Darba likuma 74. panta pirmās daļas otrais punkts noteic, ka asins vai asins komponentu nodošana ārstniecības iestādē, iepriekš par to paziņojot darba devējam, ir attaisnots darba kavējums, par kuru darba devējam ir pienākums izmaksāt noteikto darba samaksu vai vidējo izpeļņu.  

Tas nozīmē, ka par donora aktivitāti darba devējs ir iepriekš jāinformē.  

Pēc asins un asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē, iesniedzot darba devējam izziņu, darbiniekam ir tiesības uz apmaksātu atpūtas dienu. Darba likums noteic, ka devējam nav tiesību nepieņemt izziņu, kā arī liegt darbiniekam būt donoram. Atpūtas dienu var izmantot nākamajā darba dienā pēc asins nodošanas, kā arī vēlāk, darbiniekam un darba devējam savstarpēji vienojoties. Piemēram, šo papildu brīvdienu var pievienot darbinieka ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam.  

Jāņem vērā, ka atpūtas diena par konkrēto asins vai asins komponentu nodošanas reizi ir izmantojama ne vēlāk kā viena gada laikā pēc asins nodošanas dienas. Tāpat jāatceras, ka par donora aktivitātēm apmaksāto atpūtas dienu skaits ir likumā ierobežots. Proti, darba devējam ir pienākums apmaksāt ne vairāk kā piecas atpūtas dienas pēc asins vai asins komponentu nodošanas kalendāra gada laikā ar piebildi – ja darba līgumā vai koplīgumā nav noteikts lielāks apmaksāto atpūtas dienu skaits. 

Ja darba devējs atsakās pieņem ārstniecības iestādes izziņu par asins vai asins komponentu nodošanu, tad ieteicams izziņu iesniegt kopā ar rakstveida iesniegumu, pamatojumā norādot iepriekšminēto regulējumu no Darba likuma: Darba likuma 74. panta pirmās daļas otro punktu. 

Papildu informācija par asins donora tiesībām pieejama skaidrojumā Asins donora tiesības, pienākumi un iespējas – ko paredz normatīvais regulējums.