Labdien! Iepērkoties platformā “Tiktok”, kur pārdevēja to dara nelegāli un nereģistrēti, esmu apkrāpta. Iepirkšanās notiek ar “segvārdiem”. Maksājumu saņemšanai viņa izmanto citu valstu bankas. Man ir visi maksājuma uzdevumi, pierādījumi utt. Savu vainu pārdevēja neatzīst, es tieku apsaukāta, izlamāta visrupjākajos vārdos, tas viss notiek “Tiktok” publiski pieejamos video, kuros viņa ir izpaudusi gan manu vārdu, uzvārdu, dzimšanas datus, mans uzvārds tiek apsmiets, izkropļots utt. Es neesmu vienīgā apkrāptā, bet esmu uzsākusi savu aizstāvību atklāti. Vai šis ir pieļaujams, un kur vērsties?
Sociālo tīklu platformas īsti nepiedāvā aizsardzību pret negodprātīgiem tirgotājiem, tāpēc, jo īpaši, kad pirms pirkuma veikšanas ir zināms, ka tirgotājs neievēro normatīvajos aktos noteikto, ir svarīgi pašam patērētājam prast identificēt riskus un izvairīties no apšaubāmiem darījumiem.
Vienlaikus tas nenozīmē, ka jautājumā aprakstītā situācija ir tiesiski pieļaujama. Proti, saistībā ar krāpšanu jums ir tiesības vērsties Valsts policijā ar iesniegumu, par personas datu publisku izpaušanu jums ir tiesības vērsties Datu valsts inspekcijā, tostarp, ja veiktas nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem, jums ir tiesības vērsties Valsts policijā, jo par to paredzēta kriminālatbildība, savukārt par goda un cieņas aizskārumu aprakstītajā gadījumā jums ir tiesības vērsties tiesā, risinot strīdu civiltiesiskā kārtībā.
Saskaņā ar Krimināllikuma (KL) 177. panta pirmo daļu par svešas mantas vai tiesību uz šādu mantu iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos vai ar viltu (krāpšana), paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.
Savukārt KL 145. panta pirmā un otrā daļa paredz:
Informācija par to, kā iesniegt iesniegumu Valsts policijā, pieejama šeit.
Tāpat norādām, ka Vispārīgās datu aizsardzības regulas 77. pants paredz: neskarot jebkādus citus administratīvos tiesību aizsardzības līdzekļus vai tiesību aizsardzību tiesā, katram datu subjektam ir tiesības iesniegt sūdzību uzraudzības iestādē, jo īpaši tajā dalībvalstī, kurā ir viņa pastāvīgā dzīvesvieta, darbavieta vai iespējamā pārkāpuma izdarīšanas vieta, ja datu subjekts uzskata, ka viņa personas datu apstrāde pārkāpj šo regulu.
Uzraudzības iestāde, kurā ir iesniegta sūdzība, informē sūdzības iesniedzēju par sūdzības izskatīšanas virzību un iznākumu, tostarp par tiesību aizsardzības tiesā iespēju saskaņā ar 78. pantu.
Latvijā šī uzraudzības iestāde ir Datu valsts inspekcija (kontaktinformācija pieejama šeit). Sīkāka informācija par sūdzības iesniegšanas kārtību pieejama šeit. Iesakām arī iepazīties ar Datu valsts inspekcijas skaidrojumu “#DVIskaidro: “Personas datu publicēšana sociālo tīklu ierakstos”. Tāpat Datu valsts inspekcijā ir pieejamas telefonkonsultācijas.
Savukārt par goda un cieņas aizskārumu norādām, ka saskaņā ar Civillikuma 2352.1 pantu katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai.
Ja personas godu un cieņu aizskarošās ziņas ir izplatītas presē un tās neatbilst patiesībai, tad šīs ziņas presei arī ir jāatsauc. Ja personas godu un cieņu aizskarošās ziņas, kas neatbilst patiesībai, ietvertas dokumentā, tad šāds dokuments jāapmaina. Citos gadījumos atsaukšanas kārtību nosaka tiesa.
Ja kāds prettiesiski aizskar personas godu un cieņu mutvārdiem, rakstveidā vai ar darbiem, tad viņam jādod atlīdzība (mantiska kompensācija). Atlīdzības apmēru nosaka tiesa.
Proti, morālā aizskāruma strīda risināšana ir iespējama civiltiesiskā kārtībā – tiesā.
Ceļot prasību tiesā, jums jāņem vērā tiesu prakse “Morālā kaitējuma atlīdzināšana civillietās”.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
