Paredzēts sods par krimināllietu materiālu satura izpaušanas aizlieguma nepildīšanu

Ar grozījumiem Krimināllikumā paredzēts nodrošināt sabiedrības tiesības saņemt vispusīgu informāciju par kriminālprocesiem, kas skar sabiedrībai un valstij nozīmīgas intereses, nodrošinot tiesības saņemt informāciju arī par kriminālprocesa materiālu saturu. Vienlaikus, ņemot vērā, ka kriminālprocesa materiāli pēc procesa pabeigšanas nav publiski pieejama informācija, nepieciešams nodrošināt, ka iepazīšanās ar kriminālprocesa materiāliem ir kontrolēts un no valsts puses uzraudzīts process.

Grozījumi Krimināllikumā paredzēti, lai aizsargātu kriminālprocesā iesaistīto personu intereses un tiesības, ņemot vērā riskus saistībā ar krimināllietas materiālos iekļautās informācijas nelikumīgu izpaušanu.

Tāpēc, papildinot Krimināllikumu ar 307.¹ pantu, noteikts, ka par aizlieguma jebkādā veidā pavairot krimināllietas materiālus, aizlieguma nodot trešo personu rīcībā vai citādi izplatīt no krimināllietas materiāliem izrietošu nepublicējamu informāciju pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kura bijusi brīdināta par kriminālatbildību par minēto aizliegumu pārkāpšanu, piemēros sodu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.

Krimināllikuma grozījumu anotācijā norādīts, ka 307.¹ pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu var izdarīt tikai žurnālists, kurš ir reģistrējis savu darbību likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” noteiktajā kārtībā un kurš pirms iepazīšanās ar krimināllietas materiāliem ir ticis brīdināts par kriminālatbildību, ja pārkāpts krimināllietas materiālu satura izpaušanas aizliegums.

Žurnālista tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem noteiktas Kriminālprocesa likuma 375.^1.pantā, savukārt nepublicējamā informācija noteikta ar likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 7. pantu – par šādas informācijas pavairošanu, izpaušanu vai izplatīšanu, ja persona par to brīdināta, iestāsies kriminālatbildība pēc jaunajiem Krimināllikuma grozījumiem.

Krimināllikuma grozījumu anotācijā skaidrots, ka noziedzīgais nodarījums izpaustos kā aktīva darbība, kuras laikā žurnālists, iepazīstoties ar krimināllietas materiāliem, veiktu nelikumīgas darbības, lai savā rīcībā iegūtu krimināllietas materiālu kopijas vai norakstus. Nelikumīgas darbības ietver jebkādu tehnisku ierīču, piemēram, fotokameras, mobilā telefona, videokameras, izmantošanu, ja ar to palīdzību var izgatavot dokumentu kopijas fotogrāfiju, videofailu vai arī jebkurā citā tehniskā veidā. Nav atļauts izdarīt arī dokumentu norakstus.

Anotācijā arī norādīts, ka kaitīgās sekas nemainās atkarībā no žurnālista nolūka, tās iestājas ar krimināllietā iekļautās nepublicējamās informācijas izplatīšanas brīdi un žurnālista griba to neietekmē. Žurnālistam ir pienākums rīkoties un apstrādāt iegūto informāciju likumīgi un godprātīgi, ievērojot tiesību normu un žurnālista ētikas normu prasības, lai iegūtā informācija par personu un tās datiem neradītu personai kaitējumu.