partiju apvienībā vai reliģiskajā organizācijā;
  • citu amatu vai darbu Saeimā vai Ministru kabinetā vai amatu, kuru viņš ieņem starptautiskajās organizācijās un institūcijās, ja to nosaka Saeimas un tās institūciju lēmumi, Ministru kabineta noteikumi vai rīkojumi.

Ar grozījumiem, kuri stāsies spēkā 2020. gada 1. jūlijā, interešu konflikta novēršanas likuma 7. pantā minētais amatu uzskatījums papildināts ar vārdiem “sociālajā uzņēmumā”, kā arī minētajām valsts amatpersonām aizliegts saņemt atalgojumu par šajā pantā uzskaitīto amatu pildīšanu.

Uz trešo lasījumu bija iesniegti priekšlikumi ļaut vairākām citām amatpersonām, arī pašvaldību vadītājiem, Latvijas Bankas prezidentam, drošības dienestu un citu iestāžu vadītājiem, savienot amatus ar darbu sociālajos uzņēmumos, ja tas nerada interešu konfliktu. Taču parlaments šīs izmaiņas noraidīja.

Lai nav jādomā, ar ko darīšana

Visbūtiskāk jaunie ierobežojumi attieksies uz Saeimas deputātiem, kuri, salīdzinot ar citām minētajām amatpersonām, visbiežāk valsts atalgotu amatu apvieno ar apmaksātām aktivitātēm biedrībās, norāda Sabiedrības par atklātību “Delna” jurists Jānis Veide. “Galvenais – Saeimas deputāti vairs nevarēs vienlaikus būt deputāti un dažādās biedrībās ieņemt vadošus amatos, saņemot par to atalgojumu, kas dažkārt bija līdzvērtīgs vai pat lielāks par atalgojumu parlamentā. Tiks izbeigta situācija, kurā nevarēja identificēt, kad deputāts kā lobijs pārstāv kādas biedrības intereses un kad viņš darbojas savu vēlētāju labā,” skaidro “Delnas” pārstāvis. Kā ilustratīvu piemēru viņš min deputāta Viktora Valaiņa gadījumu, kad neesot saprotams, kurā brīdī V. Valainis pārstāv Saeimu, bet kurā – Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, kuras izpilddirektors viņš ir. Šāda prakse sevišķi neērtā stāvoklī nostāda sabiedriskajās organizācijās un nodibinājumos peļņu gūstošo deputātu kolēģus Saeimā. “Tādos gadījumos ir jādomā, ar ko viņiem ir darīšana – ar kolēģi vai algotu profesionāli lobistu,” J. Veides teikto papildina politoloģe, domnīcas “Providus” direktore Iveta Kažoka.

Lai likuma mērķis – novērst interešu konfliktu valsts amatpersonu darbībā – tiktu sasniegts pēc iespējas pilnīgāk, ierobežojums ieņemt algotus amatus biedrībās un nodibinājumos būtu jāattiecina arī uz pašvaldību vadošajām amatpersonām, kuru vidū patlaban daudzi ieņem vadošus amatus biedrībās, nereti tajos saņemot lielāku atalgojumu nekā par darbu vietvarā, norāda “Delnas” pārstāvis.

Ja Saeimā būtu kaut cik augstāka ētikas latiņa, šādu situāciju nemaz nevajadzētu regulēt ar likumu.

Saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. pantu valsts amatpersonas ir pašvaldības domes priekšsēdētājs un viņa vietnieks, pašvaldības izpilddirektors un viņa vietnieks, arī pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītājs novada pašvaldībā, pašvaldības domes deputāti, kā arī pašvaldību uzņēmumu vadītāji un viņu vietnieki.

Līdztekus ierobežojumam pašvaldību amatpersonām darboties apmaksātos amatos biedrībās un nodibinājumos interešu konflikta novēršanai Latvijā nepieciešams izstrādāt pilnīgu lobēšanas tiesisko regulējumu, skaidro J. Veide. Savukārt I. Kažoka uzskata: “Ja Saeimā būtu kaut cik augstāka ētikas latiņa, šādu situāciju nemaz nevajadzētu regulēt ar likumu.” Proti, zinot par kolēģu algošanu biedrībās un nodibinājumos, ar to savā parlamentārajā darbībā būtu jārēķinās deputātiem pašiem. 

Kādos gadījumos ļauts saņemt atalgojumu

Interešu konflikta novēršanas likuma 6. panta ceturtā daļa noteic, ka jau minētajām, kā arī citām valsts amatpersonām, kurām interešu konflikta novēršanas likuma 7. pantā noteikti speciālie amatu savienošanas ierobežojumi, ir atļauts, saņemot par to atalgojumu, savienot valsts amatpersonas amatu ar:

  • amatu, kuru tā ieņem saskaņā ar likumu, Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem, ja tas neapdraud normatīvajos aktos šai valsts amatpersonai vai institūcijai, kurā tā nodarbināta, noteikto patstāvību;
  • pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista vai radošo darbu, arī veicot šo darbu kā saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”;
  • saimniecisko darbību individuālā komersanta statusā vai kā saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ja šīs darbības laikā tiek gūti ienākumi tikai no lauksaimnieciskās ražošanas, mežizstrādes, zvejniecības, lauku tūrisma vai prakses ārsta profesionālās darbības;
  • saimniecisko darbību, kura tiek veikta, pārvaldot šai valsts amatpersonai piederošo nekustamo īpašumu, kā saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”;
  • tāda pilnvarojuma izpildi, uz kura pamata šī amatpersona rīkojas sava radinieka vārdā, ja tas nerada interešu konfliktu;
  • amatu Valsts prezidenta izveidotā komisijā, padomē vai Ordeņu kapitulā, ja tas nerada interešu konfliktu;
  • dienestu Zemessardzē, ja likumā nav noteikts citādi.
Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU