Jūlijā vidū notika pieteikšanās studijām Latvijas augstskolās, 1. kārtas rezultāti tiek paziņoti jau pirmdien, 28. jūlijā. Ja pirmajā kārtā nav saņemts pozitīvs apstiprinājums, no 28. līdz 30. jūlijam jaunieši vēl var pieteikties konkursa 2. kārtai, lai iegūtu studiju vietu.
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis aicina jauniešus izvērtēt iespēju studēt tieši STEM jomā: “Ievērojot enerģētikas nozares straujo izaugsmi un nozares darbaspēka vecuma struktūru, sagaidāms, ka kvalificēta darbaspēka iztrūkums var kļūt par būtisku risku energoapgādes drošumā un enerģētikas nozares tālākā attīstībā. Speciālistu trūkums enerģētikas nozarē konstatēts teju visos nozares sektoros gan Latvijā, gan pasaulē. Jaunieši, kuri šodien izvēlēsies inženierzinātnes, jau tuvākajā nākotnē būs pieprasīti eksperti.” Vienlaikus ministrs pauž, ka svarīgi neuzlikt atbildību tikai uz jauniešu pleciem. Jauniešos ir jārada interese par inženierzinātnēm un enerģētiku.
Lai jauniešiem būtu iespēja iepazīst enerģētikas nozares daudzveidību un nākotnes potenciālu, mācību gada noslēgumā KEM rīkoja brīvdabas pasākumu jauniešiem “Uzlādējies rītdienai!”. Pasākuma laikā jauniešiem bija iespēja uzzināt par studiju programmu piedāvājumiem un nākotnes darba devējiem, apmeklējot uzņēmumu un organizāciju stendus, kā arī klausīties nozaru ekspertu diskusijas. KEM iniciatīva ir organizēt šādus jauniešiem atbalstošus pasākumus ik gadu.
Pasākuma laikā norisinājās diskusija “Kā dzīvot zaļi? Izglītība | Nākotnes darba vietas”, kuras laikā izglītības iestāžu un nozares uzņēmumu pārstāvji apsprieda izglītības nozīmi un nākotnes darba iespējas atjaunīgās enerģijas nozarē.
Rīgas Tehniskās universitātes profesore Andra Blumberga diskusijas laikā norādīja, ka enerģētika ir viena no nozarēm, kas būs mūžīga, enerģija būs vajadzīga vienmēr, un līdz ar to būs aktuālas arī šīs profesijas.
RTU profesore A. Blumberga: “Tai pat laikā ir novērojama tendence studentu skaitam samazināties, kas vēlas studēt inženierzinātnes, īpaši tās, kas prasa ļoti lielu kognitīvo piepūli – kur ir daudz, sarežģītu aprēķinu, kur vajadzīgas ļoti labas bāzes zināšanas fizikā, arī ķīmijā. Šī tendence vērojama ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē. Vienlaikus enerģētikas pāreja uz videi draudzīgām tehnoloģijām ir inženierresursu un cilvēkresursu ietilpīga. Veidojas pretruna, nepieciešams daudz izglītotu inženieru, bet pretim nav cilvēku, kas gribētu studēt.”
Ieskicējot esošo situāciju starp darba devēju pieprasījumu un sagatavoto speciālistu skaitu, Valmieras tehnikuma direktores vietniece stratēģiskās plānošanas un izglītības attīstības jomā Linda Riba uzsvēra: “Nozare attīstās straujāk, un speciālistu trūkst. Studenti pēdējos kursos jau ir ar darba līgumiem, un nākas motivēt, lai studijas tiktu pabeigtas. Lai tehnikuma līmenī sagatavotu speciālistu, nepieciešami četri gadi. Mums jāspēj pateikt, kas būs nepieciešams pēc četriem, pieciem gadiem.”
AS “Sadales tīkls” Mācību centra direktors Artūrs Šmats akcentēja, ka enerģētikas nozare attīstās strauji un dinamiski: “Ja pirms četriem gadiem elektrotīklam bija pieslēgti nepilni divi tūkstoši mikroģeneratoru, šobrīd to ir jau vairāk nekā 20 tūkstoši. Tas nozīmē, ka šie atjaunīgie energoresursi vairs nav izdalāmi kā atsevišķs nozares elements, šobrīd tas jau ir sinerģiski saplūdis kopā. Tās jau ir kļuvušas par bāzes lietām mūsu elektromontieriem, tehniskajiem speciālistiem un inženieriem.”
Runājot par nākotnē pieprasītajām profesijām, diskusijā tika uzsvērts, ka profesijas turpinās transformēties, klāt nāks jaunas kompetences, ko vajadzēs apgūt papildus. “Ja cilvēks ir apguvis inženiertehnisko profesiju, arī pēc 20 gadiem nebūs problēmu apgūt papildu zināšanas, jo viņam būs ielikti pamati, kas ļauj brīvi pārkvalificēties,” uzsvēra Māris Kuņickis no Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas.
Diskusijas laikā dalībnieki ieskicēja, ka prasmju apmērs, kas mūsdienās nepieciešams speciālistam, ir krietni plašāks nekā iepriekš. “Ja mēs runājam par enerģētiku, tad elektromontieris, elektrotehniķis vairs nav tikai “stabi, vadi, elektrība”. Viņiem ir arī digitālās prasmes, zināšanas datu analītikā, IT, kiberdrošībā, tas nu ir neatņemami. Raugoties nākotnē – tā noteikti būs mūžizglītība un nemitīga pilnveide – visās nozarēs,” iezīmēja A. Šmats.
Lai jaunos profesionāļus darba tirgum sagatavotu labāk, ir svarīga izglītības iestāžu un uzņēmumu mijiedarbība. Studentiem ir svarīgi jau studiju laikā veidot praktisko saikni ar uzņēmumiem – caur praksi, Ēnu dienām, viesošanos uzņēmumos, mācībspēkiem, kas ir arī jomas profesionāļi.
Resursu vadītājs uzņēmumā “Aerones” Krists Vītols stāsta: “Mums ir pieprasījums pēc praktikantiem. 70% gadījumos praktikantus ņemam darbā, ir bijusi ļoti laba pieredze. Ir bijuši gadījumi, ja nav uzreiz amata pozīcija atvērta, tad pat pēc gada atceramies šos cilvēkus, sazināmies un izsakām darba piedāvājumu. Vēl, kas ir svarīgi, jauniešiem, piemīt spēja izaicināt esošo kārtību, likt paskatīties no cita skatupunkta uz lietām, kas palīdz mums ieviest jaunas inovācijas.”
Runājot par to, kā ieinteresēt jauniešus, Linda Riba atzina: “Inženierzinātnes ir stilīgas, šī ziņa ir jānodod jau sākumskolas posmā. Karjeras izglītība jāsāk agrā bērna vecumā – jāstāsta, jārāda, kā ir uzņēmumos, cik dažāda ir šī profesiju pasaule. Ir jābūt mijiedarbībai starp izglītības iestādēm – pamatskolām, vidusskolām, augstskolām, lai šo interesi radītu. Piemēram, mēs organizējam nometnes jauniešiem, kas ir uz STEM vērstas, lai parādītu jauniešiem – tas ir stilīgi, aizraujoši un interesanti.”
Diskusijas dalībnieki piekrita, ka interesi par tehnoloģijām bērnos var radīt caur robotiku, eksperimentiem un praktiskiem piemēriem, lai radītu interesi par nākotnes profesiju un vēlmi mācīties fiziku un matemātiku.
