Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Žurnālisti turpmāk varēs iepazīties ar krimināllietu materiāliem. Nosakot kārtību, kā tas būs iespējams, Saeimā 27. septembrī galīgajā lasījumā atbalstīti grozījumi Kriminālprocesa likumā. Vienlaikus apstiprinātie grozījumi Krimināllikumā paredz piemērot kriminālatbildību par krimināllietas materiālos ietvertās informācijas nelikumīgu izpaušanu.
Grozījumi Kriminālprocesa likumā nosaka, ka žurnālisti varēs iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā. Žurnālisti, iesniedzot motivētu lūgumu iestādē, kura pieņēmusi nolēmumu, ka kriminālprocess pabeigts, varēs iepazīties ar krimināllietas materiāliem, ja tas būs nepieciešams sabiedrības informēšanas nolūkā. Lēmumu par atļauju vai atteikumu iepazīties ar krimināllietas materiāliem pieņems 30 dienu laikā.
Piekļuve krimināllietas materiāliem žurnālistiem tiks atteikta sekojošos gadījumos:
Deputāts Andrejs Judins Saeimas debatēs norādīja, ka likumā iestrādātā norma par žurnālistu tiesībām iepazīties ar krimināllietas materiāliem nav ideāla un būtu pilnveidojama.
“Problēmjautājums, kas šobrīd pastāv, ir interpretācija, kad var atteikt piekļuvi krimināllietu materiāliem. Ir norādīts – ja kriminālprocesā iesaistīts nepilngadīgais, tad piekļuvi materiāliem atsaka. Taču pastāv bažas, ka dažu iestāžu vadītāji, lemjot par piekļuvi materiāliem, vienkārši to atteiks, norādot, ka kādā sējumā tika nopratināts nepilngadīgais liecinieks. Tāda interpretācija nav pareiza un var traucēt sasniegt definētos mērķus. Ceru, ka mūsu iestāžu vadītāji, prokurori un tiesneši neinterpretēs attiecīgo normu formāli. Un gadījumā, ja būs iespējams nodrošināt žurnālistiem piekļuvi lietu materiāliem, tāda iespēja tiks dota. Ceru, ka šis iestrādātais pants nodrošinās iespēju sabiedrībai saņemt svarīgu informāciju un zināt par faktiem, kas var radīt problēmas, ja tie paliek noklusēti,” norādīja A. Judins.
Saņemot piekļuvi materiāliem, žurnālists rakstveidā tiks brīdināts par aizliegumu izgatavot krimināllietas materiālu kopijas vai norakstus vai nodot tos trešo personu rīcībā, kā arī tiks informēts par atbildību, kas sekos par šī aizlieguma pārkāpšanu.
Vienlaikus otrajā lasījumā Saeimā tika pieņemti grozījumi Krimināllikumā, kas paredz piemērot sodu – īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu – par krimināllietas materiālos iekļautās informācijas nelikumīgu izpaušanu. Sākotnēji paredzētā soda sankcija – brīvības atņemšana uz laiku līdz vienam gadam – pēc Saeimas Juridiskā biroja priekšlikuma tika svītrota.
Paredzēts, ka grozījumi attieksies tikai uz tiem plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, kuri ir reģistrējuši savu darbību likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” noteiktajā kārtībā un kuri pirms iepazīšanās ar krimināllietas materiāliem ir brīdināti par aizliegumu izpaust krimināllietas saturu.
Līdz šim tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā bija ierobežotam personu lokam.
