DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 5 minūtes

RTU ar “Latvenergo” sāk nebijušu biznesa un zinātnes sadarbības iniciatīvu, lai veicinātu zaļās degvielas izpēti un ražošanu

FOTO: Armins Ronis, RTU.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un AS Latvenergo” īstenos pirmo industriālās profesūras projektu Latvijā. Starptautiskā atklātā konkursā tiks piesaistīts profesors, kurš ar uzņēmuma atbalstu pētīs zaļās degvielas attīstības iespējas.

Vienojoties par stratēģisko partnerību, RTU un Latvenergo” parakstīja sadarbības līgumu par industriālā profesora projekta īstenošanu. Līgums paredz īstenot starptautisku profesora kandidāta atlases procesu. Ar uzvarētāju līgums tiks slēgts uz diviem gadiem. Izvērtējot projekta rezultātus, to varēs pagarināt, profesoru ievēlot vēl uz četriem gadiem. Profesors savu darbību īstenos RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātē, ņemot vērā industrijas aktuālās vajadzības un attīstot jaunu pētniecības virzienu.

Akadēmiskajā un pētnieciskajā darbā gūtās atziņasLatvenergo” izmantos savā darbībā, savukārt RTU studiju un zinātnes procesā aprobēs industrijas praktisko pieredzi.

Industriālais profesors primāri pētīs zaļās degvielas (no atjaunojamās enerģijas iegūtas sintētiskās aviācijas degvielas jeb e-SAF, zaļā metanola, e-amonjaka) attīstības tendences un patēriņa prognozes, lai novērtētu Latvijas un Baltijas reģiona konkurētspēju un apzinātu galvenos ierobežojošos faktorus. Ņemot vērā, ka e-amonjaks ir viegli transportējams un tā ražošanai vienīgā ierobežotā izejviela ir elektrība un ūdens, svarīgi izpētīt, vai Latvija un Baltijas valstis var fundamentāli būt konkurētspējīgas e-amonjaka ražošanā. Savukārt zaļā metanola un e-SAF gadījumā nepieciešams izvērtējums par biogēna CO2 pieejamību, avotiem un ekonomiskajiem apsvērumiem to izmantošanai.

AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste norāda: Mūsu ilggadīgā līdzšinējā sadarbība ar Latvijas augstskolām tagad ieiet jaunā – ļoti pragmatiskā un lietišķā – fāzē, jo šis projekts ir tiešs teorijas un izpētes tilts uz komerciāli lietojamiem ieguvumiem. Mūsu konkursa uzvarētājam būs liela atbildība un arī lielas iespējas kļūt par Latvijas enerģētikas un tādējādi visas tautsaimniecības izrāviena līdzdalībnieku. Lepojos, ka esam šī aizraujošā ceļa uzsācēji un ierādītāji arī citiem valsts un privātajiem komersantiem, kam rūp savas nozares un valsts ilgtspējīga attīstība. Novembris tuvojas noslēgumam, taču patriotisma un mūsdienīgas izaugsmes gars turpina ceļu inženieru un akadēmiķu prātos!

Latvijas izaugsme ir atkarīga no spējas transformēt valsts ekonomiku, padarot to zināšanās un tehnoloģijās balstītu. Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā Latvijā joprojām ir zemi, tādēļ stratēģiska sadarbība ar vienu no Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgākajiem uzņēmumiem radīs pievienoto vērtību gan industrijai, gan universitātei, un tas ir vitāli nozīmīgi,” pauž RTU rektors Tālis Juhna. Universitātei partnerība ļaus stiprināt zinātnisko kapacitāti, starptautisko atpazīstamību, citējamību, vairot doktorantu un studentu iesaisti inovāciju procesos, arī piesaistīt papildu finansējumu pētniecībai, savukārt uzņēmumam būs piekļuve augstas kompetences akadēmiskajiem un zinātniskajiem resursiem, tiks attīstīti tam nozīmīgi pētniecības projekti, būs iespēja sadarboties jaunu tehnoloģiju un inovāciju radīšanā.

FOTO: Armins Ronis, RTU.

RTU kā pirmā universitāte Latvijā jau 2019. gadā ieviesa Industriālā doktora programmu, kurā doktoranti ar komercsabiedrību atbalstu izstrādā promocijas darbu par to attīstībai nozīmīgiem tematiem. Industriālā profesora iniciatīva ir nākamais solis.

Stratēģiskās sadarbības līgums parakstīts Biomedicīnas un fotonikas pētniecības platformas inovatīvu produktu radīšanai (BioPhoT) pirmās konferences “BioPhoT – Latvijas inovāciju tramplīns” laikā. Platforma ir līdz šim vērienīgākā iniciatīva pētniecības rezultātu komercializācijai Latvijā un zinātņietilpīgu augstas pievienotās vērtības tehnoloģiju virzīšanai tirgū. Tās mērķis ir attīstīt jaunas tehnoloģijas un inovatīvas idejas ar komerciālu potenciālu biomedicīnas, medicīnas tehnoloģiju un farmācijas, fotonikas, viedo materiālu, tehnoloģiju un inženiersistēmu jomā. Platformu veido zinātnes universitāšu un vadošo pētniecības institūtu konsorcijs Latvijas Organiskās sintēzes institūta vadībā Ekonomikas ministrijas finansētā ilgtermiņa valsts pētījumu programmā “Inovāciju fonds – ilgtermiņa pētījumu programma”. Platformas numurs: IVPP-EM-Inovācija-2024/1-0002.

FOTO: Armins Ronis, RTU.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI