DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 3 minūtes

D. Melbārde: Latvijas mērķis ir četru gadu laikā kļūt par CERN pilntiesīgu dalībvalsti

FOTO: Toms Norde.

Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde ceturtdien, 15. janvārī, tiekoties ar Eiropas Kodolpētniecības centra (CERN) padomes prezidentu, profesoru Kostas Fontas (Costas Fountas), uzsvēra Latvijas ieinteresētību stiprināt sadarbību ar CERN un kļūt par pasaulē vadošās organizācijas fizikas zinātnes attīstībā pilntiesīgu dalībvalsti nākamo četru gadu laikā, proti, līdz 2029. gadam.

“Pēdējo piecu gadu laikā kopš Latvija kļuva par CERN asociēto dalībvalsti mēs esam ielikuši stingrus pamatus ceļā uz pilntiesīgas dalībvalsts statusu. Latvija ir apņēmības pilna turpināt darbu pie zinātnes un izglītības sistēmas stiprināšanas, lai pievienotos pasaulē vadošajai organizācijai fizikas zinātnes attīstībā un sekmētu Eiropas līderību daļiņu fizikā, kas ir pamats gan ekonomikas konkurētspējai, gan drošībai,” tikšanās laikā uzsvēra izglītības un zinātnes ministre.

D. Melbārde tuvākā mēneša laikā plāno doties darba vizītē uz CERN galveno mītni Ženēvā, Šveicē, lai klātienē iepazītos ar CERN, tostarp Latvijas zinātnieku, doktorantu darbu zinātnē un stiprinātu Latvijas sadarbību ar CERN.

Lai nodrošinātu pilntiesīgas dalībvalsts statusu, Latvija mērķtiecīgi veido savu daļiņu fizikas un citu CERN nozīmīgo eksakto un inženierzinātņu kopienu. Izglītības un zinātnes ministrija ir ciešā sadarbībā ar CERN nacionālo kontaktpunktu Latvijā, kas darbojas Latvijā jau kopš 2018. gada.

Latvijas sadarbība ar CERN norisinās, pateicoties valsts piešķirtajam finansējumam un stratēģiskās attīstības mehānismiem, jo Latvijā tiek veiksmīgi īstenota Valsts pētījumu programma Augstas enerģijas fizika un paātrinātāju tehnoloģijas.

Kostas Fontas Latvijā viesosies 15. un 16. janvārī un vizītes laikā iepazīsies ar Latvijas sniegumu zinātnē un ar to, cik sekmīgi valstī norisinās daļiņu fizikas kopienas veidošana.

CERN, kas izveidots 1954. gadā, ir pasaules vadošā organizācija fizikas zinātnes attīstībā un jaunu atklājumu veikšanā. Viens no publiski zināmākajiem atklājumiem – 2012. gadā CERN zinātniekiem Lielajā hadronu paātrinātājā veiktajā eksperimentā izdevās detektēt Higsa bozonu elementārdaļiņu.

CERN 1989. gadā radīja vispasaules tīmekli jeb World Wide Web (www), kas mainīja pasauli. CERN izstrādātās tehnoloģijas tiek izmantotas arī ikdienā, piemēram, onkoloģisko slimību ārstēšanā un diagnostikā. Lielā hadronu paātrinātāja galvenā tuneļa garums ir 26,7 kilometri, un tas izbūvēts apmēram 100 metru dziļumā Šveices un Francijas teritorijā.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI