DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 5 minūtes

Prezentēti “BioPhoT” platformas pirmā darbības gada rezultāti un nākamais izaugsmes posms

FOTO: Dmitrijs Suļžics, “BioPhoT”.

Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) 10. februārī prezentēti “BioPhoT” pētniecības platformas pirmā darbības gada rezultāti. Kopš platformas darbības sākuma divu uzsaukumu laikā saņemti 223 pētniecības un inovāciju projektu (PIP) pieteikumi, apliecinot izteiktu zinātnieku interesi par šo iniciatīvu. Līdz šim atbalstu saņēmuši jau 40 PIP.

Platformas vadītājs Osvalds Pugovičs LZA Senāta sēdē uzsvēra: “ “BioPhoT” ir veikusi lielu darbu, lai palīdzētu zinātniskajai sabiedrībai padarīt savus rezultātus redzamus komercsektoram. Lai gan “BioPhoT” konsorciju veido deviņas vadošās pētniecības organizācijas, platforma ir atvērta visiem Latvijas zinātniekiem. Otrajā uzsaukumā būtiski paplašinājās pārstāvēto institūciju loks – līdztekus konsorcija partneriem piedalījās arī Daugavpils Universitāte, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Ventspils Augstskola, Vidzemes Augstskola un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija. Tas apliecina platformas attīstību par visaptverošu nacionālās inovāciju ekosistēmas instrumentu.”

“BioPhoT” ir ilgtermiņa valsts pētījumu programmas projekts, kas izveidots ar Ministru kabineta rīkojumu kā stratēģisks instruments Latvijas viedās specializācijas jomās – biomedicīnā, medicīnas tehnoloģijās un farmācijā, kā arī fotonikā, viedajos materiālos, tehnoloģijās un inženiersistēmās. Platformas mērķis ir radīt ne tikai jaunas zināšanas, bet arī līdz 2032. gadam radīt vismaz 35 jaunas tehnoloģijas ar augstu komercializācijas potenciālu. Platforma nodrošina atbalstu tehnoloģiju attīstībai TRL 2–6 līmenī, mazinot plaisu starp agrīnu pētniecību un tirgum gataviem risinājumiem.

“BioPhoT” organizatoriskajā modelī izmantoti starptautiski pārbaudīti piemēri, tostarp Eiropas iniciatīva ENABLE ar vairāk nekā 100 miljonu eiro budžetu, kas demonstrē strukturētas projektu atlases un portfeļa pārvaldības nozīmi inovāciju attīstībā.

Projektu finansējums sasniedz līdz 200 000 eiro vienam projektam ar īstenošanas termiņu līdz 12 mēnešiem. Līdz 2026. gada beigām projektu īstenošanai paredzēti vairāk nekā 12 miljoni eiro, bet platformas attīstības aktivitātēm – 4,275 miljoni eiro.

Otrajā uzsaukumā būtiski pieaugusi iesniegto projektu kvalitāte. Ja pirmajā uzsaukumā vairāk nekā 80% no maksimālā vērtējuma saņēma 11% projektu, tad otrajā – jau gandrīz ceturtā daļa jeb 24%. Tas apliecina, ka uzlabojas Latvijas pētnieku prasmes identificēt risinājumu ar praktisku pielietojumu un veidot skaidru vērtības piedāvājumu industrijai.

Vienlaikus ziņojumā uzsvērts: lai pilnvērtīgi konkurētu investīciju un tehnoloģiju tirgū, nepieciešams stiprināt pētnieku prasmes produktu pozicionēšanā un risinājumu priekšrocību demonstrēšanā komercsektora vidē. Tuvākajā laikā paredzētas mērķētas apmācības un īstermiņa vizītes uzņēmumos.

“BioPhoT” izveidotā industrijas izaicinājumu jeb Industry Challenge datubāze ir unikāls sadarbības instruments Latvijas mērogā. Tajā uzņēmumi publicē konkrētas tehnoloģiskas problēmas, savukārt zinātnieki piedāvā risinājumus, balstoties uz savām kompetencēm.

Šobrīd publicēti 27 izaicinājumi. Starp uzņēmumiem – Cellbox Labs, Roche Latvia, Latvijas Mobilais Telefons, Kinetics Nail Systems, kā arī starptautiski partneri ABB, Medicover, GSK, Saint-Gobain, Skanska un citi. Platforma veicina gan jaunu pētniecības projektu veidošanu, gan tiešus līgumpētījumus ar industriju.

“BioPhoT” attīsta stratēģisku sadarbību ar tīklojumiem EIT Health, Hello Tomorrow un EUInnovate Together, nodrošinot Latvijas pētniekiem piekļuvi Eiropas inovāciju tīkliem un investīciju iespējām. Īpaši nozīmīga ir sadarbība ar Polijā uzsākto iniciatīvu EUInnovate Together, kas Latvijas zinātniekiem dod iespēju iesaistīties Eiropas ražojošo uzņēmumu zinātņietilpīgu problēmu risināšanā, vienlaikus stiprinot Latvijas pielietojamās zinātnes atpazīstamību Eiropas mērogā.

Otrā PIP konkursa rezultāti gaidāmi jau marta ieskaņā, kad finansējumu savu inovāciju attīstīšanai saņems vēl vismaz 25 zinātnieku komandas. Nākamais pētniecības un inovāciju projektu uzsaukums plānots 2026. gada augustā. “BioPhoT” turpina attīstīties kā ilgtermiņa mehānisms, kas samazina pētniecības riskus komercsektorā, veicina jaunuzņēmumu potenciālu un stiprina zinātnes komercializācijas kultūru Latvijā.

“BioPhoT” Latvijas Organiskās sintēzes institūta vadībā īsteno Elektronikas un datorzinātņu institūts, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, Latvijas Universitāte, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”, Rīgas Stradiņa universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte. 

Projekts “Biomedicīnas un fotonikas pētniecības platforma inovatīvu produktu radīšanai” jeb “BioPhoT” tiek īstenots Ekonomikas ministrijas finansētās ilgtermiņa valsts pētījumu programmas “Inovāciju fonds – ilgtermiņa pētījumu programma” ietvaros. Platformas numurs: IVPP-EM-Inovācija-2024/1-0002.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI