SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
19. maijā, 2021
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Politika
3
3

Priekšvēlēšanu aģitācija klātienē pandēmijas apstākļos

Stājas spēkā 15.05.2021.

Saskaņā ar Satversmi brīvu vēlēšanu princips ir attiecināms ne tikai uz balsošanas brīdi, bet arī uz vēlētāju gribas veidošanos priekšvēlēšanu periodā, kad viens no informācijas avotiem par politisko piedāvājumu ir priekšvēlēšanu aģitācija, kas pandēmijas apstākļos veicama, ievērojot noteiktas epidemioloģiskās drošības prasības.

FOTO: Freepik

Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, kas šoreiz noritēs pandēmijas apstākļos, tiek atļauta priekšvēlēšanu aģitācija klātienē ārpus telpām, ievērojot stingras epidemioloģiskās drošības prasības.

īsumā
  • Priekšvēlēšanu aģitācija iekštelpās ir aizliegta, izņemot aģitācijas materiālu izvietošanu.
  • Priekšvēlēšanu aģitācija publiskajās ārtelpās ir atļauta, ja tajā piedalās ne vairāk kā 10 personas.
  • Aģitācijas veicējam jānodrošina epidemioloģiskās drošības prasību ievērošana.
  • Priekšvēlēšanu aģitācija ir vēlētāju pārliecināšana balsot par kādu partiju vai kandidātu.

Lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību, valstī ir noteikti vairāki piesardzības pasākumi, tostarp atcelti un aizliegti visi publiskie pasākumi klātienē.

Jāatzīmē, ka šī gada 6. februārī sākās 120 dienu garais priekšvēlēšanu aģitācijas periods pirms pašvaldību vēlēšanām, kas ilgs līdz vēlēšanu dienai – 5. jūnijam. Ņemot vērā vēlēšanu tuvošanos, ceturtdien, 13. maijā, Ministru kabinets (MK) atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavos grozījumus ar Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanu saistīto epidemioloģiskās drošības pasākumus regulējošajos noteikumos.

Tie paredz atļaut veikt priekšvēlēšanu aģitāciju klātienē publiskajās ārtelpās, ja stingri tiek ievērotas epidemioloģiskās drošības prasības, vienlaikus aizliedzot veikt priekšvēlēšanu aģitāciju iekštelpās, izņemot aģitācijas materiālu izvietošanu. Izmaiņas stājās spēkā 15. maijā.

Jānodrošina atbildīgā persona, drošības prasības un informācija par tām

Grozījumi papildina MK noteikumu 14. punktu, paredzot, ka visi publiskie pasākumi klātienē ir aizliegti, izņemot gājienus un piketus, kā arī priekšvēlēšanu aģitāciju publiskajās ārtelpās, kurā piedalās ne vairāk kā 10 personas. Noteiktais maksimālais personu skaits neietver darbiniekus, kas ir tieši saistīti ar pasākuma norises nodrošināšanu (17. punkts).

Publiskā ārtelpa šo noteikumu izpratnē ir laukumi, skvēri, parki, ielas, ceļi, tilti, tuneļi un citas tamlīdzīgas publiski pieejamas vietas, teikts grozījumu projekta anotācijā.

Papildu epidemioloģiskās drošības pasākumi, kas jāievēro, veicot priekšvēlēšanu aģitāciju, uzskaitīti MK noteikumu 17.2–17.4 punktā.

Piemēram, priekšvēlēšanu aģitācijas veicēja pienākums ir uzraudzīt epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanu:

  • ievērot distanci (ne mazāk par 2 m) starp personām;
  • kontrolēt un novērst aģitācijas veicēju pulcēšanos aģitācijas pārtraukumos;
  • aģitācijas laikā (tostarp gatavojoties un pabeidzot aģitāciju) lietot mutes un deguna aizsegu;
  • pārtraukt aģitāciju, ja aģitācijas vietā nav iespējams nodrošināt epidemioloģiskās drošības prasības, tostarp distancēšanos;
  • ja tiek piedāvāti aģitācijas materiāli, tos pēc iespējas novietot stendos vai uz galdiem;
  • neveikt aģitāciju vietās, kur notiek pastiprināta cilvēku pulcēšanās (sabiedriskā transporta pieturas, tirdzniecības vietas u. tml.), lai novērstu papildu drūzmēšanās risku;
  • noteikt atbildīgo personu, kas atrodas aģitācijas vietā un organizē noteikto epidemioloģisko drošības pasākumu īstenošanu.

Ja priekšvēlēšanu aģitācijas laikā publiskajās ārtelpās tiek izmantoti galdi, teltis vai pārvietojamas nojumes, papildus minētajām drošības prasībām aģitācijas veicējam jāievēro šādi nosacījumi:

  • kontrolēt un regulēt apmeklētāju plūsmu, lai novērstu pastiprinātu apmeklētāju pulcēšanos un drūzmēšanos;
  • labi redzamā vietā izvietot informāciju par atbildīgo personu (vārdu, uzvārdu un kontaktinformāciju), kā arī informāciju par piesardzības un drošības prasībām.

Ja priekšvēlēšanu aģitācijas laikā, lai organizētu tikšanos ar vēlētājiem, publiskajās ārtelpās tiek izmantotas teltis vai citas norobežotas vietas, sēdvietām jābūt marķētām, nodrošinot distancēšanās prasību ievērošanu. Šāda tikšanās nevar būt ilgāka par divām stundām.

Regulējums attiecas uz priekšvēlēšanu aģitācijas veicējiem, galvenokārt politiskajām partijām un to apvienībām, kuras veiks priekšvēlēšanu aģitāciju, kā arī jebkuru personu, kas publiskajā ārtelpā iesaistīsies priekšvēlēšanu aģitācijas aktivitātēs (piemēram, saņems bukletus, iesaistīsies diskusijās utt.), teikts grozījumu anotācijā.

Priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumu ievērošanu uzraudzīs Valsts policija, Veselības inspekcija un pašvaldības policija, ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 51. panta noteikumus.

Lai paustu viedokli un saņemtu informāciju par kandidātiem

Priekšvēlēšanu aģitācija ir vēlētāju pārliecināšana balsot par kādu partiju vai kandidātu. Detalizētāk to definē Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 1. panta trešā daļa, kurā noteikts, ka priekšvēlēšanu aģitācija ir “politiskās partijas, politisko partiju apvienības, vēlētāju apvienības vai deputāta kandidāta reklamēšana plašsaziņas līdzekļos vai citādā veidā, ja tā satur tiešu vai netiešu aicinājumu balsot par vai pret kādu politisko partiju, politisko partiju apvienību, vēlētāju apvienību vai deputāta kandidātu”.

Priekšvēlēšanu aģitācija var būt raksts, publikācija, intervija, minējumi un norādes rakstos, plakāti, skrejlapas, bukleti, izdales materiāli, publikācijas internetā vai sociālajos tīklos, tikšanās ar vēlētājiem, uzstāšanās kādā pasākumā utt., skaidro Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kurš kopā ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi uzrauga priekšvēlēšanu aģitāciju.

Priekšvēlēšanu aģitācijas mērķis saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 2. pantu ir nodrošināt iespēju personai paust viedokli un iespēju sabiedrībai saņemt vispusīgu informāciju par deputātu kandidātiem, deputātu kandidātu sarakstiem un tajos pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem pirms Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību domju vēlēšanām.

Satversmes tiesa norādījusi, ka pasaules demokrātiskajās valstīs pastāv pieci vispāratzīti vēlēšanu principi – tām jābūt vispārējām, vienlīdzīgām, brīvām, aizklātām un tiešām.1 “Brīvu vēlēšanu princips izriet no Satversmes, un neapšaubāmi tas ir viens no vēlēšanu sistēmas pamatprincipiem, bez kura nav iedomājama demokrātija. Valsts varas avots ir tautas griba, un šīs gribas izpaudumam ir jābūt brīvam. Būtiski, ka šā principa tvērums attiecas ne tikai uz balsošanas brīdi, bet arī uz vēlētāju gribas veidošanos priekšvēlēšanu periodā. Šis princips visupirms prasa, lai valsts nodrošinātu tādus apstākļus, ka būtu iespējams veidoties dažādiem viedokļiem un būtu reāla iespēja šos dažādos viedokļus paust un darīt tos zināmus vēlētājiem,” teikts Ministru kabineta noteikumu grozījumu anotācijā.

1 Skat. Satversmes tiesas 2002. gada 23. septembra spriedumu lietā Nr. 2002-08-01 (secinājumu daļu).

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU