FOTO: Zane Bitere, LETA.
Veselības ministrija (VM) veselības aprūpes sistēmas reformas ietvaros plāno valsts pārziņā nodot reģionālās slimnīcas un reorganizēt valsts psihiatriskās slimnīcas. Šī iecere iekļauta VM informatīvajā ziņojumā “Veselības aprūpes stacionāro pakalpojumu pārvaldības attīstība un pilnveide”, kas līdz 23. aprīlim nodots sabiedriskajai apspriešanai.
Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka 2024. gada sākumā Latvijā reģistrētas 55 stacionārās ārstniecības iestādes, no kurām vairāk nekā puse jeb 30 iestādes atrodas pašvaldību īpašumā, 11 – valsts īpašumā VM pārraudzībā, 11 – privātīpašumā, savukārt divas iestādes ir valsts īpašums citu resoru pārraudzībā, bet viena iestāde atbilst “citai”, informatīvajā ziņojumā neprecizētai īpašuma formai.
“Slimnīcu kapitāla daļu īpašumtiesību dažādība un sadrumstalotība ir vairākkārtēju veselības aprūpes sistēmas reformu rezultāts. Īpašumtiesību sadrumstalotība ierobežo sadarbības iespējas ārstniecības iestādēm, jo tā vietā, lai optimizētu savus darbības rādītājus valsts vai vismaz reģionālā līmenī, tās ir spiestas rīkoties saskaņā ar to kapitāla daļu turētāju interesēm, kurām tās pieder,” skaidro VM.
Pašvaldību likuma 4. pants noteic, ka pašvaldībām ir autonomas funkcijas gādāt par iedzīvotāju veselību – īstenot veselīga dzīvesveida veicināšanas pasākumus un organizēt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.
VM ieskatā atšķiras katras pašvaldības iesaiste veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanā. Dažādas ir arī pašvaldību investīcijas savās ārstniecības iestādēs. Tāpat, kā norāda VM, netrūkst gadījumu, kad pašvaldība sev piederošās slimnīcas un klīnikas izīrē privātām ārstniecības iestādēm.
“Veselības aprūpes centrā ir pacients, un visā Latvijas teritorijā pacientiem ir jāsaņem veselības aprūpe pēc vienotiem principiem, tādējādi visiem Latvijas iedzīvotājiem nodrošinot līdzvērtīgu un kvalitatīvu veselības aprūpi,” norāda VM, uzsverot, ka šībrīža atšķirīgā veselības aprūpe līdzīga līmeņa pakalpojumu nodrošināšanā nav pieļaujama.
Ziņojumā norādīts, ka iecere vērtēt valsts līdzdalības iespējas reģionālajās slimnīcās radās jau 2019. gadā, bet Covid-19 pandēmija šīs idejas virzību apturēja.
“Šāds modelis ievērojami uzlabotu slimnīcu sadarbību gan valsts, gan reģionālā līmenī (vienam kapitāldaļu īpašniekam piederošas juridiskas personas ir vairāk motivētas optimizēt pakalpojumus, lai samazinātu izmaksas). Reģionālajām slimnīcām kā vadošajām ārstniecības iestādēm slimnīcu sadarbības tīkla ietvaros būtu vieglāk pārstāvēt valsts intereses un virzīties uz vienotu mērķu sasniegšanu veselības aprūpē,” vēsta VM.
Valstij pārņemot reģionālās slimnīcas, paredzēts, ka tiks iegūta vienota veselības apūpes kvalitāte un drošība, pakalpojumu pieejamība būs sabalansēta, uzlabosies sadarbība starp klīniskajām universitāšu slimnīcām un reģionālajām slimnīcām, tiks ieviesta koordinētāka pacientu hospitalizācija, tostarp izstrādāts un nodrošināts optimāls pacientu hospitalizācijas plāns atkarībā no diagnozes un kritiskuma, nodrošinot stacionāro pacientu ārstēšanu nepieciešamajā aprūpes līmenī, stiprināta ārstniecības un aprūpes personāla kvalifikācija un kapacitāte, izmantojot rotācijas un mentoru programmas, ieviesta vienota medicīnas tehnoloģiju plānošanas, remontu, uzskaites un analīzes sistēma, kā arī atalgojuma un motivācijas sistēmas (monetārā un nemonetārā) u. c.
