FOTO: Ieva Lūka, LETA.
Nodrošinot atbilstību Satversmei un individuāli izvērtējot katru pretendentu, uz tiesneša un prokurora amatu varēs pretendēt arī tādas personas, pret kurām kriminālprocess ir izbeigts uz nereabilitējoša pamata vai kuras aiz neuzmanības ir izdarījušas kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, un no lēmuma pieņemšanas brīža ir pagājuši ne mazāk kā astoņi gadi.
Ar grozījumiem likumā “Par tiesu varu” un grozījumiem Prokuratūras likumā, kas stājas spēkā 2024. gada 5. janvārī, ir noteikti izņēmuma gadījumi, kad pēc individuāla izvērtējuma Tieslietu padomes izveidota komisija var atļaut uz tiesneša vai prokurora amatu pretendēt arī personām, uz kurām attiecas likuma “Par tiesu varu” 55. panta 1., 2. un 3. punktā vai Prokuratūras likuma 37. panta 4., 5. un 6. punktā paredzētie ierobežojumi, kas noteic, ka par tiesneša vai prokurora amata kandidātu nevar būt personas:
Grozījumi likumos paredz, ka turpmāk personas, uz kurām attiecas minētie ierobežojumi, ar Tieslietu padomes izveidotas komisijas atļauju tomēr varēs piedalīties tiesneša vai prokurora amata atlasē, ja tās izdarījušas kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu aiz neuzmanības un ja no brīža, kad persona notiesāta vai kad pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata, ir pagājuši ne mazāk kā astoņi gadi, bet gadījumā, ja šajā termiņā sodāmība nav dzēsta vai noņemta, – no brīža, kad sodāmība ir dzēsta vai noņemta.
Likums paredz īpašu kārtību, kādā tiks vērtēta šādu pretendentu atbilstība rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša un prokurora amata kandidātu atlasei. Atlasi veiks Tieslietu padomes izveidota komisija, kuras sastāvā tiks iekļauti pārstāvji no tiesnešu un prokuroru biedrībām, Tiesnešu ētikas komisijas un Prokuroru atestācijas komisijas.
Komisija, lemjot par atļauju pretendentam piedalīties tiesneša un prokurora amata kandidātu atlasē, izvērtēs:
Kārtību, kādā komisija lems par atļaujas sniegšanu, noteiks Tieslietu padome.
Komisijai būs tiesības pieprasīt no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī privātpersonām informāciju vai atzinumus, kas nepieciešami izvērtējumam. Savukārt Ministru kabinets noteiks informācijas apjomu un tās sniegšanu.
Ja persona saņems negatīvu komisijas lēmumu, to varēs pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Grozījumi Prokuratūras likumā arī paredz, ka ģenerālprokurora noteiktajā kārtībā ne retāk kā reizi sešos mēnešos no Sodu reģistra tiks pieprasīta informācija par prokurora izdarīto administratīvo pārkāpumu, lai izvērtētu Prokuroru ētikas kodeksa normu iespējamu neievērošanu saistībā ar administratīvā pārkāpuma izdarīšanu. Par prokurora izdarīto pārkāpumu no Sodu reģistra pieprasīs šādu informāciju:
Satversmes tiesa 2022. gada 15. decembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2021-41-01, atzīstot par Satversmes 101. panta pirmajai daļai un 106. panta pirmajam teikumam neatbilstošu aizliegumu ikvienai personai, pret kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata, kļūt par tiesneša amata kandidātu.
Minētais ierobežojums uz mūžu līdz šim bijis noteikts likuma “Par tiesu varu” 55. panta pirmās daļas 3. punktā, nepieļaujot izņēmumus un neizvērtējot ietekmi uz tiesu varu un demokrātiskās iekārtas drošību, ko varētu radīt attiecīgās personas kļūšana par tiesneša amata kandidātu vai tiesneša amata ieņemšana.
Plašāk par tēmu >>
Pildot Satversmes tiesas spriedumu un ņemot vērā ne tikai tiesneša, bet arī prokurora amata nozīmi demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzībā un abu amatu kandidātu atlases regulējuma līdzību, Tieslietu ministrija izstrādāja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu” ” un “Grozījumi Prokuratūras likumā”.
