DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 6 minūtes

“BioPhoT” otrajā konkursā finansējumu saņem 26 pētniecības projekti

FOTO: Dmitrijs Suļžics, “BioPhoT”.

“BioPhoT” otrajā pētniecības un inovāciju projektu konkursā finansējumu saņems 26 visaugstāk novērtētie projekti. To īstenošanā tiks ieguldīti 4 710 859 eiro, katram projektam saņemot līdz 190 000 eiro finansējuma astoņu mēnešu pētniecības un inovāciju aktivitātēm.

Visvairāk – septiņus – no atbalstītajiem projektiem realizēs Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta pētnieku grupas. Pēc tam ar pieciem atbalstītiem projektiem seko Latvijas Universitāte, ar četriem - Organiskās sintēzes institūts un Rīgas Tehniskā universitāte katrs. Pa diviem projektiem realizēs Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra un Rīgas Stradiņa universitātes komandas, bet pa vienam - Elektronikas un datorzinātņu institūta un Ventspils Augstskolas pētnieku grupas.

Būtiska daļa atbalstīto iniciatīvu saistīta ar veselības aprūpes risinājumiem. Piemēram, tiks izstrādātas jaunas paaudzes pacientu uzraudzības un diagnostikas ierīces, tostarp nepārtrauktas mikrocirkulācijas novērtēšanas risinājums intensīvās terapijas pacientiem un ierīce asins recēšanas analīzei. Tāpat tiks attīstīti inovatīvi ultraskaņas risinājumi kaulu un muskuļu stāvokļa izvērtēšanai, kā arī mākslīgā intelekta platforma agrīnai osteoporozes riska noteikšanai, izmantojot zobārstniecības datortomogrāfijas attēlus.

Spēcīgi pārstāvēta arī onkoloģijas un precīzijas medicīnas joma. Projekti paredz identificēt specifiskus vēža vielmaiņas tipus mērķterapijas vajadzībām, kā arī radīt platformu reāllaika zāļu efektivitātes testēšanai aizkuņģa dziedzera vēža gadījumā.

Demonstrējot Latvijas kompetenci farmācijas inovācijās, plānots izstrādāt pretvēža vakcīnas prototipu un izveidot specifisku savienojumu bibliotēku fragmentu skrīningā balstītai jaunu zāļvielu atklāšanai. Atsevišķi projekti paredz pierādījumos balstītu jaunu uztura bagātinātāju izstrādi, kā arī skābekļa nesēju izstrādi un jaunu zāļvielu piegādes sistēmu izveidi. Biomateriālu un reģeneratīvās medicīnas nozari pārstāv projekts injicējama hidrogēla izstrādei kaulu infekciju ārstēšanai.

Kā viens no starpnozaru risinājumiem finansējumu ieguvis projekts, kas paredz lāzerstrukturētu titāna virsmu izveidi ar antibakteriālām īpašībām medicīniskiem pielietojumiem. 

Atbalstītie projekti fotonikas, optikas un sensoru tehnoloģiju jomās ietver polarizējošas optikas izstrādi paplašinātās realitātes ierīcēm, adaptīvu infrasarkanā lāzera sakaru sistēmu zemūdens komunikācijai, polimēru bāzētu amonjaka sensoru, kā arī pusvadītāju virsmu apstrādes tehnoloģijas attēlveidošanas kvalitātes uzlabošanai. Inovatīvi risinājumi paredzēti arī ceļu satiksmes drošībai, izstrādājot ilgspīdošus pārklājumus standarta ceļa zīmēm.

Atbalstīto projektu vidū – arī viedo materiālu un aizsardzības tehnoloģiju risinājumi, piemēram, polimēru kompozītmateriāli ar uzlabotu starojuma aizsardzību medicīnas, kosmosa un aizsardzības vajadzībām. Enerģētikas un ilgtspējas virzienā tiks attīstīti risinājumi oglekļa dioksīda elektrokatalītiskai pārveidei par vērtīgiem ķīmiskiem produktiem, gāzu hidrauliskās saspiešanas tehnoloģijas, kā arī jaunas paaudzes bezpilota lidaparātu koncepcijas.

Platformas otrajā finansēšanas konkursā kopumā tika iesniegti 99 projektu pieteikumi, no kuriem pēc divām vērtēšanas kārtām atlasīti spēcīgākie pieteikumi ar augstāko inovācijas potenciālu un zinātnisko kvalitāti.

“BioPhoT” mērķis ir veicināt augstas pievienotās vērtības tehnoloģiju attīstību biomedicīnas, medicīnas tehnoloģiju, farmācijas, fotonikas un viedo materiālu jomās, mazinot plaisu starp zinātni un komercsektoru. Līdz 2032. gadam paredzēts radīt vismaz 35 jaunas tehnoloģijas ar augstu komercializācijas potenciālu. 

Kopš platformas darbības sākuma divu finansēšanas konkursu laikā saņemti 223 pētniecības un inovāciju projektu pieteikumi, apliecinot lielu zinātnieku interesi par šo iniciatīvu. Pirmajā projektu konkursā atbalstu saņēmuši 40 projekti. Aptuveni ceturtā daļa šo projektu saistīti ar biomedicīnu un veselības aprūpi, piemēram, inovatīvas pieejas sepses, vēža un infekciju diagnostikai. Tikpat daudz projektu pārstāv medicīnas tehnoloģijas, tostarp jaunas ierīces, sensoru un diagnostikas risinājumu izstrādi. Liela uzmanība veltīta arī fotonikai un optiskajām tehnoloģijām, risinājumiem optisko šķiedru sensoru, luminiscējošu pārklājumu un infrasarkanās spektroskopijas jomā. Vēl astoņi projekti attiecināmi uz viedajiem materiāliem, tostarp inovatīviem biomateriāliem un ilgtspējīgiem kompozītiem, bet četri – uz vides un enerģētikas tēmām.

Trešais pētniecības un inovāciju projektu finansēšanas konkurss plānots 2026. gada augustā. 

“Biomedicīnas un fotonikas pētniecības platformu inovatīvu produktu radīšanai” (“BioPhoT”) Latvijas Organiskās sintēzes institūta vadībā īsteno Elektronikas un datorzinātņu institūts, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, Latvijas Universitāte, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”, Rīgas Stradiņa universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte. 

Projekts “Biomedicīnas un fotonikas pētniecības platforma inovatīvu produktu radīšanai” jeb “BioPhoT” tiek īstenots Ekonomikas ministrijas finansētās ilgtermiņa valsts pētījumu programmas “Inovāciju fonds – ilgtermiņa pētījumu programma” ietvaros. Platformas numurs: IVPP-EM-Inovācija-2024/1-0002.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI