DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Izglītība

Pētniecības projektu atlases pilnveide stiprinās sabiedrības uzticēšanos zinātnei

Otrdien, 28. aprīlī, Ministru kabinets apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotos grozījumus Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (FLPP) izvērtēšanas un finansējuma administrēšanas kārtībā. Grozījumi paredz iekļaut konkursa nolikumā arī sabiedrības viedokli par aktuālajām problēmām, kurās būtu īpaši svarīgs zinātnieku ieguldījums.

FLPP programmas mērķis ir radīt jaunas zināšanas un tehnoloģiskās atziņas visās zinātnes nozarēs, atbalstot izcilākās Latvijas zinātnieku idejas, kā arī nodrošinot visu zinātnes nozaru grupu vienmērīgu attīstību.

Izmaiņu mērķis ir stiprināt uzticēšanos zinātnei un skaidrāk parādīt, kā valsts finansētie pētījumi palīdz sabiedrībai un ekonomikai. Turpmāk tiks apzināts arī sabiedrības viedoklis par aktuālām problēmām, kurās būtu nepieciešami pētījumi, taču tam būs konsultatīva nozīme. Tas nozīmē, ka zinātnieki joprojām paši izvēlēsies pētījumu tēmas un saturu, saglabājot akadēmisko brīvību. Projektu kvalitāti, kā līdz šim, vērtēs neatkarīgi starptautiski eksperti, un finansējumu saņems tikai visaugstāk novērtētie projekti.

Finansējums nemainīgi tiks piešķirts projektiem, ņemot vērā neatkarīgu ārvalstu zinātnisko ekspertu vērtējumu, atbilstoši programmas “Apvārsnis Eiropa” principiem. Jānorāda, ka FLPP projektu konkursā finansējumu iegūst tikai visaugstāk novērtētie projekti aptuveni 10% apmērā no projektu iesniegumu skaita, kas pierāda, ka šī programma ir balstīta izcilības pieejā.

Sabiedrības iesaistes pieeja ierosināta gan pēc sabiedrības intereses un diskusijām pērn par nepieciešamību noteikt lielāku projektu ieguldījumu tautsaimniecībai, gan zinātnisko institūciju lūguma pilnveidot projektu vērtēšanas nolikumu, nodrošinot finansējumu izcilākajiem. Šāda pieeja ņem vērā Eiropas Komisijas ieteikumus par pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaisti politikas veidošanā.

Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde uzsver: “Būtiski ir stiprināt zinātnisko izcilību un panākt, ka pētniecība ir ciešāk saistīta ar sabiedrības vajadzībām. Atbalstot izcilākās idejas visās zinātnes nozarēs, mums ir svarīgi arī skaidri parādīt, kā šie pētījumi palīdz risināt Latvijai aktuālus jautājumus. Plašāka sabiedrības iesaiste veicina uzticēšanos zinātnei, mazina plaisu starp pētniecību un sabiedrības gaidām un stiprina jēgpilnu dialogu.”

Vienlaikus FLPP programmā konkursa regulējums paredz paaugstināt projektu vērtēšanas kvalitāti, caurskatāmību un salīdzināmību, ieviešot ārvalstu zinātnisko ekspertu paneļus. Papildus noteikti dalības nosacījumi projekta zinātniskās grupas locekļiem un Latvijas Zinātnes padomes (LZP) uzdevumus projektu pēcuzraudzībā. Vērtēšanas process paneļos mazinās subjektivitāti, nodrošinot metodoloģiski vienotu projektu izvērtēšanu. FLPP ir galvenais valsts instruments zinātniskās izcilības stiprināšanai Latvijā, lai atbalstītu augstas kvalitātes fundamentālos un lietišķos pētījumus, kas rada jaunas zināšanas, attīsta pētniecības kompetences un veido pamatu turpmākai dalībai starptautiskās programmās. FLPP ik gadu tiek organizēts atvērta projektu konkursa veidā. FLPP projektu konkursu, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, organizē un īsteno Latvijas Zinātnes padome.

Aktuālā informācija par FLPP īstenošanu un projektu konkursiem pieejama Latvijas Zinātnes padomes mājaslapā.

Ar Ministru kabineta noteikumu grozījumiem “Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 12. decembra noteikumos Nr. 725 “Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas un finansējuma administrēšanas kārtība” var iepazīties tiesību aktu portālā.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI