DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 4 minūtes

RTU prezentēs modelēšanas rīku Latvijas klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta zinātnieki sadarbībā ar partneriem izstrādājuši modelēšanas rīku politikas lēmumu ietekmes novērtēšanai dažādās nozarēs – enerģētikā, rūpniecībā, lauksaimniecībā, zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā (ZIZIMM), kā arī atkritumu apsaimniekošanā un transportā. Tā mērķtiecīga izmantošana palīdzēs izvērtēt dažādu politiku savstarpējo ietekmi un prognozēt to iedarbību uz klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu un valsts attīstību līdz pat 2050. gadam.

Interaktīvais modelēšanas rīks tiks prezentēts Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē 25. februārī plkst. 10.00. 

“Lēmumiem, kas pieņemti pagātnē, vienmēr ir sekas nākotnē. Taču nākotne nav identiska pagātnei, ir jāņem vērā dažādu rīcību un politiku cēloņsakarības. Rīks palīdz prognozēt jebkuras politikas potenciālās sekas – ieraudzīt, kas notiks līdz 2050. gadam, izvēloties vienu vai otru attīstības scenāriju, un adaptēties tam laikus,” uzsver RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) tenūrprofesore, sistēmdinamikas modelēšanas eksperte Andra Blumberga.

Klimats ir kompleksa sistēma, ko ietekmē ļoti dažādi aspekti – vides, ekonomiski, sociāli, tehnoloģiski, politiski utt. –, tādēļ rīcībpolitiku izvērtēšana nevar būt lineāra. Lēmumi, piemēram, mežsaimniecībā vai precīzijas lauksaimniecībā nākotnē var tieši ietekmēt CO2 emisiju apmēru un bioloģisko daudzveidību, viedāka ražošana vai izmaiņas transporta nozarē – enerģētikas sektora transformāciju utt. Modelēšanas rīks spēj sniegt skaidru atbildi, kāda ietekme būtu fundamentālai Latvijas klimata politikas virziena maiņai vai konkrētām aktivitātēm, piemēram, atomenerģijas attīstībai, atkritumu dedzināšanai, transporta sistēmas pārkārtošanai utt.  

Modelēšanas rīks jeb integrēta nacionālo klimatneitralitātes lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēma ir balstīta sistēmdinamikas pieejā un lielajos datos. Tā ir ļoti detalizēta, ietverot klimata politikas saistību analīzi, klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanas instrumentu novērtēšanu utt. Rīks domāts politikas veidotājiem datos balstītu lēmumu un ilgtspējīgu pieeju ieviešanai klimata politikā.

Tas izstrādāts valsts pētījumu programmas “Klimatneitralitātes mērķu sasniegšanas lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēma” projektā “Klimata neitralitātes lēmumu modeļi darbībā īstenošanai”. Projektu īsteno RTU sadarbībā ar Latvijas Universitāti, Vidzemes Augstskolu un Rīgas Stradiņa universitāti. 

Izstrādes laikā notikušas tikšanās ar dažādu nozaru ekspertiem un politikas veidotājiem, lai modelis atbilstu gala lietotāju vajadzībām, organizēti arī semināri un mācības modelēšanas rīka izmantošanā. To studiju procesā jau apgūst un izmanto nākotnes vides inženieri. Atzinīgs novērtējums saņemts no Igaunijas klimata politikas profesionāļiem.   

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI