Atceļot Satversmei neatbilstošus ierobežojumus, paplašinās tiesneša un prokurora amata pretendentu loku

Tādējādi grozījumi abos likumos tiek sekmīgi virzīti turpmākai izskatīšanai Juridiskajā komisijā un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Plānots, ka jaunā kārtība tiesnešu un prokuroru amata kandidātu atlasē varētu būt spēkā no 2024. gada 1. janvāra.

Kādēļ jāmaina regulējums

Satversmes tiesa 2022. gada 15. decembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2021-41-01, atzīstot par Satversmes 101. panta pirmajai daļai un 106. panta pirmajam teikumam neatbilstošu aizliegumu ikvienai personai, pret kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata, kļūt par tiesneša amata kandidātu. Šāds ierobežojums uz mūžu līdz šim bijis noteikts likuma “Par tiesu varu” 55. panta pirmās daļas 3. punktā, nepieļaujot izņēmumus un neizvērtējot ietekmi uz tiesu varu un demokrātiskās iekārtas drošību, ko varētu radīt attiecīgās personas kļūšana par tiesneša amata kandidātu vai tieneša amata ieņemšana.

“Likumdevēja līdz šim izraudzītā izvēle visos gadījumos liegt tiesības kļūt par tiesneša amata kandidātu ikvienai personai, pret kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata, neņemot vērā ne nereabilitējošo apstākļu dažādību, ne citus apsvērumus, piemēram, noziedzīga nodarījuma dēļ radīto personas vai sabiedrības interešu apdraudējuma būtību un kaitīguma pakāpi, personas vainas formu, kā arī laiku, kas pagājis pēc nodarījuma izdarīšanas, norāda uz to, ka no tiesneša amata kandidātu loka varētu tikt izslēgtas arī tādas personas, kuras ir augsti kvalificēti juristi ar augsti attīstītām profesionālajām spējām un prasmēm, nevainojamu reputāciju un atbilstošām personiskajām īpašībām un kuras neapdraudētu sabiedrības uzticēšanos tiesu varai un demokrātisku valsts iekārtu.

Kriminālprocesa izbeigšana uz nereabilitējoša pamata attiecas uz atšķirīgiem personas izdarītajiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuru smaguma pakāpe ne vienmēr radītu draudus tiesu sistēmai un demokrātiskai iekārtai, ja personai atļautu kandidēt uz tiesneša amatu, taču likuma “Par tiesu varu” 55. pantā ietvertais regulējums neatkarīgi no nereabilitējošā apstākļa paredz automātisku aizliegumu personai kandidēt uz tiesneša amatu visos gadījumos, kad kriminālprocess izbeigts uz šāda pamata. Līdz ar to, identificējot kaut vienu mazāk ierobežojošu līdzekli, ir pamats atzīt, ka likuma 55. panta noteiktie ierobežojumi nesamērīgi ierobežo personas pamattiesības,” norādīts likumprojekta anotācijā.

Satversmes tiesas spriedumā ir secināts, ka likumdevējam ir iespēja noteikt, kādos gadījumos kriminālprocesa izbeigšana uz nereabilitējoša pamata neapdraud sabiedrības uzticēšanos tiesu varai un pieļauj personas kļūšanu par tiesneša amata kandidātu. Tiesiskajam regulējumam vienlaikus jābūt tādam, kas nodrošina, ka par tiesneša amata kandidātu var kļūt tikai šim amatam atbilstoša persona – augsti kvalificēts jurists ar augsti attīstām profesionālajām spējām un prasmēm, nevainojumu reputāciju un atbilstošām personiskajām īpašībām.

Pildot Satversmes tiesas spriedumu un ņemot vērā ne tikai tiesneša, bet arī prokurora amata nozīmi demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzībā un abu amatu kandidātu atlases regulējuma līdzību, Tieslietu ministrija izstrādāja likumprojektus “Grozījumi likumā “Par tiesu varu” un “Grozījumi Prokuratūras likumā”.

Grozījumi abos likumos tika skatīti arī Tieslietu padomes sēdē un konceptuāli atbalstīti, informē Tieslietu padomes padomniece komunikācijas jautājumos Lana Mauliņa.

Kā mainīsies prokurora un tiesneša amata kandidātu atlase

Saeimā pirmajā lasījumā tika atbalstīts Juridiskās komisijas sagatavotais alternatīvais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. Tas paredz likuma “Par tiesu varu” 55. pantu papildināt ar otro, trešo, ceturto, piekto un sesto daļu, kas noteiks, ka Tieslietu padomes izveidota komisija var atļaut personai, uz kuru attiecas šī panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā noteiktie ierobežojumi, piedalīties tiesneša amata kandidātu atlasē.

Paredzēts, ka komisijas sastāvā iekļauj pārstāvjus no tiesnešu un prokuroru biedrībām, komisijas, kas atlasa rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātus, Tiesnešu ētikas komisijas un Prokuroru atestācijas komisijas.

Izstrādātā mehānisma ietvaros izvērtēšanai varēs pieteikties personas:

• kuras agrāk sodītas par kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma izdarīšanu aiz neuzmanības, ja sodāmība ir dzēsta vai noņemta;
• pret kurām kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata, ja kriminālpārkāpums vai noziedzīgais nodarījums ir mazāk smags un izdarīts aiz neuzmanības, ja pēc lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata ir pagājuši ne mazāk kā astoņi gadi; 
• kuras agrāk izdarījušas kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziedzīgu nodarījumu un tas ir izdarīts aiz neuzmanības, bet no soda izciešanas atbrīvotas sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu, ja pēc lēmuma par atbrīvošanu no izciešanas sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu ir pagājuši ne mazāk kā astoņi gadi.

L. Mauliņa norāda, ka Tieslietu padomes ieskatā “izstrādātie likuma grozījumi ir attiecināmi uz retiem izņēmuma gadījumiem, kuros līdztekus vispārējiem tiesneša amata kandidātu vērtēšanas kritērijiem tiesnešu atlases komisijai būs jāvērtē papildu apsvērumi. Tādēļ paredzams, ka ietekme uz kandidātu pieteikšanos vai atlases procesu būs minimāla”.

Atbilstoši likumprojektam Tieslietu padomei būs jānosaka kārtība, kādā komisija lemj par atļauju piedalīties tiesneša amata kandidātu atlasē, un jāizvērtē personas izdarītā noziedzīgā nodarījuma veids, raksturs un personas attieksme pret to, kā arī noziedzīgā nodarījuma iespējamā ietekme uz tiesneša amata pienākumu veikšanu. Tāpat jāizvērtē personas darbība laikposmā no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas līdz dienai, kad persona pieteikusies atļaujas saņemšanai, kā arī iespējamie riski un ietekme uz sabiedrības uzticēšanos tiesu varai un tiesu varas reputāciju, attiecīgajai personai kļūstot par tiesnesi.

Savukārt Saeimā pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi Prokuratūras likumā paredz, ka prokurora amata kandidātus atlasa un vērtē Prokuroru atestācijas komisija. Komisija varēs sniegt ģenerālprokuroram atzinumu par atļauju personai, uz kuru attiecas Prokuratūras likuma 37. panta pirmās daļas 4., 5. un 6. punktā noteiktie ierobežojumi amatu ieņemt, tomēr piedalīties atlasē, ja:

• tā kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu ir izdarījusi aiz neuzmanības un sodāmība ir dzēsta vai noņemta;
• pēc nolēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata vai pēc nolēmuma par atbrīvošanu no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu ir pagājuši ne mazāk kā astoņi gadi.

Abi likumprojekti Saeimā tiks skatīti arī otrajā un trešajā lasījumā.