Fizisko personu datu aizsardzības likuma 6.pants nosaka: ikvienai fiziskajai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību. Personas datu apstrāde ir atļauta tikai tad, ja likumā nav noteikts citādi un ja ir vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

• datu apstrāde izriet no datu subjekta līgumsaistībām vai, ievērojot datu subjekta lūgumu, datu apstrāde nepieciešama, lai noslēgtu attiecīgu līgumu;
• datu apstrāde nepieciešama pārzinim likumā noteikto pienākumu veikšanai;
• datu apstrāde nepieciešama, lai aizsargātu datu subjekta vitāli svarīgas intereses, tajā skaitā dzīvību un veselību;
• datu apstrāde nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības interešu ievērošanu vai realizētu publiskās varas uzdevumus, kuru veikšanai personas dati ir nodoti pārzinim vai pārraidīti trešajai personai;
• datu apstrāde ir nepieciešama, lai, ievērojot datu subjekta pamattiesības un brīvības, realizētu pārziņa vai tās trešās personas likumiskās intereses, kurai personas dati atklāti.

Ja skolas vadība var pamatot savu lēmumu izlikt kameras ar kādu no iepriekšminētajiem iemesliem, tad tai ir tiesības izvietot kameras; ja nē, tad tās var izvietot tikai ar datu subjekta piekrišanu un šajā gadījumā tai būtu jābūt gan pedagogu, gan bērnu vecāku vai aizbildņu piekrišanai. Turklāt mērķim, kāpēc kameras tiek izvietotas, ir jābūt skaidri zināmam.

Jāpiemin, ka Datu valsts inspekcija ir izveidojusi informatīvo materiālu „Bērnu datu aizsardzība skolās”, kur ir izklāstīti ieteikumi tam, lai videonovērošana skolās noritētu korekti. Tur minēts, ka skolās kameru izvietošana ir pieļaujama, lai garantētu skolēnu drošību, tomēr iesaka ļoti nopietni izvērtēt, vai nav iespējams drošību nodrošināt arī citos veidos, piemēram, ieliekot kustības detektorus, labākas durvis utt., vienlaicīgi pārdomājot, vai novērošanu nevar veikt no tādiem leņķiem, lai ne skolēni, ne pedagogs nebūtu redzams, piemēram, novērot tikai noteiktu telpas daļu u.c. svarīgi aspekti.

Datu valsts inspekcija min, ka, ja videonovērošanas ieviešana atbilst sasniedzamajiem drošības mērķiem (telpu piekļūšanas kontrole), tas vienlaicīgi nevar būt par pamatu, lai novērotu noteiktus darbiniekus vai noteiktas personu grupas, kuru novērošana nav nepieciešama drošības mērķiem. Tas nozīmē, ka skolai nav tiesības likt kameras, lai novērotu konkrētu pedagogu viņa darbībā, ja vien, protams, tas nav saistīts ar iepriekšminētajiem mērķiem.

DVI arī noteikusi vairākus kritērijus videonovērošanas ieviešanai:

1) visiem – bērniem, darbiniekiem un apmeklētājiem jābūt informētiem par videonovērošanu;

2) jābūt skaidri identificētiem videonovērošanas mērķiem un kārtībai, kā pie attēliem var piekļūt;

3) piekļuve attēliem var būt tikai speciāli pilnvarotām personām, piemēram, drošības struktūrvienības vadītājam, atbildīgajam par drošību skolās. Šīm personām jābūt apmācītām, tām jāpārzina videonovērošanas kārtība un tās datu aizsardzība;

4) videoieraksti jāsaglabā vien dažas dienas un pēc šī perioda jāiznīcina, izņemot gadījumus, kad tiek veikta izmeklēšana vai saņemts tiesībaizsardzības iestāžu rakstisks informācijas pieprasījums. Šis periods nevar pārsniegt mēnesi. Pilns DVI norādījumu teksts pieejams šeit.