“Laikā, kad uzņēmumiem trūkst darbaspēka, Latvija nedrīkst pati sev aizvērt iespējas piesaistīt
nepieciešamos cilvēkus. Sasteigta kvotu ieviešana bez pienācīga ietekmes izvērtējuma
uzņēmumiem nozīmē lielāku nenoteiktību, bet ārvalstu investoriem – signālu, ka Latvijā
darbaspēka pieejamība un uzņēmējdarbības nosacījumi var mainīties bez pietiekamas
prognozējamības,” norāda FICIL izpilddirektore Tatjana Guzņajeva.
Piedāvātais kvotas modelis ārvalstu darbaspēka pieejamību sasaista ar Latvijas pilsoņu skaitu,
nevis ar reālo darbaspēka pieprasījumu un pieejamību konkrētās nozarēs un profesijās. Nav arī
pienācīgi izvērtēts, kurās profesijās būtu nepieciešami izņēmumi, ja Latvijā nav pietiekama
vietējā darbaspēka piedāvājuma.
“Katram jaunam ierobežojumam jāspēj atbildēt uz vienu jautājumu: kuru no Valsts kontroles
konstatētajiem trūkumiem tas novērš? Iekšlietu ministrijas kvotu projekts uz to neatbild.
Ministrija pati anotācijā atzīst, ka alternatīvas nav vērtētas, ietekme uz tautsaimniecību nav
vērtēta un sabiedrība nav uzklausīta. Tā nav steidzamība, bet neizpildīts mājasdarbs. Lēmumi,
kas skar darbaspēku visai tautsaimniecībai, nav pieņemami bez tautsaimniecības ietekmes
aprēķina, tāpēc aicinām projektu apturēt,” norāda LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.
Latvija jau saskaras ar darbaspēka pieejamības samazināšanos, un demogrāfiskās tendences šo
problēmu turpinās pastiprināt. Šādos apstākļos ārvalstu darbaspēka piesaiste ir viens no
instrumentiem, kas ļauj uzņēmumiem nodrošināt nepieciešamos cilvēkresursus un saglabāt
konkurētspēju.
Papildu bažas rada arī noteikumu projekta sasteigtā virzība. Viedokļa sniegšanai paredzētas
tikai trīs darba dienas, turklāt projekts tiek virzīts steidzamības kārtībā. Uzņēmēju organizācijas
uzsver, ka būtiskām izmaiņām darbaspēka piesaistes nosacījumos jābūt paredzamām un
uzņēmumiem jābūt iespējai savlaicīgi pielāgot savus darbaspēka un uzņēmējdarbības plānus.
“Uzņēmējiem ir vajadzīgi skaidri un prognozējami spēles noteikumi. Divu procentu kvotas
noteikšana, to nepamatojot ar reālo situāciju darba tirgū un konkrētu nozaru vajadzībām,
problēmu neatrisinās. Ja valsts vēlas mainīt ārvalstu darbaspēka piesaistes kārtību, tam jābūt
datos balstītam un izdiskutētam lēmumam, nevis steigā ieviestam ierobežojumam. Pretējā
gadījumā mēs radām papildu šķēršļus uzņēmumiem un vājinām Latvijas konkurētspēju,”
norāda LTRK valdes priekšsēdētāja Katrīna Zariņa.
Uzņēmēju organizācijas vērš uzmanību arī uz Latvijas starptautisko reputāciju un investīciju
vides pievilcību. Veidojot kvotu sistēmu, Latvijai jāņem vērā citu Eiropas Savienības valstu
pieredze un jānodrošina, lai regulējums būtu samērīgs, paredzams un neradītu ārvalstu
investoriem nelabvēlīgu signālu par darbaspēka pieejamību un uzņēmējdarbības vides
stabilitāti.
FICIL, LDDK un LTRK pieprasa valdību apturēt kvotu sistēmas tālāku virzību pašreizējā
redakcijā un izstrādāt datos un darba tirgus vajadzībās balstītu ārvalstu darbaspēka piesaistes
mehānismu.
