Ar grozījumiem likumā “Par tiesu varu”, kas stājas spēkā 28. novembrī, paredzēts mazināt izpildvaras ietekmi uz tiesu varas darba organizāciju, tā stiprinot tiesu varas neatkarību.
Grozījumi likumā “Par tiesu varu” ir savstarpēji saistīti ar grozījumiem Civilprocesa likumā, ar tiem tiek īstenota arī tiesu reforma, nodrošinot zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu integrāciju rajona (pilsētas) tiesās.
Grozījumi likumā “Par tiesu varu” paredz, ka:
- rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju un apgabaltiesas priekšsēdētāju amatā iecels Tieslietu padome pēc savas iniciatīvas, nevis pēc Tieslietu ministra priekšlikuma, kā tas bijis līdz šim;
- rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja un apgabaltiesas priekšsēdētāja amata kandidātu izvirzīšanas un iecelšanas kārtību turpmāk noteiks Tieslietu padome;
- tiek atjaunots Latvijas Republikas Augstākās tiesas vēsturiskais nosaukums – Senāts – un līdz ar to arī Augstākās tiesas tiesnešu amata nosaukums – senatori. Vienlaikus pastāvēs abi nosaukumi – gan Senāts, gan Augstākā tiesa;
- zemesgrāmatu nodaļu tiesneši papildinās rajona (pilsētu) tiesu sastāvu, saglabājot savu specializāciju un tiesības pilnā apjomā veikt vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesneša pienākumus, tā mazinot vispārējās jurisdikcijas tiesnešu noslodzi un lietu izskatīšanas termiņu;
- atklātā tiesas sēdē izskatītās lietas materiāli pēc tiesas galīgā nolēmuma spēkā stāšanās ir ierobežotas pieejamības informācija un būs pieejama tikai saskaņā ar Informācijas atklātības likumu vai Kriminālprocesa likumu.
Grozījumu mērķis ir padarīt efektīvāku tiesu darba organizāciju, samazināt lietu izskatīšanas termiņus, izlīdzināt tiesu noslodzi un paaugstināt tiesas spriešanas kvalitāti.
Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