Informatīvajā ziņojumā vēstīts, ka 2023. gada septembrī VM ir saņēmusi Daugavpils valstspilsētas pašvaldības lēmumu, ar kuru dome lūdz VM izvērtēt valsts līdzdalības iegūšanu SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca”, pārņemot Daugavpils valstspilsētas pašvaldības kapitāla daļas.
Saskaņā ar ziņojumu VM iecerējusi arī reformēt psihiatriskās aprūpes stacionārās iestādes, kuru kapitāldaļu turētāja ir ministrija. Tās ir: VSIA “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” (RPNC), “Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca”, VSIA “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca”, VSIA “Slimnīca “Ģintermuiža”” un VSIA “Piejūras slimnīca”.
Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plāns 2023.–2025. gadam paredz, ka RPNC kļūs par metodisko centru psihiatrijā.
Ziņojumā norādīts, ka RPNC kā vadošajam uzņēmumam un metodiskās vadības centram paredzēts deleģēt funkciju izstrādāt psihiatrijas un narkoloģijas pakalpojumu kartējumu valstī, kā arī izvērtēt un apstiprināt meitas kapitālsabiedrību vidēja termiņa darbības stratēģijas. Paredzēts, ka meitas kapitālsabiedrību kapitāldaļas tiks ieguldītas RPNC pamatkapitālā, iepriekš veicot valsts kapitāldaļu novērtēšanu. Tāpat RPNC kā vadošais uzņēmums iegūs tiešu izšķirīgu ietekmi iepriekšminētajās valsts psihiatriskā profila specializētajās ārstniecības iestādēs, kas kļūs par valsts kapitālsabiedrībām.
Paredzēts, ka pēc šādām izmaiņām tiks sabalansēta visu ārstniecības iestāžu pakalpojumu pieejamība un efektivitāte, optimizēts finansējuma sadalījums atkarībā no sniegto ārstniecības pakalpojumu apjoma un sarežģītības, kas vērsts uz ārstniecības rezultāta sasniegšanu, tiks ieviestas vienotas atalgojuma un motivācijas sistēmas, efektīvāk nodrošināta speciālistu rotācija, tiks veikti lielāki iepirkumu apjomi, kas potenciāli varētu rezultēties zemākā vienas vienības cenā, tiks izmantota vienota informācijas sistēma u. c.
Ziņojumā VM norāda, ka VSIA “Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca “Ainaži”” infrastruktūra un aprīkojums netiek pilnvērtīgi izmantots atbilstoši tā iespējamajam pielietojumam. Tādēļ saskatīta nepieciešamība to pārskatīt un rast labāko risinājumu, kas nodrošinātu pacientu aprūpes nepārtrauktību un ļautu pilnvērtīgāk izmantot infrastruktūru.
Lai lemtu par labāko risinājumu Ainažu slimnīcas attīstībā, VM veido darba grupu, kurā tiks iesaistīti eksperti gan no Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, gan RPNC, kā arī citām institūcijām.
Informatīvais ziņojums “Veselības aprūpes stacionāro pakalpojumu pārvaldības attīstība un pilnveide” pieejams Vienotajā tiesību aktu projektu publiskajā portālā.
Lai piedalītos publiskajā apspriešanā, jāatver Tiesību aktu projektu publiskais portāls (TAP portāls) un sadaļa “Sabiedrības līdzdalība”.
Jāizvēlas un jāatver konkrētais tiesību akts (VM informatīvais ziņojums ir pieejams šeit), augšējā kreisajā stūrī jāspiež poga “Pieteikties”, kā arī jānorāda, ka esat privātpersona.
Lai turpinātu, jāautentificējas sistēmā ar identifikācijas rīkiem, piemēram, internetbanku, eID, “eParaksts Mobile”, “Smart ID”.
Izteikt priekšlikumus un iebildumus par informatīvo ziņojumu “Veselības aprūpes stacionāro pakalpojumu pārvaldības attīstība un pilnveide” var līdz 23. aprīlim.
