E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 21632
Lasīšanai: 4 minūtes
TĒMA: Tieslietas
1
1
1
1

Vai dāvināta īpašuma neatņemamās daļas izdošana ir pakļauta noilgumam

Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
09. novembrī, 2020
Gvido

Labdien! Vai neatraidāmajiem mantiniekiem ir ierobežots termiņš, līdz kura beigām viņi prasīt daļu no īpašuma, kas piereģistrēts zemesgrāmatā uz dāvinājuma līguma pamata?

A
atbild:
25. martā, 2021
Gatis Graustiņš
juriskonsults

Visupirms norādu, ka Civillikuma 423. panta trešās daļas noteikumi nosaka: neatņemamās daļas tiesīgajam ir jāpiesaka sava tiesība uz neatņemamo daļu līdz uzaicinājumā noliktajam termiņam. No šī noteikuma izriet, ka neatraidāmais mantinieks savu neatņemamo daļu var izprasīt tikai tad, ja viņš izteicis gribu pieņemt atklājušos mantojumu, tātad apstrīdēt dāvinājuma līgumu var tikai pēc mantojuma atstājēja nāves dienas (skatīt Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu tiesu departamenta 27.03.2013. spriedumu lietā Nr. SKC-91/2013).

Gribu pieņemt atklājušos mantojumu ir jāpieņem noteiktā termiņā. Saskaņā ar Civillikuma 655. panta pirmo daļu mantojums atklājas ar mantojuma atstājēja nāvi vai izsludināšanu par mirušu ar tiesas nolēmumu. Kā tas noteikts Civillikuma 389. pantā, mantojumam atklājoties, rodas aicinājums mantot. Ar aicinājumu mantot nodibinās vienīgi iespēja kļūt par mantinieku, mantojuma iegūšanai vēl vajadzīgs, lai aicinātais izteiktu savu gribu pieņemt viņam piekritušo mantojumu, skatīt Civillikuma 688. pantu.

Civillikumā atkarībā no faktiskajiem apstākļiem ir paredzēti dažādi termiņi, kuros jāpieņem mantojums:

  1. ja mantojuma pieņemšanai mantojuma atstājējs noteicis zināmu termiņu, tad ieceltajam mantiniekam tas jāievēro;
  2. ja tāds termiņš nav noteikts, bet mantinieki ir uzaicināti, tad mantot aicinātajam sava griba par mantojuma pieņemšanu jāizteic līdz uzaicinājumā noliktajam termiņam (šie būs gadījumi, kad pie notāra tiks uzsākta mantojuma lieta mazāk nekā gada laikā pēc mantojuma atstājēja nāves);
  3. ja uzaicinājums nav bijis, tad mantiniekam jāizsaka sava griba pieņemt mantojumu gada laikā, skaitot šo termiņu no mantojuma atklāšanās dienas, ja mantojums atrodas viņa faktiskajā valdījumā, bet pretējā gadījumā – no ziņu saņemšanas laika par to, ka mantojums atklājies.

Civillikuma 1922. panta noteikumi noteic, ka, aprēķinot neatņemamo daļu, jāņem par pamatu dāvinātāja mantas stāvoklis dāvināšanas laikā, bet, ja šī manta vēlāk pavairojusies, tad jāievēro tiklab šis pavairojums, kā arī tas, kas neatņemamās daļas tiesīgajam novēlēts rīkojumā nāves gadījumam. Šie noteikumi noteic, ka neatņemamās daļas tiesīgajiem nebūs pamata apstrīdēt mantojumu, ja mantojuma vērtība būs lielāka par pusi no tās mantojuma daļas vērtības, kādu neatņemamās daļas tiesīgais mantotu pēc likuma.

Civillikumā nav noteikts nekāds laika ierobežojums dāvinājumu apstrīdēšanai. No tā šķietami var secināt, ka apstrīdēt var arī ļoti senus dāvinājuma līgumus, ja tie rada faktiskos apstākļus (atbilstoši Civillikuma 1922. panta noteikumiem). Tiesu prakse šajā jautājumā nav bagātīga, pēdējie judikatūras spriedumi attiecībā uz šādas situācijas tiesisko regulējumu ir pieņemti 2013. gadā. Tomēr 2019. gada tiesību zinātnes atziņās secināts, ka dāvinājumus, kuri izdarīti vairāk nekā desmit gadus pirms mantojuma atklāšanās, nevajadzētu varēt apstrīdēt, jo arī šādām tiesiskajām attiecībām būtu jāpiemēro Civillikuma 1895. pantā noteiktais 10 gadu termiņš. No tā savukārt izriet, ka dāvinājumus, kas veikti vairāk nekā 10 gadus pirms personas nāves, nevajadzētu varēt apstrīdēt. Šādu teoriju apstiprinoši piemēri tiesu praksē pagaidām nav atrodami, tāpēc absolūti precīzu atbildi šajā jautājumā neviens nevar sniegt.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas