Projektā līdz 2025. gada 31. decembrim aktīvi iesaistījušies vairāk nekā 700 jauniešu no Siguldas, Limbažu un Ventspils novadiem, kur viņi no satura patērētājiem kļūst par aktīviem radītājiem un mentoriem viens otram. Tas ir devis iespēju ikvienam sajusties piederīgam un apgūt praktiskas iemaņas, stiprinot pašpārliecinātību, kas palīdzēs pieņemt drošus lēmumus visā turpmākajā dzīvē.
Tehnoloģijas jauniešu rokās
Siguldas novada jauniešu iniciatīvu centrā “Mērķis” projekts ir radījis fundamentālas izmaiņas. Centra vadītājs Jānis Auzāns uzsver, ka projekts “Digitālā darba ar jaunatni sistēmas attīstība pašvaldībās” ir bijis izšķirošs: “Šis projekts nodrošināja visu nepieciešamo, lai jauniešu centrs kļūtu modernāks, daudzpusīgāks un jauniešiem pieejamāks.” Tradicionālajām galda spēlēm pievienojusies arī profesionāla podkāstu studija, kameras un dīdžejošanas aprīkojums, kas kļuvuši par neatņemamu ikdienas aktivitāšu daļu.
Viens no spilgtākajiem projekta rezultātiem ir profesionālā podkāstu studija un YouTube kanāls “Mērķis TV”. Tajā jaunieši paši plāno, filmē un montē saturu, intervējot gan starptautiskos brīvprātīgos, gan pašvaldības pārstāvjus, tā veicinot pilsonisko līdzdalību un dialogu ar vietējo varu. Siguldā tehnoloģijas nav tikai speciālistu rokās – tās būtībā ir jauniešu pārraudzībā. Jānis Auzāns stāsta par sešpadsmitgadīgo Tomasu: “Jaunietis projekta laikā piedalījās fotografēšanas mācībās, kur apguva gan tehniskos pamatus, gan radošas pieejas attēlu veidošanā. Iegūtās zināšanas viņš tagad izmanto praksē un labprāt dalās ar tām arī ar citiem jauniešiem, palīdzot viņiem apgūt fotografēšanas pamatus.”
Līdzīgi notiek arī dīdžejošanas jomā – pieredzējušākie jaunieši kļūst par mentoriem, palīdzot citiem jauniešiem apgūt pamatus un uzsākt darboties. Šī jaunietis-jaunietim pieeja nozīmē, ka jaunatnes darbinieki vairs nav vienīgie zināšanu avoti. Kā uzsver Jānis, mērķis ir panākt, ka jaunieši apgūst prasmes patstāvīgi organizēt arī tehnisko pusi, piemēram, apstrādāt fotogrāfijas, iestatīt podkāstu studiju un sagatavot aprīkojumu darbam. Tas palīdz veidot vidi, kurā jaunieši nevis pasīvi pavada laiku telefonos, bet socializējas un kopīgi rada digitālu saturu.
Drosme runāt un e-sporta uzvaras
Limbažu novadā projekts kļuvis par nozīmīgu pagrieziena punktu jauniešu pašapziņas stiprināšanā. Jaunatnes lietu speciāliste Elīna Rūtentāle atceras, ka agrāk bija grūti atrast jauniešus, kuri brīvprātīgi būtu gatavi runāt kameras priekšā, bet tagad situācija ir mainījusies: “Viņi ļoti labprāt paši piesakās montēt un filmēt saturu, viņi jūtas drošāki un pārliecinātāki par sevi.” Tehnoloģijas ir pavērušas jaunus apvāršņus, jaunieši paši jautā pēc VR brillēm vai grafiskajām planšetēm, lai eksperimentētu un izmēģinātu jaunas idejas.
Limbažu novada komanda organizēja e-sporta turnīrus, piesaistot jauniešus, kuri ikdienā jauniešu centru neapmeklēja un neizmantoja tā piedāvātās iespējas. Turnīri radīja vidi, kurā jaunieši attīstīja sadarbības un komunikācijas prasmes, apguva godīgas spēles principus un mācījās cieņpilni pieņemt spēles rezultātu. Savukārt radošajā dienā “Ideju klikšķis” jaunieši darbojās grupās, mācījās viens no otra, kā arī profesionāļu vadībā kopīgi filmēja un montēja digitālo saturu. Šādu aktivitāšu mērķis ir attīstīt prasmes, kas jauniešiem nepieciešamas ne tikai skolas un ikdienas projektos, bet arī nākotnē.
Digitālā izaugsme novadā: jaunieši apgūst tehnoloģijas un mācās sadarboties
Ventspils novadā digitālais darbs tika ieviests ar uzsvaru uz līdzsvaru starp aktivitātēm, kurās tiek izmantoti digitālie rīki, un pieredzi bez viedierīcēm. Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece, jaunatnes lietu speciāliste Sibilla Veģe uzsver, ka arī digitalizācijas laikmetā jauniešiem svarīga ir iespēja satikties, sadarboties un piedzīvot kopīgas aktivitātes bez tehnoloģiju starpniecības: “Svarīgs ir balanss – ja jauniešiem piedāvā jēgpilni pavadīt brīvo laiku, viņi labprāt uz brīdi noliek malā viedierīces.”
Projekta sākumā gan jauniešiem, gan speciālistiem mākslīgais intelekts vai virtuālā realitāte šķita tālas un maz pazīstamas lietas. Taču, piedaloties darbnīcās un iedvesmojoties no Liepājas pašvaldības pieredzes, šīs tehnoloģijas pamazām kļuva arvien saprotamākas un pieejamākas. Novadā iegādātas arī VR brilles, portatīvie datori un digitālie rīki, kas jauniešiem ļāva izmēģināt jaunus veidus, kā radīt saturu, mācīties un sadarboties. VR brilles rotācijas kārtībā ceļo no skolas uz skolu, ļaujot tās izmantot ne tikai jauniešu centros, bet arī dažādās mācību stundās.
Projekta gaitā kļuva skaidrs – jauniešiem nepieciešams arī laiks bez ekrāniem. To spilgti apliecināja orientēšanās mežā bez telefoniem un digitālajiem rīkiem. Ar papīra kartēm un paļaujoties uz savām prasmēm, jaunieši mācījās sadarboties, komunicēt un kopīgi pieņemt lēmumus. Šī pieredze stiprināja savstarpējo sadarbību un lika aizdomāties par viedierīču lomu ikdienā.
Sasniegt katru jaunieti novadā
Projekta centrā ir digitālās plaisas mazināšana, nodrošinot tehnoloģiju pieejamību visiem jauniešiem neatkarīgi no dzīvesvietas. Limbažu, Siguldas un Ventspils novados tas īstenots ar dažādām pieejām – attīstot mobilo darbu ar jaunatni, organizējot aktivitātes ārpus jauniešu centriem, nodrošinot transportu, mainot IKT izmantošanas vietas un piedāvājot arī tiešsaistes risinājumus.
Piemēram, Siguldas novadā, lai jaunieši no attālākām vietām varētu iesaistīties, tika nodrošināts transports un attīstīts mobilais darbs – tehnoloģijas un aktivitātes nogādātas arī vietējās skolās, paplašinot iespējas apgūt digitālās prasmes.
Ilgtspēja: investīcija jauniešos un viņu nākotnes karjerā
Projektā iegūtā pieredze liecina, ka vissvarīgākais ir investēt cilvēkos, nevis tikai dārgās iekārtās. Elīna Rūtentāle uzsver: “Mēs kā darbinieki esam ieguvuši papildus jaudu un pārliecības sajūtu par sevi, nebaidāmies organizēt digitālas aktivitātes, kas iepriekš šķita pārāk sarežģītas, un šī pārliecība ir tiešs ieguvums ilgtermiņā”. Kā uzsver Jānis Auzāns, dalība projekta mācībās jauniešiem sniedz ne tikai praktiskas iemaņas, bet arī apliecinājumus par iegūtajām prasmēm, ko iespējams iekļaut savā CV.
Stratēģiska pieeja digitālajam darbam ar jaunatni palīdz veidot vienaudžu izglītotāju tīklus un savstarpēja atbalsta kopienas, kas turpina attīstīties arī pēc projekta noslēguma.
Par projektu “Digitālā darba ar jaunatni sistēmas attīstība pašvaldībās”
Projekts “Digitālā darba ar jaunatni sistēmas attīstība pašvaldībās” tiek īstenots ar ES Atveseļošanas fonda atbalstu, veicinot pāreju uz digitālo ekonomiku un mazinot sociālo nevienlīdzību. Kopš 2025. gada pavasara visas Latvijas pašvaldības īsteno dažādus digitālo prasmju pilnveides pasākumus un papildina materiāltehnisko bāzi veidojot jauniešu interesēm un vajadzībām atbalstošu digitālo vidi. Kopējais piešķirtais Atveseļošanas fonda finansējums Siguldas, Limbažu un Ventspils novadu pašvaldībām: 106 948,14 eiro.
Finansē Eiropas Savienība – NextGenerationEU. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.
Plašāk par projektu skatīt JSPA tīmekļvietnē un JSPA YouTube platformā.
Par JSPA
JSPA darbojas kopš 1999. gada ar mērķi veicināt jauniešu aktivitāti un mobilitāti, līdzdalību jaunatnes brīvprātīgajā darbā, neformālās izglītības un jaunatnes informācijas programmās un projektos, kā arī veicināt jauniešu neformālo izglītību saistībā ar mūžizglītību. JSPA administrē dažādas starptautiskas un valsts līmeņa programmas: “Erasmus+”; “Eiropas Solidaritātes korpuss”, Eiropas Komisijas informācijas tīklu jauniešiem “Eurodesk”, Eiropas skolu sadarbības tīklu “eTwinning”, Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmu, kā arī projektus “Digitālā darba ar jaunatni sistēmas attīstība pašvaldībās” un “PROTI un DARI 2.0”.
