Civillikuma 77. panta pirmā daļa noteic, ka tiesa laulību nešķir, ja laulātie nav vienojušies par kopīgā nepilngadīgā bērna aizgādību, saskarsmes tiesību, bērna uzturlīdzekļiem, kopīgās mantas sadali vai ja attiecīgās prasības nav izšķirtas pirms laulības šķiršanas un netiek celtas kopā ar prasību par laulības šķiršanu. Turklāt saskaņā ar Civilprocesa likuma 238. pantu lietā par laulības šķiršanu prasījumi, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām, t. sk. laulāto mantas dalīšana, izspriežami vienlaikus. 

Tomēr Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2007. gada tiesu prakses apkopojumā “Tiesību normu piemērošana laulāto mantiskajās attiecībās” norādīts: “[..] ja, šķirot laulību, strīda par mantas sadali nav bijis, tāds strīds var rasties vēlāk. Turklāt Civilprocesa likuma 238. pants nenosaka aizliegumu celt prasību arī pēc tam. Minētais pants vairāk uzskatāms kā norādījums tiesai, ka nevar atteikties pieņemt prasību par laulības šķiršanu, ja tiek prasīta arī laulāto kopīgās mantas sadale [..].” 

Apkopojot iepriekš minēto, arī pēc laulības šķiršanas ir iespējams vērsties tiesā ar prasījumu par mantas (dzīvokļa) sadali. Valsts nodevas apmēru ietekmē dzīvokļa vērtība, proti, Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 1. punktā noteikts, kā tiek aprēķināta valsts nodeva mantiska rakstura strīdos. Jānorāda, ka Civilprocesa likuma 43. pantā ir paredzēti izņēmumi no vispārīgajiem noteikumiem par tiesas izdevumiem, kad persona var tikt atbrīvota no valsts nodevas un citu tiesas izdevumu samaksas.