Mērķtiecīga sadarbība un tehnoloģijas jauniešu rīcībā
Mārupes novadā digitālās aktivitātes īpaši cieši savijas ar izglītības vidi. Kā stāsta Mārupes novada pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vecākā jaunatnes lietu speciāliste Elīna Krēmere, ideja par aktivitāšu īstenošanu skolās radās sadarbībā ar karjeras konsultantēm, domājot tieši par Karjeras nedēļu.
“Domājot par aktivitāšu veidu, ilgumu un tehniskajām detaļām, mēs visu pārrunājām kopīgi, veidojot patiesi lielisku savstarpējo sadarbību,” uzsver E. Krēmere, norādot, ka skolu iesaiste bija būtiska gan organizatoriski, gan satura ziņā.
Viens no nozīmīgākajiem ieguvumiem Mārupes novadā ir jauns digitālais aprīkojums – interaktīvie ekrāni, datori, planšetdatori, podkāstu tehnika un citi rīki, kas dod iespēju jauniešiem pašiem darboties, izmēģināt un mācīties. Īpaši būtiski tas ir tiem jauniešiem, kuriem dažādu finansiālu apstākļu dēļ ikdienā šādas tehnoloģijas nav pieejams. Projekts vienlaikus nodrošinājis arī finansiālu pamatu mobilā un digitālā darba ar jaunatni attīstībai, komunikācijas stiprināšanai ar jauniešiem un brīvprātīgā darba sistēmas veidošanai, raugoties nākotnē - jau pašvaldības pamatbudžeta ietvaros.
Praktisku un daudzveidīgu aktivitāšu nozīmi jauniešu dzīvē apliecina arī “Mārupes novada jauniešu mediju diena”. Mārupes jauniešu domes M-UP pārstāve Dominika uzsver, ka pasākuma saturs bija gan iedvesmojošs, gan lietderīgs.
“Ļoti interesanti šķita, ka vieslektori runāja par tik daudz un dažādām tēmām, tādēļ garlaicīgi nebija,” stāsta Dominika. Viņa īpaši izceļ iespēju ne tikai klausīties, bet arī pašai praktiski darboties – apgūt stresa pārvaldību uz skatuves, izmēģināt DJ pulti un izprast sociālo mediju pārvaldības principus. Šīs prasmes jaunietei ir būtiskas arī ikdienā, jo viņa pati aktīvi iesaistās jauniešu domes komunikācijas veidošanā un projektu īstenošanā.
Digitālās telpas kā radošas laboratorijas
Lielākajā daļā pašvaldību projekta ietvaros iegādāts arī tehniskais aprīkojums, kas paliks jauniešu rīcībā arī pēc projekta noslēguma. Piemēram, Gulbenes novadā jauniešu centrā “Bāze” izveidota Digitālā telpa. Jauniešu centra komunikācijas speciāliste Džesija Olekša uzsver, ka viens no būtiskākajiem ieguvumiem ir zināšanas – gan jauniešiem, gan jaunatnes darbiniekiem, īpaši satura veidošanā un mākslīgā intelekta rīku izmantošanā.
Jaunā telpa ir ne tikai tehnoloģiski aprīkota, bet arī vizuāli iedvesmojoša – to papildina grafiti māksla, podkāstu ierakstu tehnika, videokameras, datori un virtuālās realitātes brilles. Tā kļuvusi par vietu, kur iespējams radīt, eksperimentēt un mācīties neformālās izglītības ceļā.
Jauniete Marta Anna atzīst: “Telpas izskats ir ļoti moderns un stilīgs, piemērots jauniešiem. Labprāt arī turpmāk iesaistītos un būtu gatava veidot savu podkāstu.” Šāda motivācija apliecina, ka vide un uzticēšanās jauniešu idejām ir būtisks attīstības priekšnoteikums viņu izaugsmei.
Digitālā istaba jauniešiem izveidota arī Rēzeknē. Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centra “Zeimuļs” interešu izglītības nodaļas metodiķe Agita Gailiša stāsta, ka digitālās telpas pašvaldībās kļūst ne tikai par tehnoloģiski aprīkotu vidi, bet arī par būtisku pavērsiena punktu darba ar jaunatni attīstībā. Kā uzsver A.Gailiša, projekta īstenošana šobrīd norit ļoti veiksmīgi, un viens no redzamākajiem rezultātiem ir tieši digitālās jauniešu istabas atklāšana, kas jau tagad ļauj skaidri saskatīt projekta ietekmi.
Lai gan projekts vēl ir tikai pusceļā, pirmie soļi devuši stabilu pamatu digitālā darba attīstībai pašvaldībā – iegādāts nepieciešamais aprīkojums, piesaistīti speciālisti un radīta jauniešiem pieejama, mūsdienīga vide. “Šī projekta lielākā pievienotā vērtība ir tā, ka tas veicina jauniešu iesaisti un dod viņiem iespēju būt aktīviem līdzradītājiem savā pilsētvidē un nākotnē,” norāda A. Gailiša.
Viņa uzsver, ka digitālā jauniešu istaba nav tikai telpa ar tehnoloģijām, bet gan vide, kas iedrošina eksperimentēt, radīt un iedvesmoties. To spilgti apliecināja arī telpas atklāšanas diena, kuras laikā jaunieši piedalījās foto un video darbnīcās, risināja digitālos izaicinājumus, izmēģināja LEGO robotu programmēšanu, testēja virtuālās realitātes iespējas un piedalījās radošās aktivitātēs. Vakaru simboliski noslēdza gaismas instalācija centra iekšpagalmā, izgaismojot jaunās telpas radošo enerģiju un tehnoloģisko jaudu.
Digitālā jauniešu istaba kļūst par vietu, kur jaunieši var attīstīt prasmes, īstenot savas idejas un justies uzklausīti – vietu, kur digitālās iespējas pārtop reālā pieredzē un nākotnes iecerēs.
Digitālās prasmes un labbūtība roku rokā
Ogres novadā projekts īpaši izceļas ar kiberdrošības un digitālās labbūtības tematiku. Izglītības pārvaldes galvenā jaunatnes lietu speciāliste Liene Bokmeldere uzsver, ka jauniešu digitālā izaugsme neaprobežojas tikai ar tehnisko prasmju apguvi. Tikpat nozīmīga ir spēja atrast līdzsvaru starp digitālo vidi un dzīvi ārpus ekrāniem.
Interaktīvā aktivitāte “Atrodi hakeri” māca sadarboties, domāt analītiski un pamanīt detaļas, savukārt digitālās labbūtības nodarbībās jaunieši tiek aicināti godīgi ieskatīties uz savos ikdienas paradumos. Diskusijas, testi un personīgā digitālās labbūtības plāna izstrāde palīdz jauniešiem apzināties savu ekrāna laiku un soli pa solim mācīties to pārvaldīt veselīgāk.
“Mērķis ir, lai jaunieši atveras, iesaistās un dalās pieredzē. Nereti telefonā komunicēt ir vieglāk nekā reālajā dzīvē,” atzīst L. Bokmeldere.
Solis tuvāk ilgtspējīgai nākotnei
Kā norāda JSPA Jaunatnes politikas atbalsta departamenta pārstāve Agnese Kalniņa, vairākas pašvaldības projekta īstenošanas gaitā ne tikai sasniegušas, bet pat pārsniegušas sākotnēji izvirzītos mērķus un plānotos rezultātus. Rēzeknes piemērs ar mūsdienīgi un jaudīgi aprīkotu digitālo istabu uzskatāmi apliecina, ka mērķtiecīgi ieguldījumi vidē un aprīkojumā sniedz ilgtermiņa ieguvumus jauniešu digitālo prasmju attīstībā.
Projekts “Digitālā darba ar jaunatni sistēmas attīstība pašvaldībās” skaidri parāda – jaunieši vēlas ne tikai patērēt digitālo saturu, bet arī to radīt, kritiski domāt un ietekmēt apkārt notiekošo. Pašvaldību pieredze apliecina, ka, nodrošinot atbilstošu vidi, mūsdienīgas tehnoloģijas un atbalstu, jaunieši kļūst iesaistīti, motivēti un gatavi uzņemties iniciatīvu. Digitālais darbs ar jaunatni šodien ir ieguldījums sabiedrības radošumā, drošībā un līdzsvarotā attīstībā rīt.
Papildu informācija
Plašāk par projektu iespējams uzzināt JSPA tīmekļvietnē.
Finansē Eiropas Savienība – NextGenerationEU. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.
Par Atveseļošanas fondu
Atveseļošanas fonds (Recovery and Resilience Facility) ir EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021.–2027. gada plānošanas perioda ES daudzgadu budžetam. Tās mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. No Atveseļošanas fonda Latvijas tautsaimniecībā līdz 2026. gada beigām paredzēts investēt 1,97 miljardus eiro, īstenojot reformas un veicot investīcijas visos sešos Atveseļošanas fonda darbības virzienos: Klimats un enerģētika (tai skaitā REPowerEU), Digitālā transformācija, Nevienlīdzības mazināšana, Ekonomikas transformācija, Veselība un Likuma vara. Atveseļošanas fonda reformas un investīcijas Latvijā tiek finansētas no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma (European Commission Recovery and Resiliance Facility) budžeta līdzekļiem ar valsts budžeta līdzfinansējumu. Uzzini vairāk: www.esfondi.lv
Par JSPA
JSPA darbojas kopš 1999. gada ar mērķi veicināt jauniešu aktivitāti un mobilitāti, līdzdalību jaunatnes brīvprātīgajā darbā, neformālās izglītības un jaunatnes informācijas programmās un projektos, kā arī veicināt jauniešu neformālo izglītību saistībā ar mūžizglītību. JSPA administrē dažādas starptautiskas un valsts līmeņa programmas: “Erasmus+”; “Eiropas Solidaritātes korpuss”, Eiropas Komisijas informācijas tīklu jauniešiem “Eurodesk”, Eiropas skolu sadarbības tīklu “eTwinning”, Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmu, kā arī projektus “Digitālā darba ar jaunatni sistēmas attīstība pašvaldībās” un “PROTI un DARI 2.0”.
