DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
10. jūnijā, 2025
Lasīšanai: 6 minūtes
1
1

Sadarbības projekti ar Šveici lietišķās pētniecības programmā nostiprina zinātnes attīstību

Publicitātes foto.

Latvijas zinātnieki kopā ar Šveices pētniecības institūcijām uzsāk jaunus projektus, lai radītu videi draudzīgus būvmateriālus un energoefektīvas tehnoloģijas. 2025. gada 10. jūnijā valdībā apstiprinātā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītā iniciatīva paredz, ka tiks turpināta Latvijas un Šveices sadarbības programmā īstenotā lietišķās pētniecības programma “Partnerība lietišķās pētniecības jomās: inovatīvi materiāli, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un viedā enerģija”.

Šī partnerība stiprinās Latvijas zinātni un veicinās jaunu risinājumu attīstību, kas būs noderīgi gan sabiedrībai, gan uzņēmējdarbībai.

Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde uzsver: “Šī programma apliecina Latvijas spēju būt pilnvērtīgam partnerim pētniecībā un inovācijās. Sadarbība ar Šveici sniedz mūsu zinātniekiem piekļuvi izcilai pētnieciskajai infrastruktūrai, vienlaikus stiprinot mūsu pašu zinātnes potenciālu. Īpaši nozīmīgs ir aspekts, ka šī programma sekmē jauno pētnieku iesaisti un veicina STEM jomu pievilcību jauniešu vidū, tādējādi ieguldām nākotnes cilvēkkapitālā, kurš nodrošinās Latvijas konkurētspēju ilgtermiņā.”

Programmas ietvaros no 2025. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 30. novembrim tiek īstenoti divi vērienīgi pētniecības projekti materiālzinātnē, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju un viedās enerģētikas jomās: 

Lai veidotu ciešāku saikni starp zinātni un industriju, katrā projektā darbojas padomdevēju padomes (advisory boards), kurās iesaistīti Latvijas uzņēmumi un sabiedriskās organizācijas, piemēram, Starptautiskā lidosta “Rīga”, Riga TechGirls. Šis mehānisms palīdzēs nodrošināt, ka pētniecības rezultāti atbilst nozares un sabiedrības vajadzībām un ir praktiski pielietojami. 

Latvija un Šveice veidos kopīgu kompetences centru enerģijas uzglabāšanas un viedo elektroenerģijas tīklu jomā. Šis centrs kļūs par platformu starpdisciplinārai sadarbībai un inovāciju attīstībai, apvienojot abu valstu pētniecības iestāžu zināšanas un pieredzi, lai risinātu enerģētikas nozares aktuālos izaicinājumus un veicinātu ilgtspējīgu tehnoloģiju attīstību. 

Latvijas Zinātnes padomes (LZP) direktore Lauma Muižniece norāda: “Programmas uzsākšana ir būtisks solis, kas ļauj Latvijas zinātnei starptautiski konkurēt, sadarboties un izstrādāt risinājumus ar augstu pievienoto vērtību. Šī sadarbība ar Šveici apliecina mūsu potenciālu kļūt par inovāciju centru Baltijā. Projekti LACHMAT un LACISE ne tikai stiprinās Latvijas zinātnisko institūciju kapacitāti, bet arī sniegs reālus ieguvumus tautsaimniecībai, sākot no ceļu infrastruktūras līdz mākslīgā intelekta izmantošanai enerģētikā.” 

Programmas mērķis ir atbalstīt praktiskas ievirzes pētniecības projektus, kas veicina Latvijas Viedās specializācijas stratēģijā (RIS3) noteikto jomu attīstību un sniedz būtisku ieguldījumu Latvijas ilgtspējīgā un uz inovācijām balstītā attīstībā. Programma ir arī cieši sasaistīta ar Šveices un Latvijas sadarbības programmas mērķi – veicināt ekonomisko izaugsmi, sociālo dialogu un bezdarba mazināšanu, īpaši jauniešu vidū. 

Īstenojot šo programmu, tiks sekmēta jauno zinātnieku iesaiste, starptautiska sadarbība ar Šveices pētniecības institūcijām, zinātnisko publikāciju apjoma pieaugums, kā arī progresīvu tehnoloģiju attīstība, kuru rezultāti būs brīvi pieejami un izmantojami gan ekonomikā, gan sabiedrībā. 

Programma veicina interesi par STEM jomām (zinātni, tehnoloģijām, inženierzinātnēm un matemātiku), īpaši jauniešu, arī meiteņu vidū, kā arī skolēnu un studentu ārpus Rīgas vidū, lai veidotu vienlīdzīgas iespējas un rosinātu interesi par zinātni visā Latvijā, lai talanti attīstītos neatkarīgi no dzīvesvietas vai dzimuma, tādējādi stiprinot Latvijas zinātnes nākotni un cilvēkresursus ilgtermiņa attīstībai. 

Vienlaikus programma veicinās arī jauno talantu iesaisti. Tajā paredzēta bakalaura un maģistra līmeņa studentu līdzdalība, doktorantu piesaiste un iespēja vidusskolēniem iesaistīties zinātniski pētniecisko darbu izstrādē. Tas palīdz veidot zinātnes pēctecību un attīstīt cilvēkresursus, kas nodrošinās Latvijas izaugsmi nākotnē. 

Programmas kopējais budžets līdz 2029. gadam ir 12 352 941 eiro, no kuriem Šveices līdzfinansējums ir 85% jeb 10 500 000 eiro, bet Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums – 15% jeb 1 852 941 eiro. Programmas ieviešanu nodrošina IZM sadarbībā ar LZP. 

Ar 10.06.2025. apstiprināto noteikumu projektu “Par Latvijas un Šveices sadarbības programmas 2019.–2029. gada perioda līdzfinansēto programmu “Partnerība lietišķās pētniecības jomās: inovatīvi materiāli, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un viedā enerģija” ” var iepazīties Ministru kabineta tīmekļvietnē. 

Labs saturs
1
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Pašreizējais finansējums zinātnei – 0,7% no IKP – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 20% ir informēti par kādu Latvijas zinātnieku sasniegumu.


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI