Par šīm iespējām FICIL Inovāciju, institūciju un attīstības darba grupa diskutēja 2026. gada 21. oktobrī un 10. novembrī ar Valsts kancelejas, Valsts kases, Valsts kontroles, Valsts administrācijas skolas, Valsts digitālās attīstības aģentūras, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un uzņēmumu pārstāvjiem. Sarunās iezīmējās kopīga izpratne par nepieciešamajiem uzlabojumiem un gatavība meklēt praktiskus risinājumus. Turpmākajam darbam būtiska būs spēja šo izpratni pārvērst saskaņotā rīcībā.
Pārdomāta centralizācija palīdz labāk izmantot kopīgos resursus
Centralizācija var izpausties dažādi. Funkciju apvienošana var ietvert komandējumu administrēšanu, personāla lietvedību, pieprasījumu apstrādi un grāmatvedību. Piemēram, kopīga komandējumu administrēšana var aptvert visu procesu no pieteikšanas un saskaņošanas līdz izdevumu uzskaitei un atskaitei. Savukārt vienota pieprasījumu pārvaldība ļautu skaidri noteikt atbildīgos un sekot izpildes termiņiem. Aktīvu centralizācijas iespējas vērtējamas, piemēram, kopīgā IKT infrastruktūras vai autotransporta pārvaldībā. Apvienojot kompetences, vairākas iestādes varētu izmantot finanšu analītiķu, iepirkumu un projektu vadības speciālistu zināšanas. Īpaši nozīmīgs šāds atbalsts būtu mazajām iestādēm, kur viena pieredzējuša darbinieka prombūtne vai aiziešana var būtiski ietekmēt darba nepārtrauktību. Katrai izvēlei nepieciešams izmaksu, pakalpojumu kvalitātes, ieviešanas risku un vajadzīgo ieguldījumu izvērtējums. Pirms centralizācijas svarīgi pārskatīt un vienkāršot procesus, iesaistot cilvēkus, kuri tos pārzina ikdienā, un vienoties par sagaidāmajiem ieguvumiem un to mērīšanu.
Kopīgam darbam vajadzīgs procesa saimnieks
Lai pārmaiņas varētu īstenot pāri iestāžu un nozaru robežām, centralizācijas procesam nepieciešams skaidrs saimnieks ar spēcīgu pārresoru mandātu. Atbildīgajai institūcijai jābūt pilnvarām noteikt prioritātes, lemt, ko un kā centralizēs, vienoties par kopīgiem darbības principiem un uzraudzīt izpildes gaitu. Šāds mandāts palīdzētu saskaņot atšķirīgās iestāžu vajadzības, risināt domstarpības un nodrošināt savlaicīgus lēmumus. Diskusijās Valsts kanceleja un Finanšu ministrija tika apspriestas kā iespējamās darba virzītājas. Nākamais solis ir precizēt abu institūciju lomas, procesa saimnieka pilnvaras un atbildību par sasniedzamajiem rezultātiem.
Uzticami dati dod pamatu labākiem lēmumiem
Kvalitatīvi dati ir pamats gan izmaksu pārvaldībai, gan pārmaiņu rezultātu novērtēšanai. Iestādēm nepieciešamas vienotas datu definīcijas, saskaņota uzskaites prakse un pietiekami detalizēta informācija. VARAM pieredze IKT izdevumu analīzē parādīja praktisku izaicinājumu – licenču, datortehnikas un citu resursu izdevumi ir sadalīti pa vairākiem izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem. Tas apgrūtina vienas sistēmas kopējo izmaksu aprēķinu, uzturēšanas un attīstības izdevumu nošķiršanu un licenču vajadzību prognozēšanu. FICIL rosina vienādot kodu piemērošanu un pilnveidot datu uzskaites dimensijas, lai izmaksas varētu analizēt konkrētas sistēmas, pakalpojuma un izdevumu veida griezumā. Vienlaikus jāīsteno princips, ka vieni un tie paši dati visā valsts pārvaldē tiek ievadīti vienu reizi un turpmāk izmantoti atkārtoti. Tam vajadzīga sistēmu savietojamība, atbilstošas piekļuves tiesības un skaidra atbildība par datu kvalitāti. Tas arī mazinātu darbinieku laiku, kas patlaban jāvelta atkārtotai informācijas ievadei un pārbaudei.
Pastāvīga izmaksu vadība un finanšu speciālistu potenciāls
Izmaksu kontrolei un efektivitātes uzlabošanai jākļūst par pastāvīgu iestāžu vadības procesu, uzlabojumus īstenojot jau ikdienā, negaidot Valsts kontroles revīziju. Regulāra plānoto un faktisko izdevumu salīdzināšana, noviržu cēloņu analīze un līdzīgu pakalpojumu izmaksu izvērtēšana ļautu savlaicīgi pieņemt lēmumus budžeta gada laikā. Vidēja termiņa plānošanā jāņem vērā arī aktīvu uzturēšanas, atjaunošanas un nomaiņas vajadzības. Valsts pārvaldē strādā ap 600 finanšu speciālistu, kuru pieredze un zināšanas ir nozīmīgs resurss pārmaiņām. Lai šo potenciālu izmantotu pilnvērtīgāk, nepieciešams laiks analīzei, piemēroti rīki un cieša sadarbība ar iestāžu vadītājiem. Mazinot atkārtotas datu ievades un pārskatu sagatavošanas slogu, finanšu speciālisti varētu vairāk palīdzēt prognozēt izdevumus, izvērtēt riskus un rast efektīvākus risinājumus.
Pārmaiņas sākas ar cilvēku izpratni un iesaisti
Jaunas darba pieejas prasa gan zināšanas, gan pārliecību par spēju tās izmantot. Tāpēc iestāžu vadītājiem un finanšu speciālistiem nepieciešamas kopīgas, praktiskas finanšu pratības un jauno pieeju izmantošanas mācības. Tajās varētu analizēt komunālo pakalpojumu izmaksu pieaugumu, prognozēt licenču vajadzības un izvērtēt darbinieku mainības izmaksas. Valsts kontrole diskusijā pauda gatavību iesaistīties praktisko mācību nodrošināšanā. “Mēs vēlamies redzēt Latviju veiksmīgu un valsts pārvaldi, kurā cilvēki var jēgpilni izmantot savas zināšanas un redzēt sava darba rezultātu. Pārmaiņas īsteno cilvēki ar savu ikdienas rīcību, un ir saprotami, ka jaunas prasības un darba paradumu maiņa var radīt nedrošību. Tāpēc svarīgi izskaidrot pārmaiņu mērķi, uzklausīt darbinieku pieredzi un sniegt praktisku atbalstu. Būs vajadzīgi ieguldījumi tehnoloģijās, vadītāju un finanšu speciālistu mācībās un sadarbībā starp iestādēm. Ar pārdomātu plānu un kopīgu darbu varam panākt zemākas izmaksas, saprotamākus procesus, jēgpilnākus darba pienākumus un ātrākus rezultātus,” norāda FICIL Inovāciju, institūciju un attīstības darba grupas vadītāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.
No kopīgas izpratnes uz īstenojamu plānu
Lai ieceres kļūtu par ikdienā jūtamiem uzlabojumiem, nepieciešams kopīgs pārresoru īstenošanas plāns ar prioritātēm, termiņiem, finansējumu un cilvēkresursiem. Katram pasākumam jānosaka atbildīgais, viņa pilnvaras, sadarbības pienākumi un sasniedzamais rezultāts. Plānā jāparedz sistēmu pielāgošana, darbinieku mācības un atbalsts arī pēc ieviešanas. Progresu palīdzētu novērtēt sākotnējie dati un skaidri darbības un atbildības kritēriji, tostarp viena pakalpojuma izmaksas, izpildes laiks, datu kļūdu un atkārtotas ievades apjoms, pakalpojuma kvalitāte un darbinieku slodze. Regulāra rezultātu izvērtēšana ļautu savlaicīgi sniegt nepieciešamo atbalstu, novērst kavējumus un pārliecināties, ka ieguldījumi dod paredzētos ieguvumus. FICIL pateicas valsts pārvaldes un uzņēmumu pārstāvjiem par atklāto sarunu, dalīšanos pieredzē un gatavību strādāt kopā Latvijas attīstības labā. 2027. gada janvārī FICIL plāno turpināt diskusijas par uz rezultātiem balstītu budžeta plānošanu. Februārī paredzēts apkopot priekšlikumus un pārrunāt to īstenošanas iespējas ar Ministru prezidentu un finanšu ministru.



