Vizītes mērķis bija dalīties ar labās prakses piemēriem migrantu un bēgļu integrācijas jomā, īpaši akcentējot Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanu Latvijā. Delegācija izzināja Saulkrastu pašvaldības sniegto atbalstu ukraiņiem, sākot no sporta komandu uzņemšanas līdz humānās palīdzības organizēšanai. Saulkrastu novada pašvaldība “Bēgļu un migrantu sociāli ekonomiskā integrācija” (SIRM) projektā piedalās kā asociētais partneris. Projekta mērķis ir uzlabot valsts un reģionālās politikas bēgļu un migrantu sociālekonomiskai integrācijai un Latvijā tas īpaši fokusēts uz Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanas jautājumiem.
Latvija bija viena no pirmajām Eiropas valstīm, kas 2022. gada februārī pieņēma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu, sniedzot tūlītēju un koordinētu palīdzību. Līdz šim Latvijā uzņemti vairāk nekā 40 000 Ukrainas civiliedzīvotāju, no kuriem aptuveni 10 000 ir nodarbināti un vairāk nekā 1300 uzsākuši uzņēmējdarbību.
Kā viens no iedvesmojošiem piemēriem tika prezentēts Žešovas reģiona projekts “Podkarpackie Incubator4UA” Polijā, kas atbalsta Ukrainas bēgļu uzņēmējdarbību. Tā mērķis bija radīt bēgļiem un migrantiem no Ukrainas draudzīgu vidi ideju attīstīšanai un [sociālās] uzņēmējdarbības uzsākšanai. Inkubators nodrošināja bezmaksas aprīkojumu, juridisko, lingvistisko un psiholoģisko atbalstu, apmācības un pieredzes apmaiņas vizītes. Šāda pieeja veicina ne tikai individuālu uzņēmējdarbību, bet arī sociālo inovāciju attīstību un vietējo kopienu stiprināšanu.
Delegācija tikās arī ar ukraiņu profesionāļiem Latvijā – zinātniekiem LU un mediķiem Rīgā, kuri dalījās savos integrācijas stāstos, un apmeklēja arī Sabiedrības integrācijas fonda “Viena pieturvietas aģentūru”, kas sniedz visaptverošu atbalstu bēgļiem un trešo valstu pilsoņiem – sākot no juridiskām konsultācijām līdz dzīvesvietas kārtošanu. Kopš 2023. gada janvāra aģentūra sniegusi vairāk nekā 15 000 konsultāciju gandrīz 7500 klientiem.
LU Eksakto zinātnu un tehnoloģiju fakultātes Atomfizikas un spektroskopijas institūtā (ASI) šobrīd strādā vairāk nekā desmit ārvalstu pētnieku, tostarp ukraiņi. Dr. Maksims Pogorelovs, LU ASI Uzlaboto biomateriālu un biofizikas laboratorijas vadītājs, dalījās savas personīgajā pieredzē dzīves veidošanā Latvijā, uzsverot sava darba devēja nozīmi ne tikai nodarbinātības nodrošināšanā, bet arī sociālajā integrācijā – palīdzība dokumentu kārtošanā, socializēšanās pasākumu organizēšana u. c.
Arī Rīgas veselības centra Bolderājas filiāles mediķi no Ukrainas dalījās savā pieredzē, īpaši uzsverot kvalifikācijas atzīšanas procesu un valsts valodas zināšanu prasības. Diskusijās tika atzīmēts, ka ārvalstu medicīnas speciālistu iesaiste ne tikai sniedz iespēju ukraiņiem strādāt atbilstoši savai profesionālajai kvalifikācijai, bet arī būtiski mazina augsti kvalificētu mediķu trūkumu Latvijā. Tomēr viens no būtiskākajiem izaicinājumiem šobrīd ir nepieciešamība savlaicīgi apliecināt latviešu valodas prasmes (vismaz B1 līmenī), lai varētu turpināt profesionālo darbību.
