E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 25956
Lasīšanai: 5 minūtes
1
2
1
2

Piespiedu dalītais īpašums

J
jautā:
04. aprīlī, 2022
Māja

Labdien! Vēlos pirkt pusi mājas. Mājai ir divi īpašnieki (divi dzīvokļi). Zeme, uz kuras atrodas šī māja, kā arī pārējā piegulošā zeme būs mūs īpašumā. Otram īpašniekam tagad nepieder zeme. Vai tad, kad stāsies spēkā likums “Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likums attiecas uz privatizētu dzīvokļu īpašumiem”, otrs mājas īpašnieks (bez mūsu piekrišanas) drīkstēs nopirkt zemi zem sava īpašuma un arī pusi no mums piederošās zemes? Vai māja ar diviem īpašniekiem arī skaitās daudzdzīvokļu māja un vai likums attiecas arī uz to?

A
atbild:
20. aprīlī, 2022
Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija
Ieva Timermane, zvērināta advokāte

Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī.

Situācija, kad vienam kopīpašniekam pieder visa zeme, bet tikai puse no mājas, pamatā ir veidojusies, atjaunojot īpašuma tiesības, pamatojoties uz likumu “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem” un “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” un likumu “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā” normu piemērošanu.

Iespējams, ka otrs kopīpašnieks namīpašuma daļu (dzīvokli) ieguvis īpašumā pamatojoties uz likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” vai  “Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju”, un šajos gadījumos, ievērojot Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma mērķi, būtu arī piemērojamas šī likuma normas. No likuma teksta neizriet, ka to varētu piemērot tad, ja namīpašuma daļa (otrs dzīvoklis) atsavināts pēc atdošanas likumīgajam īpašniekam, bet pirms īpašuma tiesību atjaunošanas uz zemi, un šādā gadījumā ir jāaizstāv zemes un ēkas daļas īpašnieka tiesības uz pirmpirkumu, ar mērķi izveidot vienotu īpašumu. Nozīmīgs būs dalītā īpašuma rašanās pamats.

Šībrīža Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma redakcija attiecas uz tādām dzīvojamām mājām, kas ir patstāvīgs īpašuma objekts, atrodas uz citai personai piederošas zemes un ir privatizēta saskaņā ar likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, likumā “Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju” vai likumā “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju” noteikto kārtību, kā arī Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēta tās sadale dzīvokļa īpašumos, tādēļ lasītājam zemesgrāmatā jānoskaidro, kā šis dalītais īpašums radies.

Jāņem vērā, ka līdz 2023. gada 1. janvārim šis likuma 1. pantā ietvertais skaidrojums var tikt grozīts. Lai namu uzskatītu par daudzdzīvokļu māju privatizācijas likumu izpratnē, pietiekami ir ar diviem dzīvokļiem, kas sadalīti dzīvokļu īpašumos.

Pieņemu, ka gadījumos, kad īpašnieks, kas atjaunojis savas īpašuma tiesības, ir slēdzis vienošanos ar valsti vai pašvaldību to privatizācijas komisiju personā (attiecīgi ar Centrālo dzīvojamo māju privatizācijas komisiju vai pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisiju) par valstij vai pašvaldībai piederošās namīpašuma daļas privatizāciju, kas ļāva īpašuma domājamās daļas sasaistīt ar reālām telpu grupām, dzīvokļiem, un privatizēt tos kā dzīvokļa īpašumus ar tiem piekritīgajām kopīpašuma daļām no dzīvojamās ēkas, tiks piemērotas Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma normas, jo tas izriet no Civillikuma 4. pantā nostiprinātā normu iztulkošanas principa, bet tieši: “Likuma noteikumi iztulkojami vispirms pēc to tieša jēguma; vajadzības gadījumā tie iztulkojami arī pēc likuma sistēmas, pamata un mērķa, un, beidzot, arī pēc analoģijas.”

Vienlaikus jānorāda, ka advokāts nevar uzņemties atbildību par tiesību piemērotāja nākotnē veicamo tiesību normu interpretāciju.

Jāņem vērā, ka Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma 3. panta otrā daļa paredz dalītā īpašuma izbeigšanu vienošanās ceļā, nepiemērojot likuma piespiedu procedūru. Izbeigt dalīto īpašumu vienojoties nav aizliegts arī šobrīd. Piespiedu procedūra ir saistīta ar papildu izmaksām, bet brīvprātīga vienošanās paredz iespēju ņemt vērā visu iesaistīto pušu intereses.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 195 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU